Foto: AFP/Scanpix/LETA
Šis politikā bija pārsteigumu gads – jūnijā Lielbritānijas iedzīvotāji referendumā nobalsoja par izstāšanos no ES, novembrī ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja Donalds Tramps. Igaunijā par prezidenti pirmoreiz tika ievēlēta sieviete – Kersti Kaljulaida. 2016. gadā notika kārtējie ISIS uzbrukumi visā pasaulē. Francijas kūrortpilsētā Nicā Bastīlijas ieņemšanas dienas svinībās kravas auto taranēja cilvēkus, teroristu sprādzienos tika nogalināti cilvēki Ankarā, Briselē, Lahorā un Bagdādē. Gada nogalē kravas auto taranēja cilvēkus Ziemassvētku tirdziņā Berlīnē.
JŪLIJĀ TURCIJĀ NOTIKA APVĒRSUMA MĒĢINĀJUMS, SADURSMĒS GĀJA BOJĀ 294 CILVĒKI
Šī gada maijā Krievijā notika pasaules čempionāts hokejā, kurā uzvarēja Kanādas izlase, bet Latvijas izlase saglabāja vietu pasaulē labāko komandu līgā. “Nintendo” publiskoja spēli “Pokemon Go”, kas guva milzīgu popularitāti un izraisīja uzņēmuma akciju cenas pieaugumu. Jūlijā Turcijā notika apvērsuma mēģinājums, sadursmēs gāja bojā 294 cilvēki. Turcijas prezidents Redžeps Erdogans vēlāk izvērsa plašas represijas pret saviem oponentiem.
Foto: LETA
Februārī Latvijā ieradās pirmie patvēruma meklētāji, kurus valsts bija apņēmusies uzņemt saistībā ar Eiropas migrantu krīzi. Daudzi no patvēruma meklētājiem vēlāk Latviju pameta. Martā Eiropas Centrālā banka anulēja “Trasta komercbankas” licenci, pieauga bažas par nerezidentu noguldījumiem. 1. jūlijā Latvija kļuva par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pilntiesīgu locekli, bet prestižo “Grammy” balvu nominācijā “Labākais orķestra sniegums” piešķīra latviešu diriģentam Andrim Nelsonam par “Deutsche Grammophon” izdoto Dmitrija Šostakoviča 10. simfonijas un pasakaljas (no operas “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta”) ierakstu. Režisora Renāra Vimbas veidotā debijas spēlfilma “Es esmu šeit” Berlīnes Starptautiskā filmu festivāla konkursa programmā “Generation” saņēma kategorijas “14 plus” galveno balvu – “Kristāla lāci”.
“Četri balti krekli” Grīziņkalnā
Šajā dienā Rīgas svētku ietvaros Grīziņkalnā bija iespējams noskatīties režisora Rolanda Kalniņa leģendāro filmu “Elpojiet dziļi” (“Četri balti krekli”). “Filmu pieņēma gan Rīgā, gan Maskavā, taču pirms filmas nosūtīšanas uz dublāžu Ļeņingradā avīzes “Cīņa” redaktors Ilmārs Īverts vēlējās to noskatīties. Pēc tam sākās filmas izrādīšanas ierobežošana. Man šķita, ka tās ir viņa attieksmes sekas, taču vēlāk atklājās, ka aizlieguma procesu ir sācis LPSR valdības vadītāja pirmais vietnieks Pēteris Strautmanis. (..) Es tomēr esmu cilvēks, kas dzīvo vienai dienai, līdz ar to varēju sevi savākt un nedomāt, nevis vaidēt un pārdzīvot. Centos saprast šos cilvēkus, neattaisnojot viņu rīcību, saprast, kāpēc viņi to darīja,” intervijā “SestDienai” (12.–18. augusts) saka Rolands Kalniņš.
Foto: Rīgas Kino muzejs
ES TOMĒR ESMU CILVĒKS, KAS DZĪVO VIENAI DIENAI, LĪDZ AR TO VARĒJU SEVI SAVĀKT UN NEDOMĀT, NEVIS VAIDĒT UN PĀRDZĪVOT. CENTOS SAPRAST ŠOS CILVĒKUS, NEATTAISNOJOT VIŅU RĪCĪBU, SAPRAST, KĀPĒC VIŅI TO DARĪJARolands Kalniņš intervijā “SestDienai”
Par filmas ironisko uzdrošināšanos kritizēt pastāvošās varas birokrātiju un cenzūru, kas aizliedz jaunā komponista Cēzara Kalniņa dziesmas, filma uz 20 gadiem tika “nolikta plauktā” un noklusēta, izslēgta no Latvijas kino procesiem. Uz ekrāniem tā tika izrādīta tikai dažos seansos, faktiski sešdesmito gadu skatītājiem to nebija iespējas redzēt. Filma neeksistēja kino vēsturē līdz 80. gadu politiskajam atkusnim, kad tā tika izrādīta tolaik tikko dzimušajā kinofestivālā “Arsenāls”, tādējādi atgriežoties Latvijas filmu apritē. 2018. gada maijā filma piedzīvoja pasaules pirmizrādi – tā tika izrādīta Kannu kinofestivālā, saņemot starptautiskas uzslavas gan par operatora, gan režisora darbu.
Valcēnieši mūk uz Igauniju
“Valkas iedzīvotāji emigrē uz Igauniju,” – 19. augustā raksta avīze “Kas Jauns”. “Valkas novada budžets šogad zaudēs ap pusmiljonu eiro, jo 6,6% iedzīvotāju deklarējuši dzīvesvietu pie igauņiem – Valgā. Valcēniešiem tas ir izdevīgi, jo tā viņi saņem labāku veselības aprūpi un nodokļu atlaides. (..) Nesen Valgas mērs savā “Facebook” profilā ar lepnumu ierakstīja, ka pilsētā reģistrējies 999. iedzīvotājs no Valkas puses. Valgai, kurā ir 5500 iedzīvotāju, tas ir jūtams ieguvums. (..) Tā noteikti ir veselības aprūpes sistēma, kas Igaunijā ir daudz labāka, – nav tik daudz jāmaksā un pie ārsta nav tik garas rindas – kā vienu no ieguvumiem min laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore Ingūna Johansone.” Daudzi valcēnieši reģistrējušies Valgā arī tāpēc, ka tur ir atraduši darbavietu, raksta “Kas Jauns”.
Pārsteigums tuvojas
“Latvijas Avīze” (3. augusts) sarunājas ar baletdejotāju Mihailu Barišņikovu, kurš cita starpā pauž bažas par Donalda Trampa panākumiem: “Es vienmēr esmu bijis liberālis, un mani satrauc daudzas vēsmas un elementi, ko var dzirdēt Trampa runās. Pēc katra viņa izteikuma cilvēki ar bažām gaida, kas un kāds būs nākamais pārsteigums. Patiesībā mani tiešām pārsteidz šī situācija, jo vienlaikus ir daudz cilvēku, kuri atbalsta Trampa izteikumus, un ir pat tādi, kuri līdz šim nav piedalījušies ASV prezidenta vēlēšanās, bet nu nolēmuši tajās piedalīties, lai balsotu tieši par Trampu. Amerikā dzīvoju vairāk nekā četrdesmit gadus, un mani nopietni pārsteidz šāds pavērsiens.”
Foto: LETA
IR PAT TĀDI, KURI LĪDZ ŠIM NAV PIEDALĪJUŠIES ASV PREZIDENTA VĒLĒŠANĀS, BET NU NOLĒMUŠI TAJĀS PIEDALĪTIES, LAI BALSOTU TIEŠI PAR TRAMPU. AMERIKĀ DZĪVOJU VAIRĀK NEKĀ ČETRDESMIT GADUS, UN MANI NOPIETNI PĀRSTEIDZ ŠĀDS PAVĒRSIENSMihails Barišņikovs
19 tūkstošu pensija
“Lielākā pensija – 19 000 eiro,” “Latvijas Avīze” 4. augustā pievēršas lielo pensiju saņēmējiem. “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informē, ka tās uzskaitē esošā lielākā vecuma pensija ir 19 tūkstoši eiro. Viens no lielo pensiju saņēmējiem Latvijā ir eksprezidents Andris Bērziņš, kura pensija ir 6500 eiro mēnesī. No Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas atstādinātais Aivars Lembergs jūnijā arī esot sasniedzis pensijas vecumu, un viņam aprēķināta pensija ap 6000 eiro. (..) Vidējā piešķirtā pensija valstī šobrīd ir 295,18 eiro. 70% Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro, un attiecīgi tam aiziet aptuveni puse visa vecuma pensiju budžeta.”