Restaurācijas darbi paredz, ka tuvāko divu gadu laikā tiks atjaunoti visi Doma jumti, atskaitot torni, visas fasādes, ieskaitot vitrāžas, un vēl vairākas iekštelpas.
"Lielākais darbu apjoms paliks cilvēkiem neredzams, proti, ERAF līdzfinansējums – 1 999 999 lati –lielākoties tiks tērēts tās baznīcas daļas sakārtošanai, kuru apmeklētājs neredz, taču kas ir ļoti svarīga ēkas pastāvēšanai, " laikrakstam veicamā specifiku skaidro Rīgas Doma atjaunošanas darbu vadītājs un projekta "Rīgas Doma saglabāšana un sociālekonomiskā potenciāla efektivitātes izmantošana" vadītājs Ronalds Lūsis.
Uzlabojumus varēs jaust baznīcas fasādēs, ko īpaši apstrādās, lai panāktu, ka lietus ūdeņi vairs neiesūcas Doma sienās. Pagaidām nevēlamā parādība mitrā laikā esot īpaši jūtama ziemeļu (pret Doma laukumu vērstajā) pusē. Lūsis uzsver, ka gadsimtu uzslāņojumus no fasādēm tīrīt nost gan nebūtu prāta darbs: "Vecuma piegaršu pazaudēt nedrīkst..."
Līgums starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu par ERAF līdzfinansējuma piešķiršanu Rīgas Doma saglabāšanai tika noslēgts decembra vidū. Kopējās projekta izmaksas ir 4 001 000 latu, no kurām 1 999 980 latu tuvākajos gados pakāpeniski gatavojas piešķirt arī Rīgas dome. Doma tehniskā projekta izstrādes un restaurācijas darbu iepirkuma konkurss noslēdzās pāris dienu pirms Ziemassvētkiem. Projektu, kas iesācies 2010. gada pēdējā ceturksnī, paredzēts īstenot līdz 2012. gada trešajam ceturksnim.
Kā "Latvijas Avīzei" stāsta restaurators Lūsis, šomēnes sākas sagatavošanās darbi baznīcas vidusjoma konstrukciju stiprināšanai, bet pie lielākiem darbiem ķersies, iestājoties siltākam laikam. Patlaban baznīcas vidusjomam nemaz nav kapitāla jumta – skārda likšana apstājās pusratā 2001. gadā. No bēniņu laipām raugoties lejup, baznīcas velves izskatās pēc lieliem kupoliem. No augšas tās ir pārklātas ar azbesta javu (ES to ir aizliegts lietot), ko arī nāksies aizstāt paredzamajā restaurācijas gaitā. Maināma arī padomju laikā liktā ugunsnedrošā siltumizolācija. Šobrīd virs velvju kupoliem kondensējas mitrums, bet tas bojā 17. gadsimta jumta koka konstrukcijas, kuras vietām satrunējušas un tāpēc tās nāksies protezēt. Nekādu būtisku ierobežojumu baznīcā apmeklētājiem darbu gaitā nebūšot. Ja nu vienīgi, strādājot tās vidusjomā, virs velvēm, drošs paliek drošs, lejā šī vieta tiks norobežota.
Doma baznīcas torņa iekšpusi restaurācija neskars, jo speciālisti ieteikuši 1595. gadā liktās nesošās ozolkoka konstrukcijas pagaidām likt mierā. No torņa iekšpuses raugoties, tās ir pietiekami stabilas un, lai tajās ko mainītu, būtu nepieciešama pamatīgāka izpēte un konstrukciju izturības aprēķini. Pie pēdējiem gatavi ķerties Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes eksperti. Lūsis atzīst, ka presē izskanējušās runas par Doma torņa krišanu nav jāuztver burtiski. Panikai nav iemesla – tornis attiecībā pret pārējo būves daļu gan sēžas, taču pat paši pesimistiskākie inženieri uzskata, ka līdz Pizas tornim Domam vēl tālu – vismaz kādi 100 gadi. "Turklāt tā ir pati ļaunākā versija," uzsver restaurators. Toties "reāli krītoša" ir baznīcas torņa pulksteņa galerija. Zaļi krāsotā koka margas, kas ārpusē apjož torni zem pulksteņa, vietām ir izpuvušas.
Vasarā tūristu skatiem tiks pavērta atjaunotā sakristeja jeb mācītāja ģērbkambaris, baptistērija jeb kristāmais kambaris un Kapitula zāle. Trīs telpās notiks 13. – 14. gadsimta akmens kalumu restaurācija. Tur atjaunos pirmatnējo kaļķu javas apmetumu. Vecais senās sienas smacējošais stikla masas pārklājums jau nokalts. Labu gribot, to uz iekšsienām uzklāja 19. gadsimta beigās. Restauratori toreiz nepadomāja, ka stikls nelaiž cauri ūdens tvaikus, līdz ar to ūdens iztvaikošana no sienām bija apgrūtināta, veicinot būvi graujošu sāļu uzkrāšanos.
Vēl tuvākajos gados veicamo darbu sarakstā ir senākā Rīgas portāla atjaunošana, kas atrodas Doma krustejā. Jāatjauno arī vitrāžas – to stiklojuma bloki patlaban ir izliekušies, "ar vēderu"; jāveic arheoloģiskie izrakumi pie Doma sienas Jaunielas pusē, kur, pēc arheologu domām, atrodas viduslaiku kapsēta. Tāpat jāgādā par apmeklētājiem - lai Doms kļūtu draudzīgāks arī ratiņkrēslos sēdošajiem.
