Starppilsētu autobusi vairs neiebrauks autoostās, pasažieru
pārvadātāji plāno rīkot streikus, celsies biļešu cenas un samazināsies
reisu skaits. Tie ir tikai daži scenāriji, kas briest sabiedriskā
transporta nozarē.
Valdības pēkšņais lēmums taupības nolūkos par trīs miljoniem latu samazināt dotācijas sabiedriskajam transportam var radīt haosu sabiedriskā transporta sistēmā. Autopārvadātāji jau iepriekš bija aprēķinājuši, ka šogad sabiedriskajam transportam pietrūkst 3,6 miljoni latu, un vēl trīs miljonu atņemšana var vārda tiešā nozīmē paralizēt autobusu satiksmi.
Jālikvidē simtiem maršrutu
Autotransporta direkcijas pašvaldībām un satiksmes ministram adresējusi vēstuli, kurā teikts, ka dotāciju drastiskā apcirpšana pilnībā paralizēs visu sistēmu. Proti, cilvēki nevarēs nokļūt darba vietā, izglītības un ārstniecības iestādēs. Direkcija arī ir aprēķinājusi, ka šajā gadījumā būs jāslēdz visa dīzeļvilcienu kustība Latvijā, izņemot maršrutu Rīga - Sigulda un divas reizes dienā uz Lugažiem.
Jau agrāk veiktais samazinājums nozīmē, ka šogad starppilsētu nozīmes maršrutos būs jāslēdz apmēram 235 reisi, bet reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos 570 reisi. Reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā tiks nodrošināts pilsētu un galvaspilsētas savienojums ar sabiedrisko transportu četras līdz sešas reizes dienā, bet citu pilsētu savienojums ar galvaspilsētu divas līdz četras reizes dienā. Transports starp novadu pilsētām tiks nodrošināts tikai pa vienai reizei dienā katrā virzienā.
Šīs nedēļas sākumā Autotransporta direkcija nolēmusi spriest par streika organizēšanu, lai valdību piespiestu atdot nule atņemto dotāciju.
Sarkanā līnija jau sasniegta
Autopārvadājumu firmas „Ventspils reiss” valdes priekšsēdētājs Artūrs Lieģis laikrakstam „Ventas Balss” uzsvēra, ka sarkanā līnija jau šobrīd ir sasniegta un uzņēmums jau tagad pilda sociālās funkcijas, nevis nodarbojas ar biznesu, kā tam vajadzētu būt. Skaidrs, ka ieņēmumus palielināt vairs nav iespējams, tādēļ būs noteikti jāveic maršrutu skaita samazināšana, no kā cietīs pasažieri.
„Kaut kādu brīdi mēs iekšienē savas izmaksas saspiežam, bet valsts mums visu laiku atkārto, ka jāsaspiež vēl. Mums iekšējo resursu praktiski vairāk nav. Līdz ar to vienīgais, kā mēs varam kļūt vēl lētāki – līdzīgi kā lētās aviosabiedrības – varam atteikties no autoostu pakalpojumiem,” laikrakstam „Dienas Bizness” sacīja „Norma-A” („Ecolines”) prezidents Andris Podgornijs.
Viņaprāt, situāciju nozarē varētu salīdzināt ar organisma smagu saindēšanos, kuram alternatīvas ir vai nu bez pietiekamiem līdzekļiem pamazām mirt nost vai veikt amputāciju un palikt dzīvam varbūt vēl uz ilgiem gadiem.
„Aizbrauks” no autoostām?
Viens no variantiem ir atteikties no autoostām. Firmas „B-Bus” valdes loceklis Vitālijs Komars uzsvēris: „Mūsu maršrutā Bauska – Rīga braucam ļoti intensīvi – 30 reizes dienā, un autoostas mums „apēd” ievērojamus līdzekļus. Rīgā par vienu autobusa iebraukšanas reizi nākas šķirties no sešiem latiem, Bauskā – no 3,50. Teju četri lati Bauskā – reģionālā pilsētā, kur ir knapi desmit tūkstoši iedzīvotāju, – ir absurds.”
Bauskā „B-Bus” jau esot vienojies par alternatīvām – pasažierus esot iespējams uzņemt viesnīcas stāvlaukumā pie autoostas, pie veikala „Supernetto” vai pie „Neste” benzīntanka. Arī Rīgā ir „bezmaksas alternatīvas” – piemēram, Abrenes vai Kalnciema iela.
„Ja mēs šādi varam ietaupīt ap 150 tūkstošu latu gadā, mums tas ir svarīgi. Ja trūkstošu dotāciju dēļ ir jāsamazina šoferu algas vai jāsāk braukt ar „grabažām”, tad atteikties no blakuspakalpojuma – autoostas – ir daudz gudrāk,” uzskata Komars.
Viena no Latvijas lielākā pasažieru pārvadātājiem „Nordeka” valdes priekšsēdētājs Sergejs Zabavņikovs saka: „Neesmu dzirdējis par šādu priekšlikumu – atteikties no autoostām, tāpēc nevaru to komentēt. Autoostu izmaksu postenis akciju sabiedrībai „Nordeka” ir nozīmīgs. Pērn tie bija 600 tūkstoši latu, iepriekš pat 800 tūkstoši latu, līdz ar to diezgan liela daļa no valsts dotācijām aiziet autoostu izmaksām.”
Tādējādi, iespējams, totāla naudas līdzekļu trūkuma dēļ autobusu firmas var „aizbraukt” no autoostām un tad nu pasažieriem vajadzīgo autobusu vajadzēs meklēt autostāvlaukumos vai uz ielu stūriem. Lielākajās pilsētās šādā gadījumā autobusu pieturas būs izsvaidītas pa visu pilsētu, un cilvēkiem tas radīs lielas neērtības.
Atņems atlaides?
Vēl viena iespēja autobusu firmām samazināt izmaksas ir atcelt braukšanas atlaides sociāli mazāk aizsargātu pasažieru kategorijām, tomēr tad netiks ievērotas starptautiskās normas par invalīdu integrēšanu sabiedrībā un pieejamas vides nodrošināšanu.
Pastāv iespēja, ka braukšanas atlaides varētu atņemt bērniem – bāreņiem un represētajiem, bet invalīdiem diferencēt maksu par braucienu, ņemot vērā piešķirto invaliditātes grupu.
Situācija ir šokējoša
Katrā ziņā būs jādomā par pārvadājumu tarifu celšanu un atsevišķu maršrutu slēgšanu. Pāris dienas pēc paziņojuma par dotāciju atņemšanu autopārvadātāji vēl nav paspējuši aprēķināt jaunās biļešu cenas. Tomēr pirmie paziņojumi par to celšanu jau ir izskanējuši.
Zemgales plānošanas reģiona speciālists Juris Kālis aģentūrai LETA izteicies, ka Zemgalē, iespējams, braukšanas tarifu reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem nāksies palielināt par desmit vai pat vairāk procentiem.
Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektors Raitis Vītoliņš secina, ka situācija esot dramatiska, lai neteiktu - šokējoša.
„Skaidrs ir viens, pie tik liela dotācijas samazinājuma novados būs jāslēdz gan virkne maršrutu, gan jāpalielina braukšanas maksa, kā rezultātā lielākie cietēji būs iedzīvotāji ne tikai Zemgalē, bet visā Latvijā. Satiksmes ministrijas vietējiem pārvadātājiem solītais pusmiljons latu paredzēts tikai un vienīgi jau agrāko zaudējumu kompensēšanai,” uzskata Vītoliņš.
Pašlaik dotācija sabiedriskajam transportam ir aptuveni 52 miljoni latu, tas ir par aptuveni desmit miljoniem latu mazāk nekā pērn.
Pret dotāciju apgriešanu ir iestājusies arī Latvijas Pašvaldību savienība, kura valdībai pieprasa garantēt finansējuma apjomu reģionālajiem vietējiem maršrutiem ne mazāku kā 90% apmērā no 2010. gada līmeņa.
Valdības pēkšņais lēmums taupības nolūkos par trīs miljoniem latu samazināt dotācijas sabiedriskajam transportam var radīt haosu sabiedriskā transporta sistēmā. Autopārvadātāji jau iepriekš bija aprēķinājuši, ka šogad sabiedriskajam transportam pietrūkst 3,6 miljoni latu, un vēl trīs miljonu atņemšana var vārda tiešā nozīmē paralizēt autobusu satiksmi.
Jālikvidē simtiem maršrutu
Autotransporta direkcijas pašvaldībām un satiksmes ministram adresējusi vēstuli, kurā teikts, ka dotāciju drastiskā apcirpšana pilnībā paralizēs visu sistēmu. Proti, cilvēki nevarēs nokļūt darba vietā, izglītības un ārstniecības iestādēs. Direkcija arī ir aprēķinājusi, ka šajā gadījumā būs jāslēdz visa dīzeļvilcienu kustība Latvijā, izņemot maršrutu Rīga - Sigulda un divas reizes dienā uz Lugažiem.
Jau agrāk veiktais samazinājums nozīmē, ka šogad starppilsētu nozīmes maršrutos būs jāslēdz apmēram 235 reisi, bet reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos 570 reisi. Reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā tiks nodrošināts pilsētu un galvaspilsētas savienojums ar sabiedrisko transportu četras līdz sešas reizes dienā, bet citu pilsētu savienojums ar galvaspilsētu divas līdz četras reizes dienā. Transports starp novadu pilsētām tiks nodrošināts tikai pa vienai reizei dienā katrā virzienā.
Šīs nedēļas sākumā Autotransporta direkcija nolēmusi spriest par streika organizēšanu, lai valdību piespiestu atdot nule atņemto dotāciju.
Sarkanā līnija jau sasniegta
Autopārvadājumu firmas „Ventspils reiss” valdes priekšsēdētājs Artūrs Lieģis laikrakstam „Ventas Balss” uzsvēra, ka sarkanā līnija jau šobrīd ir sasniegta un uzņēmums jau tagad pilda sociālās funkcijas, nevis nodarbojas ar biznesu, kā tam vajadzētu būt. Skaidrs, ka ieņēmumus palielināt vairs nav iespējams, tādēļ būs noteikti jāveic maršrutu skaita samazināšana, no kā cietīs pasažieri.
„Kaut kādu brīdi mēs iekšienē savas izmaksas saspiežam, bet valsts mums visu laiku atkārto, ka jāsaspiež vēl. Mums iekšējo resursu praktiski vairāk nav. Līdz ar to vienīgais, kā mēs varam kļūt vēl lētāki – līdzīgi kā lētās aviosabiedrības – varam atteikties no autoostu pakalpojumiem,” laikrakstam „Dienas Bizness” sacīja „Norma-A” („Ecolines”) prezidents Andris Podgornijs.
Viņaprāt, situāciju nozarē varētu salīdzināt ar organisma smagu saindēšanos, kuram alternatīvas ir vai nu bez pietiekamiem līdzekļiem pamazām mirt nost vai veikt amputāciju un palikt dzīvam varbūt vēl uz ilgiem gadiem.
„Aizbrauks” no autoostām?
Viens no variantiem ir atteikties no autoostām. Firmas „B-Bus” valdes loceklis Vitālijs Komars uzsvēris: „Mūsu maršrutā Bauska – Rīga braucam ļoti intensīvi – 30 reizes dienā, un autoostas mums „apēd” ievērojamus līdzekļus. Rīgā par vienu autobusa iebraukšanas reizi nākas šķirties no sešiem latiem, Bauskā – no 3,50. Teju četri lati Bauskā – reģionālā pilsētā, kur ir knapi desmit tūkstoši iedzīvotāju, – ir absurds.”
Bauskā „B-Bus” jau esot vienojies par alternatīvām – pasažierus esot iespējams uzņemt viesnīcas stāvlaukumā pie autoostas, pie veikala „Supernetto” vai pie „Neste” benzīntanka. Arī Rīgā ir „bezmaksas alternatīvas” – piemēram, Abrenes vai Kalnciema iela.
„Ja mēs šādi varam ietaupīt ap 150 tūkstošu latu gadā, mums tas ir svarīgi. Ja trūkstošu dotāciju dēļ ir jāsamazina šoferu algas vai jāsāk braukt ar „grabažām”, tad atteikties no blakuspakalpojuma – autoostas – ir daudz gudrāk,” uzskata Komars.
Viena no Latvijas lielākā pasažieru pārvadātājiem „Nordeka” valdes priekšsēdētājs Sergejs Zabavņikovs saka: „Neesmu dzirdējis par šādu priekšlikumu – atteikties no autoostām, tāpēc nevaru to komentēt. Autoostu izmaksu postenis akciju sabiedrībai „Nordeka” ir nozīmīgs. Pērn tie bija 600 tūkstoši latu, iepriekš pat 800 tūkstoši latu, līdz ar to diezgan liela daļa no valsts dotācijām aiziet autoostu izmaksām.”
Tādējādi, iespējams, totāla naudas līdzekļu trūkuma dēļ autobusu firmas var „aizbraukt” no autoostām un tad nu pasažieriem vajadzīgo autobusu vajadzēs meklēt autostāvlaukumos vai uz ielu stūriem. Lielākajās pilsētās šādā gadījumā autobusu pieturas būs izsvaidītas pa visu pilsētu, un cilvēkiem tas radīs lielas neērtības.
Atņems atlaides?
Vēl viena iespēja autobusu firmām samazināt izmaksas ir atcelt braukšanas atlaides sociāli mazāk aizsargātu pasažieru kategorijām, tomēr tad netiks ievērotas starptautiskās normas par invalīdu integrēšanu sabiedrībā un pieejamas vides nodrošināšanu.
Pastāv iespēja, ka braukšanas atlaides varētu atņemt bērniem – bāreņiem un represētajiem, bet invalīdiem diferencēt maksu par braucienu, ņemot vērā piešķirto invaliditātes grupu.
Situācija ir šokējoša
Katrā ziņā būs jādomā par pārvadājumu tarifu celšanu un atsevišķu maršrutu slēgšanu. Pāris dienas pēc paziņojuma par dotāciju atņemšanu autopārvadātāji vēl nav paspējuši aprēķināt jaunās biļešu cenas. Tomēr pirmie paziņojumi par to celšanu jau ir izskanējuši.
Zemgales plānošanas reģiona speciālists Juris Kālis aģentūrai LETA izteicies, ka Zemgalē, iespējams, braukšanas tarifu reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem nāksies palielināt par desmit vai pat vairāk procentiem.
Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektors Raitis Vītoliņš secina, ka situācija esot dramatiska, lai neteiktu - šokējoša.
„Skaidrs ir viens, pie tik liela dotācijas samazinājuma novados būs jāslēdz gan virkne maršrutu, gan jāpalielina braukšanas maksa, kā rezultātā lielākie cietēji būs iedzīvotāji ne tikai Zemgalē, bet visā Latvijā. Satiksmes ministrijas vietējiem pārvadātājiem solītais pusmiljons latu paredzēts tikai un vienīgi jau agrāko zaudējumu kompensēšanai,” uzskata Vītoliņš.
Pašlaik dotācija sabiedriskajam transportam ir aptuveni 52 miljoni latu, tas ir par aptuveni desmit miljoniem latu mazāk nekā pērn.
Pret dotāciju apgriešanu ir iestājusies arī Latvijas Pašvaldību savienība, kura valdībai pieprasa garantēt finansējuma apjomu reģionālajiem vietējiem maršrutiem ne mazāku kā 90% apmērā no 2010. gada līmeņa.
