Pēc "de facto" vēstītā, ieceres īstenošanas ekonomiskā puse uzticēta ministra Aigara Štokenberga (“Vienotība”) padomniekam Gatim Kokinam, kurš arī pārstāv ministra partiju „Sabiedrība citai politikai”. „Principā es uzraugu, lai tie ar saimniecisko darbību saistītie lēmumi, kas notiek Tieslietu ministrijā, ir pietiekoši efektīvi un sabiedrības interesēm atbilstoši,” savus darba pienākumus aprakstīja Kokins.
Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V) "de facto" atzīst, ka cietumu projekts ir viņa prioritāšu augšgalā un atgādina par to, cik svarīgi, lai cietums būtu kā iestāde, kurā cilvēks labojas, nevis apgūst noziedzības skolu. Raidījums klāsta, ka ļoti aptuvenas aplēses liecina, ka viens jauns cietums valstij var izmaksāt aptuveni 50 miljonus latu, nerēķinot pievienotās vērtības nodokli.
Neaizvietojamais partijas biedrs Gatis Kokins
Pēc "de facto" rīcībā esošās informācijas, ieceres īstenošanas ekonomiskā puse Tieslietu ministrijā uzticēta Štokenberga pārstāvētās partijas "Sabiedrība citai politikai" biedram, finansistam un ekonomistam Gatim Kokinam, kurš ir arī SIA "Lattelekom" padomes priekšsēdētājs un par šī amata pienākumu pildīšanu pērn saņēmis 40 000 latu lielu atalgojumu. Tāpat Kokins pieņemts darbā par tieslietu ministra padomnieku, un saskaņā ar amatpersonas deklarāciju, pērn divos mēnešos par šo darbu saņēmis 1800 latu lielu atalgojumu.
"Principā es uzraugu, lai tie ar saimniecisko darbību saistītie lēmumi, kas notiek Tieslietu ministrijā, ir pietiekoši efektīvi un sabiedrības interesēm atbilstoši," raidījumam "de facto" komentē Kokins.
Tieslietu ministrija, veicot ieslodzījumu vietu reformu, plāno veikt vairākus darījumus ar nekustamajiem īpašumiem, kas patlaban vēl ir strādājoši cietumi. "Mums ir plāns pārdot kaut vai esošās teritorijas. Tā mēs varētu iegūt sēklas naudu, ar kuru uzsākt finansējuma piesaisti. Piemēram, Jelgavā - mums cietums ir pašā pilsētas centrā, kur es pieņemu, ka kādam investoram būtu interese, ko darīt pašā pilsētas centrā. Bet tas nesegs visus izdevumus," raidījumam klāsta Štokenbergs.
Valsts un privātā partnerība var izmaksāt dārgāk
Ministrs un viņa padomnieks domā, ka cietumi jābūvē tāpat kā Igaunijā - piesaistot privātu partneri, kas būtu finansiāli izdevīgi. Tāpat amatpersonas uzskata, ka ar pamatotiem un racionāliem argumentiem ir liela iespējamība šim projektam iegūt akceptu arī no starptautiskajiem aizdevējiem. Saskaņā ar "de facto" šī brīža aprēķiniem, slēdzot ciet divus vecos cietumus, tiktu ietaupīti četri miljoni latu, bet par jauno - privātajam ik gadu būtu jāmaksā seši miljoni latu.
Vaicājot, kuri ir tie pirmie divi cietumi, kurus varētu slēgt un kur taps pirmais no jauna būvētais, Kokins "de facto" atzīmē, ka lēmumi vēl jāpieņem, bet "visdrīzāk tas varētu būt Kurzemes cietums Liepājas tuvumā, un slēgs to, kas ir Liepājas centrā un arī traucē pilsētai tālāk attīstīties, visdrīzāk, ka mēs slēgtu vēl kādu cietumu un pārvietotu ieslodzītos uz jaunajām telpām".
Taču Ieslodzījuma vietu pārvaldē uzskata, ka Liepājas cietumā patlaban nav viskritiskākas stāvoklis. Domas daloties arī par Rīgas Centrālcietuma nākotni, jo Kokins tajā redz vietu tikai muzejam, tad pārvaldē to nosauc kā pirmo, par kura rekonstrukciju tomēr var domāt.
Cietuma maketi jau ieraudzījuši dienas gaismu
"de facto" vēsta, ka nesen atvestie, bet iepriekšējo ministru pasūtītie cietumu maketi, Štokenberga birojā jau atmesti kā pārlieku dārgi un neracionāli. Tagad taps jauns, daudz ekonomiskāks projekts. Turklāt konkrēti soļi un aprēķini Kurzemes cietuma projektam būs zināmi pēc pāris mēnešiem. Kokins norāda, ka jau notikušas sarunas ar Liepājas pašvaldību, kas cietumam piedāvājusi vietu ārpus centra, kaut kur pie Rīgas šosejas.
Savukārt aprīļa beigās plānots parakstīt līgumu ar Norvēģiju par tās finansiālu atbalstu jauna, aptuveni desmit miljonu latu vērta cietuma korpusa būvniecībai Olainē. Tur pārvietos ilgstoši slimojošus un atkarīgos cietumniekus. "de facto" atzīmē, ka šīs Saeimas laikā esot arī plāns un vēlme īstenot vēl trešo projektu, arī uz privātās partnerības bāzes, taču patlaban nav zināms, kuru no līgumiem paredzēts slēgt nākamo.
Patlaban kopumā Latvijas cietumos ir ap septiņiem tūkstošiem ieslodzīto, no kuriem mazliet vairāk nekā puse ir notiesāti, bet pārējie savu spriedumu vēl gaida.
