Šobrīd kopumā Latvijas cietumos par dažāda rakstura noziegumiem atrodas aptuveni 7000 ieslodzīto. No šīm personām 4800 cilvēkiem tiesa jau ir notikusi un viņi izcieš piespriesto reālo brīvības atņemšanu.
10 personām par dzimumnoziegumu - mūža ieslodzījums
Ieraugot jaunāko Ieslodzījumu vietu pārvaldes sagatavoto informāciju par notiesāto skaitu, kuri veikuši dzimumnoziegumus un tagad izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, arī pārvaldes priekšnieka vietnieks Valērijs Sergejevs raidījumam Degpunktā neslēpj savu pārsteigumu. „Atklāti runājot, es šodien pirmo reizi tā pievērsu uzmanību un biju pārsteigts, ka tik daudz,” atzīst Sergejevs.
No cietumos esošajiem 4800 notiesātajiem cilvēkiem, sodu par dzimumnoziegumiem izciešot 508 personas. Desmit no šiem varmācīgo noziegumu veicējiem esot notiesāti ar mūsu valstī augstāko soda mēru – mūža ieslodzījumu. Kopumā Latvijā par dažāda veida noziedzīgiem nodarījumiem mūža ieslodzījumu šobrīd izciešot 56 personas.
Dzimumnoziedzinieki arī cietumā zemāki par zāli
Sagādāt drošu vidi šādiem dzimumnoziedzniekiem, kuri pārējo acīs tiekot uztverti zemāk par zāli, Ieslodzījumu vietu pārvaldes personālam neesot viegli.
Sergejevs apliecina, ka attieksme pret dzimumnoziegumus pastrādājušajām personām esot tāda pati kā brīvībā: „Viņi nav vēlami katrā kamerā, un mums radās problēmas, kā viņus izvietot. Paši notiesātie vai apcietinātas personas, vai viņu advokāti mums raksta lūgumus, lai viņus izvietotu specnodaļā. Tikai atsevišķos gadījumos, kad tiešām zinām un ir apstiprinājušās ziņas, ka viņiem varētu kas draudēt, tad tādos gadījumos mēs izvietojam viņus specnodaļā. Šogad pa visu šo laiku izmeklēšanas nodaļā izvietotas tikai divas tādas personas.”
Jārūpējas arī par dzimumnoziedznieku drošību
Specnodaļa atrodas bijušajā Matīsa cietumā Rīgā, kur šādi likumpārkāpēji mēdzot nonākt. Pārējie esot izvietoti pa visiem Latvijas cietumiem. Tāpat kā citi ieslodzītie, arī dzimumnoziegumu pastrādātāji saņemot ēdināšanu trīs reizes dienā.
Viena ieslodzītā uzturēšana valstij izmaksā 7,62 latus dienā, no tiem pārtikas nodrošināšanai aiziet gandrīz 80 santīmi. Ēdienkartē esot arī gaļa un zivis. Pie tam ieslodzījuma vietā rūpējas arī par pašu dzimumnoziegumu veicēju drošību, kā atzīst Sergejevs – „diemžēl jā”, esot jārūpējas.
Vai būtu jāatgiežas pie nāvessoda?
Kad notiek tādas dzīves traģēdijas kā ar nepilnus trīs gadus veco meitenīti, kuru nesen izvarojis pieaudzis vīrietis no ģimenes loka, sabiedrība sāk atkal aizdomāties par nāvessodu un, iespējams, nelietderīgu valsts naudas šķērdēšanu šādu varmāku uzturēšanai ieslodzījumā gadu desmitiem ilgi.
Uz Degpunktā jautājumu par nāvessoda atgriešanu likumu pantos Sergejevam bija sava - cita nostāja nāvessoda jautājumā: „Es saprotu, ka daudzi skaita, ka tas būtu lētāk, bet es gribētu iedomāties, kas no mūsu sabiedrības locekļiem īstenos to lēmumu, kā tas bija darīts agrāk. Neviens, kas īstenoja to lēmumu par nāvessodu, viņš ilgi nedzīvoja. Tāpēc man žēl.”
Bijušais ieslodzītais: Redzēju izrēķināšanos ar dzimumnoziedzniekiem
Bijušais ieslodzītais Arnis Irbe pašlaik iegūstot augstāko izglītību. Viņš strādājot par sociālo darbinieku - palīdz narkomāniem un bijušiem cietumniekiem nostāties uz pareizā ceļa. Arnis Degpunktā atzinis, ka esot pavadījis ilgus gadus ieslodzījumā gan Latvijā, gan Krievijā.
Cietumā valda skarbi likumi. Zemākā kārta esot tā saucamie „apbižotie”, kuri visbiežāk arī esot šie dzimumnoziedznieki. Cietuma administrācija, protams, cenšoties viņus izolēt no pārējiem un nosargāt, taču neesot iespējams izstāvēt blakus fiziski katram ieslodzītajam. Tieši tādas izdevības garām netiekot laistas, jo vēlme atriebt kāda bērna vai sievietes nāvi vai arī ciešanas šajā ieslodzījumu vidē esot bieža parādība - tā zina stāstīt Arnis, jo arī kriminālnoziedznieki esot tēvi, vectēvi un vīri.
Arnis Degpunktā atklāti norāda uz sūro dzimumnoziedznieku likteni cietumos, kuros pats esot vairākkārt redzējis izrēķināšanos ar notiesātajiem par dzimumnoziegumiem: „Lai Dievs piedod un tie cilvēki, kas atrodas cietumos, viņiem mazas izredzes palikt dzīviem, jo tāpat ir narkotikas un alkohols cietumos, ja vien viņš tūdaļ, kad nonāk cietumā, nevērsīsies pie cietuma administrācijas un nelūgs tūdaļ viņu izolēt. Viņu piekaus, nožņaugs vai nositīs, jo šis naids pret tāda veida noziedzniekiem ir ļoti izteikts un neviens neslēpj to un apliecina – viņus pašus piekauj, izvaro, piespiež darīt visnetīrākos darbus. Visbiežāk šie cilvēki paši ir nelaimīgi un paši pēc tam ļoti cieš.”
