Sadales vieta - tautā saucamais „vogzaļčiks”, ko varētu tulkot kā stacija/pieturiņa. Pilnīgā antisanitārija!!! Kameras tieši tādas kā telpas pie dzelzceļa stacijām izvietotajās WC, tikai gar sienām pāris soli sēdēšanai pielikti, uz kuriem sēdēt nav nekādas vēlēšanās.
Sadales vieta - Karantīna - no „vogzaļčika” uz karantīnu, kas ir obligāts nosacījums pirms pārvešanas uz kameru. Pirms tam gan tiek izsniegti trauki, matracis un gultas veļa. Trauki ir alumīnija vai bleķa un to stāvoklis ir kritisks. Ēdot no tiem jūties kā „bomzis”. Matrači ir vecāki par manu vecotēvu un tādā stāvoklī, ka par matraci to ir grūti nosaukt. No tā pastāvīgi bira ārā visāda draza, pārsvarā tā bija tabakas/salmu maisījums!
Karantīna - logu nav, ir 2 mazas spraugas apmēram 20x30 cm, kuras taisās ciet ar tādu kā slēģi. Smirdoņa tāda, ka labāk būtu stacijas tualetē dzīvot! Ienākot no pastaigas, sajūta vienkārši neaprakstāma (sliktā nozīmē, protams ). Kā to var nosaukt par karantīnu, tā arī nav skaidrs, jo tur var saķert tik daudz slimību, ka bail pat iedomāties. Manā gadījumā mēs bijām tikai 8 cilvēki (vietas ir 14), bet viens bija slims ar tuberkulozi!!! Pēc tam es to vīrieti redzēju staigājam pa cietumu ar apsaiti uz mutes – tas nozīmē, ka viņam ir atvērtā tipa tuberkuloze!!! RCC par to visiem ir vienalga. Karantīnā sēž visi kopā.
Kameras - atkarībā, kurā korpusā nokļūsti. Ir 2 vietīgas un arī 20 vietīgas! Nokļūstot kamerā ir jārēķinās ar to, ka RCC nav nesmēķētāju kameru! Pārsvarā smēķē visi un nevienam nerūp nesmēķētāja veselība. Pie šīs tēmas mēs vēl atgriezīsimies, jo šeit būtu interesanti papētīt smēķēšanas likumu!
Kārtība ir atkarīga no to iemītniekiem. Ir tīras un kārtīgas kameras, kurās grīda un tualetes vieta tiek mazgāta katru dienu un ir arī tādas, kurās labāk iekšā netikt – vienkārši iedomājieties kādu „pritonu”, kuru rāda Degpunktā un sapratīsiet, ko es ar to domāju.
Kamerās ir atļauti televizori, ledusskapji, ventilatori, Play Station, radio, elektriskās tējkannas. Ir iespēja pieslēgt kabeļtelevīziju par Ls 5 mēnesī ar 20 programmām. 22:00 gan tas tiek izslēgts. Kārtība paliek kārtība!
Veikals - unikāla parādība. Katru nedēļu uz kamerām atnes produktu sarakstu, kurus iespējams iegādāties tā saucamajā veikalā. Produktu klāsts pietiekoši plašs un cenas arī nav daudz dārgākas kā brīvībā. Problēmas sākas tad, kad pasūtot kūpinātu gaļu, desu, sieru, tomātus, gurķus utt. tie pēc tam arī ir jāsagriež, bet nazis kamerās nav atļauts! Sanāk vienkārši grauzt... Piemēram, citās ES valstīs ir speciāli naži no lokana metāla ar kuriem viegli ir sagriezt produktus, bet kā ieroci duršanai to izmantot nav iespējams.
Bieži vien sanāca tāda situācija, ka pasūtot kefīru, pienu vai krējumu, to vienkārši neatnes, aizbildinoties ar to, ka tas ir izbeidzies! Tas pats notiek ar olām – pasūti 10, bet atnes 2, un tas uz nedēļu!
Naudas pārvedumi – nosūtot naudu uz RCC kontu ir jārēķinās ar to, ka grāmatvede veic pārbaudījumus piektdien no rīta, bet veikala lapas, uz kurām ir ieslodzītā konta atlikums, tiek izdalītas nedēļas sākumā. Ļoti bieži sanāca situācija (man pašam 3 reizes), ka grāmatvede pirmdien/otrdien saka, ka kontā nav naudas, bet konta pārbaudi ir veikusi piektdien no rīta!!!
Aprakstīšu vienu gadījumu saistītu ar naudas pārvedumu – pirmdien 11/10 (datumi ir mainīti) tiek atnesta lapa ar konta atlikumu – NAUDAS NAV! Pretenzijas vienkārši netiek pieņemtas! Cilvēks paliek bez veikala (papildus produktiem). Pēc pāris dienām trešdien 13/10, tam pašam cilvēkam tiek atnestas iepriekš pasūtītās zāles, kurām līdzi nāk lapa ar informāciju par konta atlikumu un te mēs ieraudzījām interesantu lietu – iepriekšējās nedēļas trešdienā 06/10 zāļu iepirkums ir atteikts sakarā ar to, ka nepietiek naudas kontā, bet piektdien 08/10 ir dota atļauja zāļu iegādei sakarā ar to, ka ir ienākusi kontā nauda!!!
Godīgi teikšu, ka negaidīju to, ka cilvēki būs tik negatīvi noskaņoti pret RCC „iedzīvotājiem”. Komentāros 90% bija negatīvas emocijas. Viens otrs bijušais turienes iedzīvotājs uzrakstīja taisnību par kontingentu, kas uz šo brīdi tur atrodas.
70% no ieslodzītajiem ir narkomāni un narkotirgoņi. Cik zinu, tad 3 korpusā ir tā saucamie первоходы (pirmsgājēji), tie ir tie, kuri vēl nav pabijuši tā saucamajā ZONĀ. Tu vari būt sodīts kaut 3 reizes, bet ja tālāk par RCC neesi ticis, tad skaities первоход. Pārējos korpusos pārsvarā ir jau rūdītāki ZEKI. Tāpat varu pateikt, ka nopirkt telefonu nav nekādu problēmu. Citās kamerās to pat ir 2 un vairāki. Par maksāšanu, lai to neatņem, esmu dzirdējis, bet pats ar to sastapies nebiju.
Iesniegumi – jebkurš jautājums tiek risināts tikai uzrakstot iesniegumu. Protams, neviens nav padomājis par to, ka ne visiem ieslodzītajiem ir nauda papīra un pildspalvas iegādei.
Uzrakstot iesniegumu, vēl nav garantija, ka tas nonāks galapunktā un paceļam nepazudīs.
Elektropreces – pilnīgi nesaprotami, pēc kādiem kritērijiem tiek noteikts, ko drīkst un ko nedrīkst turēt kamerās. Ir pieļauts turēt elektrisko tējkannu, bet nedrīkst turēt tosteri.
Karstums – vasarā (it sevišķi šovasar) bija ļoti karsts un saules pusē temperatūra kamerās sasniedza +35 – 40 grādus. Tajā pašā laikā bez T-krekliem staigāt aizliegts. Nekādu pretenziju jau nebūtu, tikai ja 2x dienā ir jāmaina apģērbs, bet mazgāt to nav kur, tad tā jau ir problēma. Lai izmazgātu drēbes ir vajadzīgs arī pulveris, bet ne visiem ir pietiekoši daudz finansu lai to iegādātos.
Smēķēšana – smēķē visi un visur! Par kamerām es nemaz nerunāju. Nesmēķētājam ir ļoti grūti tādā vidē uzturēties. Manā gadījumā kamerā bija smēķētāji, kuri solīdi smēķēja pie loga. Smaka jau bija tāpat, bet paciest varēja. Apsargi arī smēķē visur. Vēlētos dzirdēt komentārus šinī sakarā no kompetentām iestādēm. Pie iestādēm drīkst smēķēt 10 metrus no ieejas, bet kā redzams, uz cietumu tas neattiecas. Kā mēs visi zinām, tad pasīvā smēķēšana ir vēl ļaunāka.
Brilles – pasūtīt ir iespējams izsaucot uz RCC okulistu utt. Kopā tas viss izmaksā ap Ls 500!
Zobārsts – 40w lampiņa un knīpstangas. Ir arī, protams, tā pati iespēja, kas ar okulistu. Zobārsts atnāk ar savu inventāru un visu izdara. Samaksa, protams, neadekvāta. Anekdote no RCC dzīves – pacientam tiek izrauts zobs. Pēc tam, protams, iedod skalošanas ūdeni un pacients izskalojot muti redz, ka nav kur to izspļaut un prasa, kur var to izspļaut, uz ko saņem atbildi - cегодня неплюем а глотаем. Апарат сломался.
Duša – 1x nedēļā. Pārējo laiku mazgājies kā gribi. Ir kameras, kur ir uztaisīta tāda kā sieniņa apkārt tualetes podam un izlietnei, tad uzsildot ūdeni, tur ir iespējams kaut cik nomazgāties. Vedot ieslodzītos uz dušu tiek dotas 15 min laika, bet nereti par viņiem tiek aizmirsts un ja ir sanācis tā, ka dušās ir ievesti DEBĪLIĶI, tad visām pārējām kamerām ir jāklausās, kā viņi dauza durvis, kamēr atnāk apsargs un aizved viņus uz kameru.
Zobu birste – paredzēta 1 uz gadu. Zobu pastu gan izsniedz 1x mēnesī ar ko ir pilnīgi pietiekoši. Kaut gan 50% RCC kontingenta nav īpaši ko tīrīt vai arī viņi to nekad nav darījuši.
Elektrības patēriņš – par to neviens no administrācijas nedomā. Elektrība deg visu dienu un visur. Ziemas periodā tas ir saprotams, bet vasarā, kad spīd saule un kamerā ir +40...?
Satikšanās – pieraksts nav iespējams. Cilvēki sāk stāvēt rindā jau no 6 rītā, lai tiktu uz satikšanos, kura ir atļauta 1x mēnesī caur stiklu skatoties vienam uz otru un runājot pa telefonu.
Zvanīšana – atļauta 1x nedēļa un sarunas ilgums nedrīkst pārsniegt 5 min. Par katru zvanu uz mājām un arī satikšanos ar tuviniekiem ir jāraksta iesniegums. Kā jau teicu, papīrs jāpērk pa savu naudu.
Tekošs ūdens krāns – ieslodzītie uzraksta iesniegumu par to, ka kamerā tek ūdens krāns. Paiet nedēļa, bet bez izmaiņām. Neviens nav atnācis un to salabojis (vienkārši jānomaina blīve). Vēl pēc pāris dienām tiek paziņots, ka neesot saņemts iesniegums!? Jāraksta vēlreiz. Īsāk sakot, krānu salaboja pēc 5 nedēļām no 1 iesnieguma uzrakstīšanas brīža. Nav grūti aprēķināt, cik RCC jāmaksā par it kā patērēto ūdeni, par skaņu, kura radās ūdenim pilot metāla izlietnē nemaz jau nerunāsim. Vienīgais glābiņš – lupata uz krāna.
Matrači – ja tos vispār var nosaukt par matračiem. Par to antisanitāriju jau rakstīju 1 daļā, bet ir vērts piebilst, ka tos neviens nekad nav dezinficējis un to stāvoklis ir kritisks.
• Zāles – nemaz nesapņojiet par tādām, ja jums nav nauda par ko tās iegādāties. Plus vēl ir jāpērk vairumā, jo redziet mazumtirdzniecība nav paredzēta??? Piemēram, Citromonu var nopirkt tikai 120 tabletes!!! Mazāku daudzumu iegādāties nav iespējams.
No ārstu puses pret visām kaitēm tiek piedāvāta ½ tablete aspirīna 3x dienā! Zāles jāpasūta un jāgaida kādu nedēļu lai tās saņemtu, tāpēc tām ir jābūt visu laiku. Tādai kā aptieciņai.
Aprakstīšu vienu gadījumu – cilvēks no rīta pamostas un jūt, ka ir slims. Kameras biedri saprot, ka viņam ir augsta temperatūra un nepieciešama ārstēšana. Rīta pārbaudē 8:00 tika pateikts apsargiem par saslimšanas gadījumu, uz ko tika saņemts jautājums – UN KO, TĀ ARĪ ŅĒMA UN PA NAKTI SASLIMA? Teica, lai raksta iesniegumu (iesniegumus savāc tikai vakara pārbaudē un, uzrakstot iesniegumu, pie ārsta var tikt tikai pēc pāris dienām), tāpēc tika palūgts, lai paziņo ārstam cik vien iespējams ātrāk. Pusdienlaikā bez izmaiņām. Kameras biedri sāka uzstājīgi prasīt apsargiem ārsta apmeklējumu. Vēlā pēcpusdienā slimnieku izsauca ārsts un iedeva....2 aspirīna tabletes (vienu uzreiz un otru pirms gulētiešanas). Labi, ka kameras biedriem bija iepirkta jau iepriekš minētā "aptieciņa" ar kuras palīdzību tad arī tika veikta ārstēšana tuvākās 5 dienas! Cilvēkam bija spēcīgs klepus un augsta temperatūra, bet RCC personālam viss vienalga.
• Maļavas – cietuma žargons, kuram skaidrojums krievu valodā ir - письмо или записка, которая нелегально передается заключенными из тюрьмы на свободу или же из камеры в камеру в пределах комплекса тюремных зданий. Latviski tā būtu – vēstulīte.
Runājot par "maļavām" tās tiek sūtītas no kameras uz kameru bez jebkādiem ierobežojumiem! Viens otrs apsargs jau mēģina kaut ko pārtvert, bet ieslodzītie to redzot pa logu, tikai uzjautrinās, jo uzreiz tiek bļauts, ka ir mēģinājums pārtvert sūtījumu.
Lai "maļavas" sūtītu, ir saplēstas restes un sieti, kuri norobežo logus. Naktī brīvi tiek pārsūtītas pakas no korpusa uz korpusu un tas viss apsargu deguna galā!
• Trauki – par tiem jau es rakstīju iepriekš, bet aizmirsu piebilst, ka pēdējā laikā ir gadījumi, kad ienāk jauniņais, bet viņam nav no kā ēst un dzert, vienkārši nav trauku, jo cietumā, redziet, to trūkst. Labi, ja kamerā ir lieki trauki ar ko padalīties.
• Gultas – tā kā visas gultas ir divstāvīgas, tad šeit rodas jautājums – kā uzkāpt uz otro stāvu? Gulta ir 1,50m augsta un, lai uz tās uzkāptu, ir jākāpj uz apakšējās gultas un pēc tam jālec uz augšu. Tie, kas taisīja tās gultas, nu nekādi nebija padomājuši par vidējo cilvēka augumu un kāpsli izvietoja 30 cm attālumā no grīdas un 1,20m no augšējās guļvietas. Jauniešiem jau tas nesagādā nekādas problēmas, bet vecāku gadagājuma cilvēkiem gan.
• Šmons - cietuma žargons, kuram skaidrojums krievu valodā ir – oбыск. Latviski tas būtu – kratīšana. Kratīšana notiek tā – atveras kameras durvis (jebkurā diennakts laikā) un tiek paziņots par to, ka notiks pārbaude. Viens ieslodzītais paliek kamerā, lai sekotu tam, ko dara apsargi, bet pārējos ieslēdz dušas telpās.
''Šmona" laikā apsargi ir īpaši nepieklājīgi un tiek izvandīta visa kamera. Atlauztas grīdas līstes, atskrūvēti logi (tā kā logi ir no Padomju laikiem, tad vienkārši tiek izskrūvētas skrūves un logs sadalās uz pusēm), ar zābakiem staigā pa gultām, ar lauzni atlauž palodzes un ārējo siltinājumu! Pēc šādas vizītes kamera ir jākārto vairākas stundas un vēl jādomā, ar ko saskrūvēt logus, jo skrūvgrieža kamerā nav, bet tos saskrūvēt atpakaļ apsargi pat negrasās.
Ar šo arī beigšu un novēlu, lai neviens, nekad nenokļūtu Latvijas cietumos.
