Saulkrastos cilvēki un suņi vakaros pārvietojas, sīcošo lidoņu mākoņa ieskauti. Entomologi atzīst, ka šopavasar odiem ir ļoti labvēlīgi apstākļi.
Entomologs Voldemārs Spuņģis stāsta, ka tie odi, kas pašlaik cilvēkiem dzeļ, ir vai nu veiksmīgi pārziemojuši alās un pagrabos, vai izšķīlušies no rudenī uz augsnes, peļķēs vai ūdenī izdētajām oliņām.
«Tā kā bija sniegota ziema bez atkušņiem, par odiem var teikt – cik rudenī aizgāja gulēt, tik pavasarī pamodās. To tāpat var attiecināt arī uz ērcēm, kas tāpat pārziemojušas ideāli,» viņš skaidro.
Pie Daugavas viņš šogad manījis arī pirmās mazās mušiņas jeb knišļus, kas dzeļ it kā maigāk, bet uz miesas atstāj sāpīgus un niezošus asins izplūdumus. Šie kukaiņi visbiežāk sastopami tekoša ūdens tuvumā Vidzemē un Latgalē.
Latvijā pavisam ir 26 odu sugas, četras no tām – lielāki un lēnīgāki kukaiņi – ir malārijas odi. Sīkāko dzēlējodu sugas Spuņģis un citi entomologi spēj noteikt tikai ar mikroskopu. Atšķirīgs tiem, piemēram, ir dzēlējsnuķīša garums, kas iespaido to, cik nikni katrs no tiem kož.
Cilvēkiem, zīdītājiem it visur, bet putniem pie acīm un pie knābja dzeļ tikai odu mātītes. Turpretim odu tēviņiem mēs esam pilnīgi vienaldzīgi. Izdancojušies odu kāzu mākonī, tie barojas ziedos, lieliski pildot augu apputeksnētāju funkcijas, stāsta entomologs.
Tomēr līdz Jāņiem odu mazāk nekļūšot un tas pateicoties mitrajam laikam, daudzajām peļķēm, vēl daudz kur palikušajiem palu ūdeņiem, kas ir lieliski odu vairošanās apstākļi
