"Arī Latvijā karstākas ir ne tikai dienas, bet arī naktīs temperatūra daudz nenokrītas, un ir novērojamas tropiskās naktis, turklāt to skaits ilglaicīgā skatījumā pieaug," situāciju raksturo eksperte.
Patlaban vērojamais karstuma vilnis ir saistīts ar sinoptisko situāciju, ko nosaka ilgstoši augsts spiediena apgabals un tropisko gaisa masu ieplūde no dienvidiem.
Tomēr pēc piedzīvotās bargās ziemas un aukstā jūnija diez vai var teikt, ka kopumā pastāvīgi kļūst tikai siltāks
, akcentē Briede."Klimata svārstības ir kļuvušas izteiktākas, ko mēģina skaidrot ar globālām klimata pārmaiņām. Bet, vērtējot tās, jāņem vērā nevis viens gads, kas var būt izņēmums, bet ilglaicīgās tendences, ko klimatoloģijā vērtē 30 gadu periodā. Tās un arī nākotnē modelētās klimata prognozes parāda, ka šādi gadi, kad būs gan izteikti auksts, gan karsts, būs novērojami biežāk. Droši vien arī turpmāk iespējams, ka pārsniegsim novērojumu rekordus gan dienas, gan mēnešu griezumā. Klimata pārmaiņu ietekmē tiek prognozēti biežāki gan plūdi, gan vētras, gan sausuma un karstuma periodi, un ar to mums vajadzētu rēķināties un nopietni piestrādāt pie adaptācijas pasākumiem šādām klimata pārmaiņām," brīdina klimatoloģe.
Viņa uzsver - ja būtu viegli pateikt, kas nosaka klimata pārmaiņas, tās, iespējams, varētu novērst vai ievērojami mazināt un nebūtu pamata diskusijām. Tomēr klimats ir kompleksa un ļoti sarežģīta sistēma, un ir ļoti grūti nodalīt vienu vai otru faktoru kā galveno.
"Viena pētnieku grupa uzskata, ka cilvēka saimnieciskā darbība pastiprina klimata pārmaiņas, arī modelētie rezultāti, kuros tiek ietverti cilvēka saimnieciskās darbības faktori, daudz vairāk saskan ar reāli novēroto nekā tie, kur tā netiek ņemta vērā. Savukārt vairums ģeologu teiktu, ka izmaiņas ir dabiskas, ka klimata svārstības vienmēr ir bijušas un pēc 10 000 gadu, iespējams, būs apledojums," skaidro Briede. "Dabas faktori, protams, ir ļoti spēcīgi, bet arī siltumnīcas gāzes to ietekmē. Piemēram, Ķīnā, Indijā ar tur jaunuzbūvētām neskaitāmām termoelektrocentrālēm. Arī rīsa lauku slikta apstrāde spēj dot ievērojamas metāna emisijas un tādējādi palielināt siltumnīcas efektu."
Zinātniece norāda, ka starptautiskā sadarbība klimata jautājumos ir ļoti nepieciešama. Arī ja katrs paveiks mazu lietu, summārais efekts būs jūtams. Veiktie pētījumi rāda, ka, samazinot izmešus, globālās temperatūras līkne tūlīt nereaģēs - šādi procesi notiek pakāpeniski, lēnām, vajadzīgi apmēram 20-30 gadi, lai daba piemērotos, tāpēc rezultātus sajutīsim daudz vēlāk.
Kā informē Briede,
pēdējos 100 gados pasaules okeāna līmenis cēlies par 10-20 centimetriem, bet nākamajos 100 gados tas varētu celties vēl par metru, no pasaules kartes izdzēšot Okeānijas salas.
Komentējot adaptācijas pasākumus, rēķinoties ar klimata pārmaiņām, eksperte aicina Latvijā domāt par plūdiem, vētrām, karstumu un sausumu.
"Par drošākiem aizsargdambjiem uz upēm, jo, tos pārraujot, var applūst ļoti lielas platības. Savukārt Rīgai jādomā par kanalizācijas tīkla izveidi ekstrēmu lietusgāžu novadīšanai, īpaši Pārdaugavas teritorijā. Ekstremāli karsto vasaras dienu negatīvo seku mazināšanai pilsētās būtu jādomā par kvalitatīvu zaļo zonu izveidi gan pie ēkām, gan apkaimēs. Jādomā par virszemes ūdeņiem, kā mazināt to strauji noritošo eitrofikāciju (ūdenstilpju aizaugšanu, izzušanu). Jāņem vērā to valstu pieredze, kur karstums pastiprinājis vecāku cilvēku sirdsdarbības traucējumus un novedis pat pie letāliem iznākumiem. Jābūt labi funkcionējošai brīdinājumu sistēmai," akcentē Briede.
Tāpat jānodrošina vietējie strāvas ģeneratori slimnīcās un citās nozīmīgās vietās, arī lauku teritorijās, kur bieži tiek pārrautas līnijas un krietni ilgāks laiks ir nepieciešams to atjaunošanai.
"Jāmēģina šīs klimata pārmaiņu ietekmes mazināt vai piemēroties, cik tas ir mūsu spēkos," aicina zinātniece.
