Jau otro gadu Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Krievijas nevalstisko organizāciju "Starptautiskie dialogi" un Fridriha Eberta fondu jauniešiem no dažādiem Krievijas reģioniem sarīkoja viesošanos dažādās Latvijas pilsētās, kur viņi tikās ar pašvaldību darbiniekiem un jauniešiem.
LATO projektu vadītājs Arvils Zeltiņš stāstīja, ka Rīgā jaunieši tikušies ar Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Rīgas domes pārstāvjiem, kā arī apmeklēja Latvijas Okupācijas muzeju. Pa vienai dienai jaunieši pavadīja Daugavpilī, Liepājā un Valmierā, kur viņi tikās ar pašvaldību vadību, studentiem, kā arī apmeklēja Daugavpils cietoksni, Liepājas karostu, Valmieras biznesa inkubatoru, kā arī pabija kūrortpilsētā Jūrmalā.
Krievijas nevalstiskās organizācijas "Starptautiskie dialogi" vadītājs Gregorijs Amnuels, kurš īstenojis līdzīgu projektu iepriekšējos gados Lietuvā un Polijā, uzsvēra, ka projekta mērķis ir sniegt Krievijas jauniešiem objektīvu informāciju par Latvijā notiekošajiem politiskajiem, ekonomiskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem, cenšoties kliedēt aizspriedumus un mītus starp abām valstīm.
"Diemžēl tā informācija, ko jaunieši var iegūt no masu medijiem, nav objektīva, tādēļ ir nepieciešams radīt iespēju, lai jaunieši savām acīm redzētu un spētu izvērtēt un izprast politiskos procesus Latvijā,"
teica Amnuels.Viņš stāstīja, ka pagājušā gada programmas jauniešu iespaidi latviešu un krievu valodā ir publicēti rakstu krājumā "Latvija 2010. Mūsu skatījums", kurā jaunieši dalījušies savos vērojumos un secinājumos, kas izdarīti pēc vīzītes Latvijā.
Karēlijas izdevuma "Guberņa Karelije" žurnāliste Jevgēnija Volunkova, iepazīstoties ar Latviju un šeit dzīvojušajiem cilvēkiem, secinājusi, ka Krievijas krievi atšķiras no Latvijas krieviem. Žurnāliste teica, ka galvenā atšķirība ir tajā, ka šeit dzīvojošie krievi neuzskata, ka viņiem būtu jāmācās un jārunā latviski.
"Pat mēs, ierodoties šeit tikai uz dažām dienām, vēlējāmies iemācīties vismaz pieklājības frāzes latviešu valodā, bet šeit dzīvojošie krievi domā, ka latviešu valodas mācīšanās ir kāds pazemojums.
Šāda attieksme ir ļoti dīvaini un man nepieņemama," teica Volunkova.Pārsteigti par Latvijas jauniešu atklātību un brīvību
Vairāki jaunieši uzsvēra, ka šo dienu laikā neviens cilvēks, ar kuru viņi kontaktējušies, nav atteicies runāt krieviski, tikai tādēļ, ka viņi kaut ko jautājuši krievu valodā. Viņi pat bijuši pārsteigti, cik ļoti labi cilvēki runā krieviski. Tiesa, latviešu jaunieši krieviski nevarot sazināties, taču viņu angļu valodas zināšanas un plašais redzējums, ka arī atklātība, runājot par dažādām problēmām valstī, ir pārsteidzoša. Uļjanovskas valsts universitātes studente Ksenija Černova teica, ka studentu atklātība un brīvība viņu ļoti pārsteigusi, jo viņu runas vienmēr tiekot saskaņotas un neko sliktu par dzīvi augstiem viesiem neesot ļauts teikt.
Maskavas Lingvistikas universitātes studente Anastasija Kuzmina atzina, ka viņai ir pilnībā mainījies priekšstats par Latviju. Jauniete priecājās, ka viņa šeit satikusi krievu tautības cilvēku, kurš teicis, ka jebkura valoda ir cilvēka bagātība, un kādēļ gan būt nabagam, ja var runāt ne tikai krieviski, bet arī latviski, angliski vai vēl kādā valodā. "Viņš teica, ka vispirms ir cilvēks, un tikai pēc tam ir krievs vai latvietis," savu Latvijā iegūto atziņu pauda Kuzmina.
Uzteic arī sakopto vidi
Jaunieši Latvijā atzinīgi vērtēja to, ka, neskatoties uz krīzi, cilvēki ir laipni un atsaucīgi. Viņi novērojuši, ka šeit ir tīras un sakoptas ielas, ceļi, lauki nav piesārņoti, par ko liecinot daudzie stārķi, tāpat ir garšīgi ēdieni.
Lai piedalītos šajā projektā, jauniešiem vajadzēja uzrakstīt eseju, kādēļ viņi vēlas apmeklēt Latviju. Labāko eseju autori tika izvēlēti braucienam uz Latviju.
