Elita Veidemane

„Vai novēlēt mums šodien brīnumus? Ukraiņi paši tos jau rada. Novēlēt īstus draugus? Mēs jau zinām, kuri tie ir. Novēlēt ticību un cerību? Abas jau sen ir Ukrainas bruņotajos spēkos. Novēlēt gaismu? Tā ir katrā no mums, pat ja nav elektrības. Laimīgu jauno gadu! Mūsu uzvaras gadu.” Tas ir fragments Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska jaungada uzrunas. Skaidros, celsmīgos vārdos ietērpta, tā mundrināja ukraiņus un aizkustināja tos, kuri dzīvo līdzi šai tautai, kas apbrīnas vērta. Jo kas gan ir galvenais valsts prezidenta darbā? Manuprāt, spēja iedvesmot. Iedvesmot dzimtenes mīlestībai un aizstāvībai. Tieši tāpēc šis būs uzvaras gads. Ne tikai ukraiņu, arī mūsu uzvaras gads.

„Vai novēlēt mums šodien brīnumus? Ukraiņi paši tos jau rada. Novēlēt īstus draugus? Mēs jau zinām, kuri tie ir. Novēlēt ticību un cerību? Abas jau sen ir Ukrainas bruņotajos spēkos. Novēlēt gaismu? Tā ir katrā no mums, pat ja nav elektrības. Laimīgu jauno gadu! Mūsu uzvaras gadu.” Tas ir fragments Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska jaungada uzrunas. Skaidros, celsmīgos vārdos ietērpta, tā mundrināja ukraiņus un aizkustināja tos, kuri dzīvo līdzi šai tautai, kas apbrīnas vērta. Jo kas gan ir galvenais valsts prezidenta darbā? Manuprāt, spēja iedvesmot. Iedvesmot dzimtenes mīlestībai un aizstāvībai. Tieši tāpēc šis būs uzvaras gads. Ne tikai ukraiņu, arī mūsu uzvaras gads.