Filma, kas balstīta uz populārā Marvel komiksa motīviem, stāsta par miljardieri un ģeniālu izgudrotāju Toniju Starku (Tony Stark), kurš izgudrojis neuzveicamu dzelzs mašīnu - alter ego, ar kuras palīdzību cīnās pret netaisnību un ļaundariem. Pirmā Džona Favro (Jon Favreau) režisētā filma par šo komiksu varoni uz ekrāniem iznāca 2008.gadā un guva milzu panākumus un lieliskas kritiķu un skatītāju atsauksmes, kā arī, protams, labus kases ieņēmumus.
Apraksts: Dzelzs vīrs ir atgriezies! Miljardieris Tonijs Starks pēc publiskā paziņojuma par to, ka viņš ir Dzelzs vīrs, sastopas ar valdības un preses spiedienu atklāt izmantotās tehnoloģijas. Baidoties, ka šī informācija varētu nonākt nepareizās rokās un tikt izmantota ļaunprātīgi, Tonijs nav gatavs atklāt Dzelzs vīra tērpa noslēpumu. Kopā ar savu komandu viņš iegūst jaunus sabiedrotos. Taču drīz viņam būs jāstājas pretī negaidītam sāncensim…
Pārdomas: 2008. gadā režisors Džons Favro, sadarbojoties ar vienu no Holivudas labākajiem un diviem Oskariem nominēto aktieri Robertu Dauniju junioru (Robert Downey Jr.), uzfilmēja kritiķu un skatītāju mīlēto "Dzelzs vīru". Uzreiz pēc tā noskatīšanās lielākā daļa skatītāju sāka gaidīt filmas turpinājumu, par kura tapšanu neviens necentās klusēt, tāpat kā tagad jau tiek plānota filmas trešā daļa, bet nesteigsimies notikumiem pa priekšu.
Otrā "Dzelzs vīra" turpinājuma sižets norisinās apmēram pusgadu pēc pirmās daļas notikumiem, Tonijs Starks ir kļuvis populārs ar savu izgudrojumu un panācis pasaulē mieru, kas, kā jau cilvēces lielai daļai ierasts, daudziem nav pieņemami.
Pirmā "Dzelzs vīra" veiksmes formula bija noslīpētā scenārijā, pārdomātos jokos un, protams, harismātiskā Roberta Daunija tēlojumā, kas supervaroni nepiespiesti pārvērta tādā puslīdz ticamā, smieklīgā un patīkamā izklaidē. Filmas turpinājumā šie paši joki un aktiermāksla nav pazudusi, bet trūkumi diemžēl ir. Nepārprotiet mani, filma ir tiešām laba, kaujas ainas nostrādātas perfekti, specefekti lieliski, joki smieklīgi, bet brīžiem šķita, ka vienkārši pārāk sasteigta un nepārdomāta scenārija izstrāde ar visai pamatīgiem robiem, kuri sevi atklāja filmas laikā vismaz reizes piecas, liekot teju jau nožāvāties un dusmoties par visai paredzamām beigām.
Aktieri filmā ir perfekti, tēlojumi lieliski. Piemēram, Roberta Daunija atveidotais Tonijs Starks ir vēl pašpārliecinātāks un trakāks nekā pirmajā filmas daļā, pilnīgs rokeris-miljardieris, tikai, kā jau vīriešiem pieklājas, drusku arī bērns. Gadžeti, tehnoloģijas. Ballītes, sievietes un alkohols jaucas ar naudas straumēm, jokiem un pasaules miera uzturēšanu. Neliela vilšanās, visas filmas laikā īsti nevienu brīdi nelikās, ka Tonijs Starks būtu reālās briesmās, grūti teikt, vai vainojama viņa "man viss vienalga, esmu kruts" nostāja vai kas cits.
Filmā ir ainas, kuras ilgi neaizmirsīšu, piemēram Starka un viņa labākā drauga, Dona Čedla atveidotā (Don Cheadle) Roudija cīņa bija vienkārši lieliska un skats ar piedzērušos Dzelzs vīru un visām tā sekām dos jums veselīgu smieklu devu.
Oskaram nominētais, Mikijs Rurks (Mickey Rourke) ir tas aktieris, pie kura stilisti ir patiešām smalki piestrādājušī. Viņa atveidotā ļaundara Ivana Vanko (Ivan Vanko) loma bija pārdomāta un gan vizuāli, gan tēlojuma ziņā panākta tuvu perfektam komiksu ļaundarim, patiesībā šis ļaundaris atstāja labāku iespaidu, nekā "Dzelzs vīra" pirmās daļas ļaundaris, kuru atveidoja Džefs Bridžs (Jeff Bridges). Diemžēl viņa uznācienu filmas laikā ir visai maz, jo pārsvarā filmas kadros, kuros viņš parādās, viņš vai nu dzer šņabi, vai skrūvē ļaunos robotus, tādi normāli iznācieni bija tikai divi. Protams, no viņa krievu valodā teiktā neko saprast nav iespējams, bet akcents viņam sanāk nudien lielisks.
Tonija Starka kolēģes, apbrīnojamās dziedātājas un aktrises Skārletas Johansones (Scarlett Johansson) tēlojums atstās iespaidu ne tikai uz Toniju Starku, bet arī uz jums, skatītāji, bet Gvinetas Paltrovas (Gwyneth Paltrow) loma filmā, šķiet nesabalansēta un lēta līdz pat filmas beigām, kas liek noprast par viņas patieso un svarīgo lomu filmā, jo viņa tā savdabīgi satur un motivē sižetu. Arī šis būtu pieminams kā kārtējais robs scenārijā, jo nepārdomāti - Paltrovas tēls vairāk izrāda mātišķas rūpes par Toniju Starku, bet to, ka viņa ir arī Starka mīļotā un viņi pāriet citā attiecību stadijā, filmas veidotāji parāda tikai pašās filmas beigās.
Ar saviem plusiem un mīnusiem, bet "Dzelzs vīrs" ir filma, kurai noteikti nevajadzētu pažēlot naudiņas - apmeklējiet kino, lai izbaudītu skaņu un specefektus uz lielā ekrāna.
Atzīšu, man neliela vilšanās bija tā, ka tā arī filmas laikā nesanāca dzirdēt dziesmu "Iron Man", nezinu, vai filmas veidotāji sastrīdējās ar Oziju Osbornu, vai arī gribēja būt oriģināli, bet, lai cik cēli bija to nolūki dziesmu neizmantot, man tā bija vilšanās.
