Noslēdzies šā gada otrais Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) kultūras projektu konkurss. Kopumā šajā konkursā bija iesniegti 958 projekti ar pieprasīto finansējumu vairāk nekā divu miljonu apmērā, taču ekspertu rīcībā šoreiz bija 474 192 lati, kas sadalīti 421 projektam. Skaitļi liecina, ka krietni apgrieztā VKKF budžeta apstākļos, projektiem piešķirtais finansējums procentuāli pieprasītajam svārstās no 12,2 procentiem Tradicionālās kultūras nozarē līdz 23,9 procentiem Filmu mākslas nozarē.
Visvairāk – 184 - projekti bija iesniegti Kultūras mantojuma nozarē, pieprasot finansējumu 421 190,95 latu apmērā. Atbalstīti tika 80 projekti, to īstenošanai piešķirot 76 849 latus. Visvairāk – 2800 latu – piešķirts projektam, kas paredz Ventilācijas sistēmas iegādi Rīgas Celtniecības koledžas restaurācijas darbnīcai.
Literatūras nozarē iesniegti 99 projekti ar pieprasīto finansējumu
255559,94 latu apmērā, no tiem tika atbalstīti 47, piešķirot 53 447 latus. Lielākā summa – 5000 latu – iedota Bērnu žūrijas projektam, 4200 latu piešķirts mēnešraksta Karogs izdošanai.
Gandrīz vienāds projektu skaits iesniegts Mūzikas un dejas mākslas nozarē (151) un Vizuālās mākslas nozarē (152). Pirmajā pieprasītais finansējums sasniedz 345 638 latus, atbalstīti 76 projekti, kuru īstenošanai piešķirti 70 605 lati. Lielākā summa 4000 latu apmērā tikusi žurnāla Mūzikas Saule šā gada ceturtajam laidienam.
Vizuālās mākslas nozarē atbalstīts 51 projekts par 68 263 latiem, pieprasīts bija 325 961, 11 lats. Visdāsnāk, ar 6500 latiem atbalstīts žurnāls Foto Kvartāls - šā gada trīs pēdējie numuri.
Teātra mākslas nozarē atbalstīti 48 projekti, kam piešķirts finansējums
27 840 latu apmērā. Kultūras projektu konkursā šajā nozarē bija iesniegti 80 projektu, pieprasītā finansējuma summa sasniedza 188 835 latus. Lielākais finansējums šajā nozarē ticis žurnālam Teātra Vēstnesis, kura izdošanai šajā gadā piešķirti 3000 latu.
107 projekti bija iesniegti Filmu mākslas nozarē, kuru īstenošanai būtu nepieciešami 325 508,74 lati. No tiem atbalstīti 59 projekti, sadalot 77 938 latus. Visvairāk, pa 4000 latu piešķirts dokumentālās filmas Nieru salāti (Laila Pakalniņa) un animācijas filmas Smilšu kaste (Vladimirs Leščovs) tapšanai.
Tieši tikpat – 107 – projekti ar pieprasīto finansējuma summu 157 248,58 lati, bija iesniegti izskatīšanai Tradicionālās kultūras nozares ekspertiem. Atbalstīts 31 projekts, piešķirot to īstenošanai 19 250 latu. Vislielāko atbalstu guvis apgāda Zinātne iesniegtais projekts - Jāņa Alberta Jansona Latviešu masku gājieni, kam piešķirts 2500 latu.
Pirmo reizi tika vērtēti projekti jaunizveidotajā Dizaina un arhitektūras nozarē. No 50 iesniegtajiem projektiem atbalstīti 20, pieprasītās un piešķirtās summas attiecīgi 217 645,47 un 39 000 latu. 7000 latu no tiem tikuši festivālam Dizains. Nākotne 2010.
Starpdisciplināro projektu sadaļā atbalstīti deviņi projekti, kam piešķirts 41 000 latu; kopumā 28 projektiem tika pieprasīti 186 183,94 lati. Visvairāk – pa desmit tūkstošiem – piešķirts laikrakstam Kultūras Forums 2010. gadā un žurnāla Māksla Plus 2010. gada Nr. 4 – 6, bet 9900 latu - žurnāla Rīgas Laiks izdošanai 2010. gadā.
Šoreiz projektus nebija iespējams iesniegt izskatīšanai Starpnozarē, jo šī nozare ir likvidēta. Tie projekti, ko līdz šim izskatīja Starpnozares ekspertu komisija, sadalīti starp pārējām nozarēm.
Šajā konkursā par projektu finansēšanu lēma esošie VKKF padomes locekļi - Lauris Gundars, Rolands Kronlaks, Kristaps Ģelzis, Ilze Martinsone, Ints Dālderis, Uģis Prauliņš, Jānis Šints, Nora Ikstena, Ligita Gintere, Viesturs Zanders, Benita Sarma, Dace Lamberga, Juris Zalāns.
Taču nozaru ekspertu komisiju sēdēs ir ievēlēti nozaru priekšsēdētāji, kas sāks darbu VKKF padomē pēc padomes sastāva apstiprināšanas Ministru kabinetā. Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs ir Arno Jundze, Mūzikas un dejas mākslas nozarē – Dace Bluķe, Teātra mākslas nozarē – Lauris Gundars, Filmu mākslas nozarē – Lelda Ozola, Kultūras mantojuma nozarē – Dace Čoldere, Tradicionālās kultūras nozarē – Ruta Cibule, Vizuālās mākslas nozarē – Andris Vītoliņš, Dizaina un arhitektūras nozarē – Zanda Redberga.
