Ingas Žoludes stāsti publicēti daudzviet periodikā un stāstu kopkrājumos gan Latvijā, gan tulkojumos ārvalstīs. 2008. gadā iznāca rakstnieces debijas romāns "Silta zeme", kurš droši uzskatāms par svaigu pavērsiena punktu latviešu literatūrā.
Foto: Publicitātes foto
Krājumā "Mierinājums Ādama kokam" vienotā noskaņā sapulcējušies 13 stāsti, kurus vieno rāma, dziļa un valdzinoša ideja: izstāstīt dzīvi un nāvi.Inga Žolude ielaikojusies stāstu krājumā, kur lielā vēsts uzmirdz caur daudzām dzidrām fasetacs lēcām. Lasot attopies un saproti sevi iemestu dzīvībā un dzīvē kā pirmatnējā, duļķainā, virmojošā buljonā, kurā kulies, lai noskaidrotu, kas esi pats, un no visa, kas apkārt, kaut ko samani tikai brīžos, kad tas, izniris no duļķojuma, sazin kāpēc piepeld tuvu klāt. Tu dabū skaidrus, asi izzīmētus īstenības sīkumus līdz ar neaptverama lieluma apjausmu: pirmatnējais dzīves un dzīvības buljons vārās, nāves un baiļu ieskauts. Un katrs gluži viens visam pa vidu. Stīdziņas, kas tur mūs kopā, ir tikai divējas. Pirmējās — pēctecība, kas caur vecākiem un bērniem sien kopā paaudzes. Otrējās — stāsti, kuros iekļūstam.
"Šajā biedējoši talantīgās autores grāmatā gan stipri, gan paguruši, bet pārsteidzoši dzīvi tēli cenšas noskaidrot skaudro patiesību par "šeit un tagad". Sapratuši, ka pasaules kārtība nav dabiska, bet konstruēta, viņi pūlas naturalizēt pieņēmumus par to, kas ir loģisks. Žolude neskandē dziesmiņas, nesludina, bet koķeti pārrada apnikušās realitātes brīžus, un valoda kļūst par tādu jauneklīgu īstenību, kādu neesam raduši tik koncentrēti piedzīvot," Ieva Kolmane.
