Kā par izdevumu raksta pats tā autors, "šī grāmata nav autora fantāzijas aušības produkts, bet reāli risinājušos notikumu attēlojums. Arī varoņi nav izdomāti, bet īsti, dzīvi, sulīgi personāži, kuri, kā reizēm ar smeķi literatūrā raksta, dzinuši dziļu vagu vai aiz sevis atstājuši labi pamanāmi ievilktu sliedi. Pārsvarā – tā sauktajā, trekno gadu periodā, kad „spieda gāzi grīdā”, kad skurinājās kā nelaikā „no dziļa miega pamodušies murkšķi” un kad pinās pa „tīklveida struktūrām”. Atšķirībā no grāmatām, kuras mēdz būt uzrakstītas ar asinīm, asarām vai sāpēm, šīs izgatavošanā autors, darbodamies, kā bezkaislīgs vērojošs aģents tīklveida struktūrās, lietojis cietu, smailu, nedaudz drūpošu materiālu – grafītu."
Grāmatas prezentācijas pasākumā bija ieradusies virkne Latvijas deputātu, kā Linda Mūrniece, Aigars Štokenbergs, Raivis Dzintars, Artis Kampars un citi politiķi. Pasākumu vadīja Latvijas Televīzijas izklaides un kultūras žurnālists Andrejs Volmārs, kurš apmeklētājiem sniedza nelielu ieskatu Egila Līcīša kā feļetonista gaitās. Pēc formālās daļas sekoja privāti apsveikumi pašam autoram un klātesošajiem bija iespēja savā īpašumā iegūt šo grāmatu.
Savās domās par Egila Līcīša feļetoniem ar portālu TVNET dalījās daži Saeimas deputāti.
Linda Mūrniece: Esmu jau minējusi, ka
nekad neesmu apvainojusies par to, ko Egils ir rakstījis saistībā ar mani.
Savus feļetonus viņš raksta smieklīgus, objektīvus, un tie nekad nav aizvainojoši, tā kā Līcītis prot tiešām ļoti korekti pasmaidīt par politiķu sliktajām lietām. Es piekrītu viedoklim, ka ilgāk dzīvo tas politiķis, kurš ir Egila feļetonos, nekā tas, kura tur nav.
Artis Kampars: Viņš ir ļoti trāpīgs, ļoti asprātīgs. Pat tad, ja feļetoni ir negatīvi pret politiķiem, tie nekad nav aizskaroši. Tas vienmēr tiek pasniegts pamatoti un gaumīgi. Uzskatu, ka Latvijā šāda veida informācija ne vienmēr tiek pasniegta korekti, taču Egila gadījumā šie raksti ir izcili gaumīgi. Uzskatu, ka šāds ironisks feļetons politiķiem liek padomāt vairāk nekā īgns, neargumentēts un nopietns raksts kādā no masu medijiem.
Aigars Štokenbergs: Šie Egila Līcīša feļetoni ir ļoti labi. Mums pašmājās ir daudz cilvēku, kuri raksta, mēģina to darīt smieklīgi, taču, kad lasi Egila rakstīto, tu saproti, ka to ir rakstījis viņš. Uzskatu, ka Līcītis ir unikāla personība Latvijas žurnālistikā, jo, ja mēs atceramies to, kas bija pirms viņa, tad tas bija "Dadzis" - labs žurnāls, kurā padomju laikā diemžēl rakstīja feļetonus par imperiālistiem.
Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (no kreisās) apdāvina žurnālistu, grāmatas autoru Egilu Līcīti grāmatas "Feļetoni" atvēršanas svētkos. Foto: LETA
Kā portālam TVNET pastāstīja pats autors, idejas par grāmatu galvenā iniciatore bijusi "Latvijas Avīzes" izdevniecība. Šis izdevums esot par godu 1. aprīlim un desmit gadiem, kopš Egils raksta feļetonus. Kaut arī tās saturs nav pavisam svaigs un ir uzkrāts desmit gadu laikā, Līcītis ir ļoti priecīgs un apmierināts ar šo grāmatu.
Feļetons ir īsas prozas žanrs, mākslinieciski publicistisks neliela apjoma raksts, par sabiedrībā aktuālu problēmu ar kritisku, bieži vien ironisku attieksmi pret aprakstāmo parādību vai personu. Egils Līcītis savus feļetonus laikrakstā „Latvijas Avīze” publicē jau no 2001. gada un tiek atzīts kā vienīgais šā žanra piekopējs Latvijā.
