"Miš, Jūs vēl būsiet noderīgs." Šī dīvainā pavēle 1945. gada 22. aprīlī "fīrera bunkurā" tiek dota Hitlera miesassargam, kurjeram un telefonistam Rohusam Mišam. Diez vai vēl kāds ir aizvadījis kara gadus tik tuvu Hitleram kā šīs grāmatas autors.
Viņš nekad nav bijis NSDAP biedrs un ir juties kā apolitisks cilvēks, kaut arī sajūsminājās par Hitlera uzstāšanos 1936. gada olimpiskajās spēles. Pēc smaga ievainojuma 1939. gadā Polijas karalaukos Rohuss Mišs saprata kara nežēlību un bija priecīgs, ka vairs nav jāatgriežas frontē.
Tās vietā viņš nokļuva varas centrā: 1940. gadā sāk strādāt pie Hitlera par kurjeru un miesassargu, vēlāk arī par telefonistu.
Miša dienesta kabinets Berlīnē Vilhelma ielā 77 atrodas dažu soļu attālumā no Hitlera dzīvokļa vecajā Reihskancelejā, daudzās sava darba devēja uzturēšanās reizēs Oberzalcbergā viņš ir tam līdzās. Uz Berghofas terases miesassargs novēro Heinrihu Himleru un Albertu Špēru, viņš 20. jūlija dienā nodrošina sarunās starp Berlīni un atentāta vietu "Vilka midzeni".
Viņš piedzīvo, kā Eva Brauna Hitlera prombūtnes laikā Berghofā rīko ballītes. Un visbeidzot Rohuss Mišs kopā ar pēdējiem "uzticamajiem" iemitinās tā saucamajā "fīrera bunkurā". Kad tuvojas sabrukums, "bunkura telefonists, pienākuma apziņas vadīts, paliek savā vietā telefona centrālē. Pat vēl tad, kad Hitlers un Eva Brauna bija jau nonāvējušies.
Mišs, kurš Hitleru uztvēra tikai kā privātpersonu ("ļaununa banalitātes" dīvains variants), ievēro bezierunu lojalitātes bausli. Par tā fatālo pusi viņš runā šodien, stāstot par savu dzīvi: "Nē, es nepārmetu toreizējam Rohusam Mišam par to, ka viņš neradīja nekādas nepatikšanas. Tomēr tas, ka man viss bija tik pašsaprotams, dara mani domīgu."
No vācu valodas tulkojis Gunārs Petris.
