Grāmata «(Divas) puses: Latviešu kara stāsti» piedāvā ielūkoties Otrā pasaules kara frontēs tapušās sešās latviešu karavīru dienasgrāmatās.
Foto: Publicitātes fofo
Trīs to autori karoja Padomju Savienības karaspēkā un trīs – Vācijas bruņotajos spēkos. Izdevumā iekļautie stāsti spilgti liecina, ka, nokļuvuši reālā karā, cilvēki daudz asāk nekā mierlaika apstākļos saprata un izjuta, kāda tad ir dzīvības, ģimenes, draugu, dzimtenes, māju vērtība un ka viņiem karot par nacionālistiskās Vācijas vai komunistiskās Padomju Savienības varas mērķiem nav vērts.Vienlaikus
šīs dienasgrāmatas rāda arī atsevišķa cilvēka bezspēcību totalitāro un represīvo režīmu priekšā.
Šie seši kara stāsti, ko rakstījuši latvieši divās frontes pusēs, ir cilvēcības, dzīves alku, Latvijas un tuvinieku mīlestības caurstrāvoti. Šīs vērtības totalitārisms karavīram nespēja atņemt.
Otrajā pasaules karā abās frontēs karoja vairāk nekā 200 000 Latvijas iedzīvotāju, no viņiem dzīvību zaudēja gandrīz puse. Pārsvarā karā gāja bojā jauni cilvēki, kuri vēl nebija nodzīvojuši pusi cilvēkmūžam atvēlētā laika, kurus mājās gaidīja sievas, draudzenes, mazi bērni un vecāki. Grāmata ir veltījums Latvijas Otrā pasaules kara paaudzei.
Dienasgrāmatu tekstus publicēšanai sagatavojuši Laura Ardava, Didzis Bērziņš un Gita Siliņa. Izdevums tapis Ulda Neiburga un Vitas Zelčes redakcijā.
Grāmata sagatavota Valsts pētījuma programmas «Nacionālā identitāte» projekta «Latvijas sociālā atmiņa un identitāte» ietvaros un izdota ar Fridriha Eberta fonda finansiālu atbalstu.