Maijā duets Normunds Jakušonoks un Daiga Petkeviča nosvinēja desmito
skatuves jubileju, kaut dzīvē kopā ir krietni ilgāk. Pierunāt uz
sadziedāšanos Daigai Normundu vajadzēja astoņus gadus.
Mūziķi Normundu Jakušonoku Latvijā nezinās tikai retais — darbojoties dažādos muzikālajos sastāvos, viņš apceļojis teju visus tālākos dzimtenes nostūrus. Normunds paralēli muzikālajām aktivitātēm grupā „Labvēlīgais tips” un duetā „Karakums” jau desmit gadu muzicē arī kopā ar dziedātāju Daigu Petkeviču, ar kuru lieliska saskaņa izveidojusies arī dzīvē. Pēc desmit gadiem uz skatuves kopā ar Normundu Daiga atklāj — dziedāt duetā mīļoto vīrieti nācies pierunāt astoņus garus gadus.
Sadziedas nejauši
„Iepazināmies 1995. gadā. Aizgāju uz „Dziesma manai paaudzei”. Toreiz gan dabūju tikai ceturto vietu, lai arī gribējās kaut ko vinnēt, piemēram, ledusskapi. Tomēr vēlāk trīs gadus braukāju līdzi tūrēs kā viesmāksliniece. Sākumā izveidojās trio kopā ar Gunāru Meijeru, bet mēs ar Normundu bijām Meijeram tāds kā fona vokāls. Regulāri uzstājāmies klubā „Karakums” — dziedājām Meijera un Raimonda Paula dziesmas, arī programma mums saucās „Laternu stundā”,” atceras dziedātāja.
Tomēr divatā ar Normundu Daiga sākusi dziedāt nejaušības un paša Normunda slinkuma dēļ. „Kad pēc trim gadiem „Dziesma manai paaudzei” mainījās mūziķu sastāvs, nolēmu, ka nu arī manai ērai pienācis gals, bet Normunds teica, ka es vēl noderēšu, lai izdomāju, ko dziedāt, un tik braucu līdzi. Paņēmu līdzi kaseti ar pavadījumu, ko parādīt puišiem, bet viņiem šķita, ka varu dziedāt pavadījumam pa virsu — tas esot tik labs, ka pašiem nemaz spēlēt nevajagot. Es gan protestēju, ka gribu, tā teikt, ar orķestri, bet Normunds man lūdza, lai ļauju puišiem atpūsties. Beigās mīļā miera labad piesolījās nākt uz skatuves ar mani kopā un dziedāt duetā,” stāsta Daiga Petkeviča.
Toreiz viss koncerts ticis ierakstīts, un no dzirdētā ieraksta abi arī sapratuši, ka patiesībā taču labi skan! No tā brīža ar lūgumiem atkal kaut ko kopā nodziedāt vai ierakstīt Daiga Normundam kā bitīte apkārt spietojusi ne vairāk, ne mazāk kā astoņus gadus, kamēr beidzot iznāca kopīgs albums.
„Viņa ar citiem negrib, bet es esmu uz izķeršanu”
Lai gan daudzi ir dziedātāju slavējuši par viņas samtaino un unikālo balss tembru, Daiga citus ceļus mūzikā nav meklējusi — viņas muzicēšana notiek kopā ar Normundu. Dziedātāja liek saprast, ka tas saistīts ar to, ka abi ir kopā arī dzīvē. „Viņa ar citiem negrib, viņa grib dziedāt tikai ar mani un ir atteikusi daudziem mūziķiem,” saka Normunds, bet piebilst, ka pats šajā ziņā ir krietni demokrātiskāks, jo kā mūziķis šobrīd ir uz izķeršanu.
„Kad man ar „Labvēlīgo” tipu nav spēles, tad varam uzdziedāt abi kopā,” saka Normunds, bet Daiga tūdaļ paskaidro: „Un tas ir pirmdienās vai svētdienās.” Tagad viņi pāris reižu mēnesī saviem Rīgas faniem muzicē krastmalas „Lido”. „Patiesībā es uz lielo skatuvi nekad neesmu rāvusies, līdz ar to ne ar vienu nekonkurēju un nevienam netraucēju — man patīk tā, kā ir,” secina dziedātāja.
Laulības gredzens nav nepieciešams
Izķeršanas jautājums attiecoties arī uz pielūdzējām. „Pie manis neviens īpaši neraujas, bet pie Normunda pielūdzējas brīžiem stāv rindā,” smejas Daiga. “Normunds ir tik atvērts un sirsnīgs, ka dažreiz man nākas tā stingrāk uz viņu paskatīties, lai viņš saprastu. Pašai no uzmanības apliecinājumiem atkauties īpaši nav nācies, bet man ir vieglāk — uzreiz pastumju priekšā Normundu. Man vispār nepatīk sveši iereibuši vīrieši, tādos gadījumos mūku prom,” teic Daiga.
Kad izskan jautājums par kāzām, abi noslēpumaini smaida. Daudziem esot priekšstats, ka Normunds un Daiga jau sen ir precējušies, bet tā nav — pāris laulības gredzenus vēl nav mijis. „Pārsvarā šo tēmu necilājam, bet tāpat lielākā daļa domā, ka esam vīrs un sieva jau divdesmit gadu,” saka Daiga. Tomēr laulības gredzena neesamība netraucē abiem kopā baudīt dažādus jaukus brīžus — abiem ļoti patīk ceļot un kopā būts daudzās valstīs, pat tālajā Amerikā.
Kādam tas varētu būt liels pārsteigums, bet Daiga Petkeviča apgalvo, ka patiesībā skarbais Jakušonoks, kuru skatītāji redzējuši vairāku šovu žūrijās, nemaz nav patiesais Normunds. „Man tā žūriju būšana drausmīgi nepatīk. Katram tur tiek iedalīta sava loma, un man bija jābūt skarbajam, jātur sava līnija,” atzīstas mūziķis. „Normunds vispār nav skarbs, viņš ir ļoti pozitīvs un mierīgs. Sadzīvē es esmu tā, kura izsaka savas ieceres, idejas un vēlmes, bet Normunds tās vienkārši ņem un īsteno. Viņš mani vienmēr atbalsta, bet es to nekad ļaunprātīgi neizmantoju, lai gan zinu, ka no viņa varētu prasīt visu ko,” par savu dzīvesbiedru saka Daiga.
Ballēs dejo visi
Normunds un Daiga ir ballīšu muzikanti, kas pabijuši daudzās svinībās un ar savām dziesmām likuši dejā kājas cilāt visraibākajai publikai. Viņu panākumu atslēga ir arī izcilais repertuārs, kas sastāv no vecajām Raimonda Paula un citām tautā labi zināmām dziesmām.
„Pēdējos gadus mēs esam uzaicinājuši ar mums kopā muzicēt arī trombonistu Kasparu Tīmani, un, kad mēs dziesmas dziedam trīsbalsīgi, dažai labai it kā jau apnikušai melodijai paveras jauns skanējums,” saka Normunds. Arī publika to novērtē, un ir gadījies, ka nelaiž nost no skatuves. „Ja ir laba publika, mēs varam dziedāt arī par velti, „piečuku” nemaz neprasām, bet ir gadījies, ka nedziedam „pa virsu” ne par kādu naudu. Paldies Dievam, tādi brīži ir ļoti reti.”
„Nepatīkami ir tad, ja tev nāk klāt, ķeras apkārt un par visu varu grib dziedāt vienā mikrofonā. Ja cilvēks grib izpausties, lūdzu, dodu mikrofonu rokā un rauj, mīļais, vaļā, bet, nē — viņš grib ar mani,” Daiga noplāta rokas. „Tur parādās attieksme — es taču esmu samaksājis, es tevi esmu nopircis.” Normunds atzīst, ka pirms dažiem gadiem bija jūtama atšķirība arī publikai dažādos reģionos. „Latgalē uzņēma ļoti labi, Kurzemē — mazliet citādi,” smejas Normunds, „bet kaut kā tā gaisotne ir mainījusies.” Viens, nu, esot skaidrs — lai kāda sākumā šķistu publika, neviens maliņā nesēž. „Viņš to prot. Es nezinu, kā tas nākas, bet Normunds iekustina visus,” secina Daiga.
Saviem elkiem pa pēdām
Daiga Petkeviča un Normunds Jakušonoks izpilda Viktora Lapčenoka un Noras Bumbieres, kā arī Ojāra Grīnberga un Margaritas Vilcānes dziedātās dziesmas. Šie izpildītāji reiz bijuši mūziķu lielākie elki, bet nu pienācis laiks, kad ar tiem pat dziedāts kopā uz vienas skatuves.
„Šķiet, ka Ojārā Grīnbergā savulaik pat biju iemīlējusies. Bērnībā uzzīmēju zīmējumu, kur dziedu uz skatuves ar Ojāru, un, re, pagāja trīsdesmit gadi un zīmējums atdzīvojās,” smejoties saka Daiga.
Bet visskaistākās un senākās atmiņas Daigai ir par Noru Bumbieri, kuru viņa bērnībā dievinājusi. „Mana mamma Dagmāra Šūmahere strādāja filharmonijā, pieteica koncertus, un tur es, pa aizkulisēm dzīvodama, iepazinos ar Noru. Es no viņas neatkāpos ne soli, staigāju līdzi pa pēdām. Zinu, ka toreiz viņa pati ļoti gribēja meitiņu, varbūt tāpēc Nora pacieta, ka tāda viena maza uts kā es no viņas neatkāpās ne soli,” atceras Daiga. „Vienu reizi viņa arī mani dzirdēja dziedam. 1984. gadā atdziedāju Norai dziesmas, ko biju sagatavojusi dziedātāju konkursam. Toreiz viņa teica: „Skuķim laba balss, nevajag baidīties!”” atmiņās dalās dziedātāja.
Arī Normunds atzīst, ka viņam ir liels gods dziedāt kopā ar tādiem māksliniekiem kā Viktors Lapčenoks, Ojārs Grīnbergs un Margarita Vilcāne. „Es bērnībā klausījos viņu dziesmas un pie sevis domāju, ka tie nu ir patiesi lieli mākslinieki. Un, ja es tagad varu ar viņiem kopā dziedāt, tas man ir liels un emocionāls moments,” atzīst Jakušonoks. Bet uz jautājumu, cik ilgi gatavojas dziedāt paši, Normunds un Daiga atbild: „Dziedāsim, cik skanēs, un ar gadiem sāk skanēt arvien labāk! Normunds vēl nav izdarījis vienu lietu — sarakstījis dziesmas mūsu duetam, uz to tad arī ejam!” apņemas muzikanti.
Mūziķi Normundu Jakušonoku Latvijā nezinās tikai retais — darbojoties dažādos muzikālajos sastāvos, viņš apceļojis teju visus tālākos dzimtenes nostūrus. Normunds paralēli muzikālajām aktivitātēm grupā „Labvēlīgais tips” un duetā „Karakums” jau desmit gadu muzicē arī kopā ar dziedātāju Daigu Petkeviču, ar kuru lieliska saskaņa izveidojusies arī dzīvē. Pēc desmit gadiem uz skatuves kopā ar Normundu Daiga atklāj — dziedāt duetā mīļoto vīrieti nācies pierunāt astoņus garus gadus.
Sadziedas nejauši
„Iepazināmies 1995. gadā. Aizgāju uz „Dziesma manai paaudzei”. Toreiz gan dabūju tikai ceturto vietu, lai arī gribējās kaut ko vinnēt, piemēram, ledusskapi. Tomēr vēlāk trīs gadus braukāju līdzi tūrēs kā viesmāksliniece. Sākumā izveidojās trio kopā ar Gunāru Meijeru, bet mēs ar Normundu bijām Meijeram tāds kā fona vokāls. Regulāri uzstājāmies klubā „Karakums” — dziedājām Meijera un Raimonda Paula dziesmas, arī programma mums saucās „Laternu stundā”,” atceras dziedātāja.
Tomēr divatā ar Normundu Daiga sākusi dziedāt nejaušības un paša Normunda slinkuma dēļ. „Kad pēc trim gadiem „Dziesma manai paaudzei” mainījās mūziķu sastāvs, nolēmu, ka nu arī manai ērai pienācis gals, bet Normunds teica, ka es vēl noderēšu, lai izdomāju, ko dziedāt, un tik braucu līdzi. Paņēmu līdzi kaseti ar pavadījumu, ko parādīt puišiem, bet viņiem šķita, ka varu dziedāt pavadījumam pa virsu — tas esot tik labs, ka pašiem nemaz spēlēt nevajagot. Es gan protestēju, ka gribu, tā teikt, ar orķestri, bet Normunds man lūdza, lai ļauju puišiem atpūsties. Beigās mīļā miera labad piesolījās nākt uz skatuves ar mani kopā un dziedāt duetā,” stāsta Daiga Petkeviča.
Toreiz viss koncerts ticis ierakstīts, un no dzirdētā ieraksta abi arī sapratuši, ka patiesībā taču labi skan! No tā brīža ar lūgumiem atkal kaut ko kopā nodziedāt vai ierakstīt Daiga Normundam kā bitīte apkārt spietojusi ne vairāk, ne mazāk kā astoņus gadus, kamēr beidzot iznāca kopīgs albums.
„Viņa ar citiem negrib, bet es esmu uz izķeršanu”
Lai gan daudzi ir dziedātāju slavējuši par viņas samtaino un unikālo balss tembru, Daiga citus ceļus mūzikā nav meklējusi — viņas muzicēšana notiek kopā ar Normundu. Dziedātāja liek saprast, ka tas saistīts ar to, ka abi ir kopā arī dzīvē. „Viņa ar citiem negrib, viņa grib dziedāt tikai ar mani un ir atteikusi daudziem mūziķiem,” saka Normunds, bet piebilst, ka pats šajā ziņā ir krietni demokrātiskāks, jo kā mūziķis šobrīd ir uz izķeršanu.
„Kad man ar „Labvēlīgo” tipu nav spēles, tad varam uzdziedāt abi kopā,” saka Normunds, bet Daiga tūdaļ paskaidro: „Un tas ir pirmdienās vai svētdienās.” Tagad viņi pāris reižu mēnesī saviem Rīgas faniem muzicē krastmalas „Lido”. „Patiesībā es uz lielo skatuvi nekad neesmu rāvusies, līdz ar to ne ar vienu nekonkurēju un nevienam netraucēju — man patīk tā, kā ir,” secina dziedātāja.
Laulības gredzens nav nepieciešams
Izķeršanas jautājums attiecoties arī uz pielūdzējām. „Pie manis neviens īpaši neraujas, bet pie Normunda pielūdzējas brīžiem stāv rindā,” smejas Daiga. “Normunds ir tik atvērts un sirsnīgs, ka dažreiz man nākas tā stingrāk uz viņu paskatīties, lai viņš saprastu. Pašai no uzmanības apliecinājumiem atkauties īpaši nav nācies, bet man ir vieglāk — uzreiz pastumju priekšā Normundu. Man vispār nepatīk sveši iereibuši vīrieši, tādos gadījumos mūku prom,” teic Daiga.
Kad izskan jautājums par kāzām, abi noslēpumaini smaida. Daudziem esot priekšstats, ka Normunds un Daiga jau sen ir precējušies, bet tā nav — pāris laulības gredzenus vēl nav mijis. „Pārsvarā šo tēmu necilājam, bet tāpat lielākā daļa domā, ka esam vīrs un sieva jau divdesmit gadu,” saka Daiga. Tomēr laulības gredzena neesamība netraucē abiem kopā baudīt dažādus jaukus brīžus — abiem ļoti patīk ceļot un kopā būts daudzās valstīs, pat tālajā Amerikā.
Kādam tas varētu būt liels pārsteigums, bet Daiga Petkeviča apgalvo, ka patiesībā skarbais Jakušonoks, kuru skatītāji redzējuši vairāku šovu žūrijās, nemaz nav patiesais Normunds. „Man tā žūriju būšana drausmīgi nepatīk. Katram tur tiek iedalīta sava loma, un man bija jābūt skarbajam, jātur sava līnija,” atzīstas mūziķis. „Normunds vispār nav skarbs, viņš ir ļoti pozitīvs un mierīgs. Sadzīvē es esmu tā, kura izsaka savas ieceres, idejas un vēlmes, bet Normunds tās vienkārši ņem un īsteno. Viņš mani vienmēr atbalsta, bet es to nekad ļaunprātīgi neizmantoju, lai gan zinu, ka no viņa varētu prasīt visu ko,” par savu dzīvesbiedru saka Daiga.
Ballēs dejo visi
Normunds un Daiga ir ballīšu muzikanti, kas pabijuši daudzās svinībās un ar savām dziesmām likuši dejā kājas cilāt visraibākajai publikai. Viņu panākumu atslēga ir arī izcilais repertuārs, kas sastāv no vecajām Raimonda Paula un citām tautā labi zināmām dziesmām.
„Pēdējos gadus mēs esam uzaicinājuši ar mums kopā muzicēt arī trombonistu Kasparu Tīmani, un, kad mēs dziesmas dziedam trīsbalsīgi, dažai labai it kā jau apnikušai melodijai paveras jauns skanējums,” saka Normunds. Arī publika to novērtē, un ir gadījies, ka nelaiž nost no skatuves. „Ja ir laba publika, mēs varam dziedāt arī par velti, „piečuku” nemaz neprasām, bet ir gadījies, ka nedziedam „pa virsu” ne par kādu naudu. Paldies Dievam, tādi brīži ir ļoti reti.”
„Nepatīkami ir tad, ja tev nāk klāt, ķeras apkārt un par visu varu grib dziedāt vienā mikrofonā. Ja cilvēks grib izpausties, lūdzu, dodu mikrofonu rokā un rauj, mīļais, vaļā, bet, nē — viņš grib ar mani,” Daiga noplāta rokas. „Tur parādās attieksme — es taču esmu samaksājis, es tevi esmu nopircis.” Normunds atzīst, ka pirms dažiem gadiem bija jūtama atšķirība arī publikai dažādos reģionos. „Latgalē uzņēma ļoti labi, Kurzemē — mazliet citādi,” smejas Normunds, „bet kaut kā tā gaisotne ir mainījusies.” Viens, nu, esot skaidrs — lai kāda sākumā šķistu publika, neviens maliņā nesēž. „Viņš to prot. Es nezinu, kā tas nākas, bet Normunds iekustina visus,” secina Daiga.
Saviem elkiem pa pēdām
Daiga Petkeviča un Normunds Jakušonoks izpilda Viktora Lapčenoka un Noras Bumbieres, kā arī Ojāra Grīnberga un Margaritas Vilcānes dziedātās dziesmas. Šie izpildītāji reiz bijuši mūziķu lielākie elki, bet nu pienācis laiks, kad ar tiem pat dziedāts kopā uz vienas skatuves.
„Šķiet, ka Ojārā Grīnbergā savulaik pat biju iemīlējusies. Bērnībā uzzīmēju zīmējumu, kur dziedu uz skatuves ar Ojāru, un, re, pagāja trīsdesmit gadi un zīmējums atdzīvojās,” smejoties saka Daiga.
Bet visskaistākās un senākās atmiņas Daigai ir par Noru Bumbieri, kuru viņa bērnībā dievinājusi. „Mana mamma Dagmāra Šūmahere strādāja filharmonijā, pieteica koncertus, un tur es, pa aizkulisēm dzīvodama, iepazinos ar Noru. Es no viņas neatkāpos ne soli, staigāju līdzi pa pēdām. Zinu, ka toreiz viņa pati ļoti gribēja meitiņu, varbūt tāpēc Nora pacieta, ka tāda viena maza uts kā es no viņas neatkāpās ne soli,” atceras Daiga. „Vienu reizi viņa arī mani dzirdēja dziedam. 1984. gadā atdziedāju Norai dziesmas, ko biju sagatavojusi dziedātāju konkursam. Toreiz viņa teica: „Skuķim laba balss, nevajag baidīties!”” atmiņās dalās dziedātāja.
Arī Normunds atzīst, ka viņam ir liels gods dziedāt kopā ar tādiem māksliniekiem kā Viktors Lapčenoks, Ojārs Grīnbergs un Margarita Vilcāne. „Es bērnībā klausījos viņu dziesmas un pie sevis domāju, ka tie nu ir patiesi lieli mākslinieki. Un, ja es tagad varu ar viņiem kopā dziedāt, tas man ir liels un emocionāls moments,” atzīst Jakušonoks. Bet uz jautājumu, cik ilgi gatavojas dziedāt paši, Normunds un Daiga atbild: „Dziedāsim, cik skanēs, un ar gadiem sāk skanēt arvien labāk! Normunds vēl nav izdarījis vienu lietu — sarakstījis dziesmas mūsu duetam, uz to tad arī ejam!” apņemas muzikanti.
