Par kopdzīves uzsākšanu jaunībā pārdomās dalās ģimenes psihoterapeite, psiholoģe Inga Jurševska:
No senču mājām labāk aiziet ar svētību, tā ir daudz vieglāk uzsākt patstāvīgu dzīvi, jo vecāku atbalsts rada miera sajūtu un pārliecību, ka viss būs kārtībā. Attiecībās ar partneri drīzāk radīsies problēmas, ja vecāku mājas durvis tiks aizcirstas ar dusmām, naidu vai augstprātību.
Pirms vairākiem gadiem no jaunajiem tika prasīta bezierunu paklausība un liegta pāragra kopdzīve, taču mūsdienās situācija ir krasi mainījusies. Ilgas pēc tuvām un siltām attiecībām emocionālā līmenī ir viens no iemesliem, kādēļ, manuprāt, jaunieši agri sāk dzīvot kopā. Nedomāju, ka šāds solis ir modes tendence.
Jaunībā ir lietderīgi krāt pieredzi un vairot izpratni par saistībām. Intensīvās augšanas un briešanas laikā nostabilizējas rakstura iezīmes, pārkārtojas vērtības un tiek skaidrāk apjausti mērķi. Ir svarīgi dot sev laiku, nevis uzreiz stāties laulībā - pamanīt, kādā virzienā pilnveidojas otrs cilvēks, kā arī izveidot savu vērtību skalu. Izvērtējot partnera raksturu, jāsaprot, kādu kopdzīvi vēlas un vai partneris spēs to nodrošināt.
Ģimenes dzīve nav tikai randiņi un svētki, ir arī rūpes un atbildība.
Gados jaunajiem pāriem ieteiktu iepazīt partneri dažādās dzīves situācijās un izvērtēt, "vai mēs esam viens otram piemēroti". Iesaku būt vērīgiem un raudzīties ne tikai caur rozā brillēm, bet plašāk, lai saprastu, kāds partneris ir ikdienā, kādskonfliktsituācijās u.tml. Lietderīgi ieklausīties reibumā izteiktās frāzēs, jo alkohols mazina paškontroli - reibumā partneris nereti pasaka to, ko "skaidrā" kontrolē.
Vērtīgi pēc iespējas daudzpusīgāk iepazīt otru cilvēku, atklāt vairāk "šķautņu" partnera raksturā, tāpēc pirms ģimenes dibināšanas ir vērts kopā pavadīt vismaz gadu, nevis pāris mēnešus.
Attiecību noturīgums atkarīgs no katra partnera ieguldījuma sevis attīstībā. Attiecību stabilitāti ietekmē atšķirīga uztvere par attiecībām un kopdzīvi. Mēdz būt, ka viens partneris turpina pilnveidoties, bet otrs apstājies attīstībā, viens tiecas izmēģināt ko jaunu, bet otrs uzskata, ka ģimenes dibināšana vai kopdzīve ir galvenais dzīves mērķis un nav ieinteresēts piedzīvot, redzēt un dzirdēt ko jaunu. Attiecības var izjukt arī tad, ja sajauc mīlestību ar kaislībugribu vienmēr būt blakus, pieskarties, sajust tevitikai tāpēc mums jāprecas. Ieguvēji vienmēr ir tie, kuri spēj atrast zelta vidusceļu.
Par ideālu uzskatu funkcionālu ģimenitajā tiek respektēta katra tuvības un neatkarības vajadzība, kā arī atzīta individuāla attīstīšanās.
Uzsākot kopdzīvi, pastāv iespēja saskarties ar negatīvi noskaņotiem sabiedrības locekļiem. Velti censties, pamatojot izvēli vai pārliecinot,šāda rīcība tiks uztverta kā taisnošanās. Pietiek ar tuvinieku atbalstu un jauno vecāku ciešu pārliecību izvēlētajam ceļam.
Spītējot sabiedrības skeptiskajai attieksmei, agrai kopdzīvei ir arī priekšrocības. Pirmkārt, jaunībā ir mazāk nosacījumu praktiskai dzīvei. Ir istaba ar gultu un bērnam, kur gulētpietiek! Materiālās prasības aug līdz ar iespējām. Otrkārt, mazāk trauksmainības. Jaunieši dzīvi "tver vieglāk"ja bērns iešķaudās, jaunie vecāki neskrien uzreiz pie ārsta, bet pagaida, vai šķaudīs arī nākamajā dienā un vēl pēc trim dienām. Treškārt, elastīgāka pienākumu sadale. Jaunībā vēl nav izveidojušies stingri ieradumi, tāpēc partneriem vieglāk saskaņot, kurš gādās par vakariņām, kuršnomazgās traukus.
Nav slikti, ja pāris - 18, 19, 20 gadus veci jaunieši - izklaidējas. Svarīgi, ka pirms bērniņa plānošanas viss iespējamais ir "izgaršots". Vērtību skalu var nostiprināt tikai pēc piedzīvotā. Līdz ar mīlestību attiecībās ienāk pārbaudījums "kā mēs paši ar visu tiksim galā", taču jaunieši no grūtībām nebaidās un turpina iet iesākto ceļu. Protams, iemīlēšanās un kopā būšana var būt iemesls, lai atteiktos no mācībām, bet neesmu sastapusi jaunās māmiņas, kuras teiktu: "Nē, man tagad ir bērns un es vairs mācīties NEGRIBU." Parasti jau grib, taču mācības uz laiku pārtrauc, lai rūpētos par bērnu.
Iespēja, ka partnerattiecības sašķobīsies, pastāv, ja līdztekus mācībām vai darbam, tiek audzināts bērns. Tā kā spēki tiek tērēti, gādājot par ģimenes labklājību, pastāv risks zaudēt interesi vienam par otru, jo neatliek laika divvientulībai. Kaut gan šāds risks pastāv jebkurā vecumā.
Vienalga, bērnudārzs vai vidusskolasirdij nevar pavēlēt. Jūtas ir svarīgas, taču vecumam gan nav nozīmesja partneris kaut ko nozīmē, jebkurā gadījumā ir vērts cīnīties par attiecībām un kopābūšanas prieku.
