Psihologi apgalvo, ka tikai no 2 ar pus vai 3 gadu vecuma bērniņš ir gatavs tik lielām pārmaiņām kā došanās uz bērnu dārzu, jo tikai tad viņš ir spējīgs saprast, ka būs jāpavada noteikts laiks bez māmiņas. Taču mēs zinām, ka katrs bērniņš attīstās atšķirīgi, tāpēc mums ir jāvēro savs bērns un jāsaprot, kad ir īstais laiks bērnu dārzam.
Psiholoģe Līga Vaivade- Kalnmeiere uzsver, ka ir ļoti ja mamma var pirms tam ar bērnu apciemot dārziņu un apskatīties,kas tur notiek, iepazīties ar skolotāju. Pēc tam, kad tiek uzsāktas bērnudārza gaitas, būtu labi, ja mamma ar bērnu vienu dienu dārziņā paliktu paspēlēties, lai bērnam rastos drošības sajūta.
Pēc tam šķiršanās laiks var būt 30 minūtes un pakāpeniski to palielināt.
Liela nozīme bērna adaptācijai dārziņā ir skolotājām, viņas var palīdzēt mazajam pieņemt jaunos dzīves noteikumus. Tam piekrīt arī Rotaļu nama skolotāja Dināra Dobrovska, kura uzskata, ka skolotājas bērnudārzā iejūtas māmiņas vietā, paņemot samīļojot bērnu, iesaistot rotaļās, palasot kādu grāmatu.
Kā sagatavoties bērnudārza gaitām?
Pirms došanās uz bērnudārzu mēs, vecāki varam palīdzēt sagatavoties. Kādā veidā? Attīstīt viņā tās prasmes, kas ir nepieciešamas dārziņam – viņš pats prot apģērbties un viņš pats prot paēst. Ja šī drošības sajūta bērnam ir, tad viss ir kārtībā.
Lielākoties bērnu dārzos prasa, lai bērniņš būtu apguvis podiņmācību, taču, ja tas vēl nav līdz galam paveikts, auklītes noteikti palīdzēs.
Bērniņa adaptācija bērnu dārzā visbiežāk ilgst mēnesi vai pat divus. Šajā laikā mums mazajam ir jāvelta daudz lielāka uzmanība, daudz vairāk jāizrāda sava mīlestība. Tomēr, ja bērns pēc 6 mēnešiem vēl nav pieradis, māmiņai diemžēl mazo vajadzētu izņemt no dārziņa un vismaz gadu pārtraukt bērnudārza apmeklēšanu, jo viņš tam vēl nav gatavs.
Viens no nosacījumiem, lai labāk adaptētos bērnu dārzā, ir uzzināt un laicīgi pierast pie dienas režīma, kāds būs bērnu dārzā.
Jau pirms uzsākot gaitas bērnu dārzā, jānoskaidro:
· cikos jāierodas dārziņā;
· cikos ir brokastis, pusdienas, launags;
· cikos ir diendusa.
Aptuveni mēnesi pirms bērnu dārza vajadzētu sākt bērnu pieradināt pie šī režīma, piemēram, sākt celties mazliet agrāk no rīta, lai varētu paspēt nomazgāties, saģērbties un aizbraukt līdz bērnu dārza, pa dienu ēst pusdienas, iet ārā un gulēt diendusu tajā pat laikā, kad dārziņā, vakarā ātrāk iet gulēt, lai no rīta varētu pamosties bez kreņķiem.
Būtu labi uzzināt ēdienkarti dārziņā, lai iepazīstinātu bērnu jau laicīgi ar to, kas ēdams būs bērnu dārzā. Noteikti dārziņā jāpaziņo, ja bērnam ir alerģija pret kādiem pārtikas produktiem vai vienkārši kaut kas negaršo.
Ļoti svarīga lieta ir arī apģērbs. Tam jābūt ērtam, ātri uzvelkamam un novelkamam, ērtāki ir kombinezoni, bikses ar gumiju, apavi ar lipekļiem, tā, lai bērns maksimāli pats varētu apģērbties un par sevi parūpēties.
Kad esam sagaidījuši vietu dārziņā vai atraduši īsto bērnudārzu, kurā vēlamies laist savu lolojumu, mums, vecākiem, vērā jāņem vairākas lietas, lai mazais uz dārziņu dotos labprāt un bez kreņķiem, ka nu ir jāatsāj tik ierastā vide.
Iepazīstini mazuli ar bērnudārzu! Ir tik grūti pierast pie kaut kā jauna un nezināma, taču, ja vecāki jau laikus parāda rotaļu laukumu, rotaļlietas, grupiņu, kopīgi skatās, kā bērni tur spēlējas, šis grūtais adaptācijas laiks ir vieglāks. Vecākiem vajadzētu arī stāstīt, ka bērnudārzā mazulim būs pašam sava gultiņa, savs skapītis, kas sniedz sajūtu - es varu justies droši!
Ļauj jau laikus apgūt praktiskās lietas! Lai gan pieaugušajam apģērbšanās, paēšana un citas ikdienišķas darbības šķiet ierastas, mazajam pasaules pētniekam tās ir vēl īsti neizprotamas. Viennozīmīgi, ja šīs prasmes ir jau apgūtas, arī iejušanās bērnudārzā būs vieglāka!
Katru dienu atgādini mazulim, ka jau vakarā būsi viņam pakaļ! Tas viesīs drošības un stabilitātes sajūtu.
