Žurnālistiem izdevies uzzināt izdzīvojuša zēna stāstu, kurš piedzīvojis to, kā svētki minūtes laikā pārvērtās par milzu šausmām - vēl reizi pārdzīvot notikušās briesmas ieteica psihologi.
Arī uz sauszemes traģēdijas dienā notika šokējoši notikumi - par tiem stāsta bojāgājuša bērna māte. Pēc viņas vārdiem, viņa grib, lai par to notiekošo uzzina pēc iespējas vairāk cilvēku. "Ja tik daudz nevainīgu cilvēku aizgāja bojā, tad pasaulei ir jāmainās," viņa ir pārliecināta.
Pašreiz notiek sagatavošanās darbi kuģa izcelšanai, ziņo "Itar - tass". Notikuma vietā nogādāti pontoni, pumpji ūdens atsūknēšanai, tuvojas speciālie krāni u.tml.
Savukārt ūdenslīdēji darbu turpina kuģa apkārtnē.
Mirušo pasažieru sarakstā ir 27 bērni, 66 sievietes un 21 vīrietis. Kopumā uz klāja bija 208 cilvēki, no kuriem 79 izglābās, tostarp 29 sievietes, 10 bērni un 40 vīrieši.
Bērnu istabā valdīja šausmīga panika, bija tikai viens iluminators
10 gadus vecais Dinārs Abdurahmanovs izglabās, viņa stāstu publicējis izdevums "Life News". Viņš ir vienīgais bērns, kurš izglābās no bērnu istabas.
Zēns joprojām atrodas smaga šoka stāvoklī. Par to, kas notika "Bulgarija" mūzikas salonā ar 50 ieslēgtiem bērniem, viņš stāsta saskaņā ar psihologa uzdevumu.
Dinārs atceras, ka bērnu svētkos spēlēja jautra mūzika, notika konkursi, visi smējās. Bet pēkšņi viss sagriezās: kuģis strauji sasvērās un milzīgais flīģelis, krakšķēdams gāzās bērniem virsū. Sākās panika.
"Visi sāka kliegt un raudāt," stāsta Dinārs. "Es arī sāku raudāt, jo nezināju, ko darīt. Man bija ļoti bail." Pēkšņi telpā iedrāzās kāds vīrietis, viņš izsita logu un nokliedzās: "Skrieniet ātrāk, leciet ārā pa logu, kuģis grimst!" Panika kļuva vēl lielāka. Pārbijušies bērni visi reizē metās uz durvīm.
Dināru izglāba tas, ka viņš stāvēja līdzās iluminatoram, ko izsita vīrietis. Paklausot saucienam, viņš uzreiz metās ūdenī. Pirms dažiem gadiem Dināram tētis bija iemācījis labi peldēt, tāpēc viņš neapjuka un aizpeldēja drošā attālumā no virpuļa, ko veidoja grimstošais kuģis.
Varasvīri vairākas stundas slēpa notikušo un nelaida pie tuviniekiem
Vairumam bērnu tā arī neizdevās izglābties, un tas kļuva par traģēdijas lielāko šoku. "Krievu ziņu dienests" informē par Kirila mātes stāstu. Kirilam bija palikusi viena diena līdz piecu gadu jubilejai.
Marija Černova stāsta, ka ilgu laiku varas iestādes centās notikušo slēpt, pēc tam nelaida pie bērna ķermeņa, jo viņa iebilda sekcijai.
Zinot, ka likums ļauj sievietei atteikties no sekcijas, varasvīri visiem spēkiem vilka garumā birokrātiskās procedūras, lai tikai viņa nevarētu paspēt ietekmēt procesu.
Mirušā zēna māte stāsta, ka "Arabella", kas izglābtos nogādāja Kazaņā, ostā ienāca ne uzreiz, bet gan ilgi stāvēja pie ieejas. Krastā sapulcējušies radinieki bija spiesti neziņā gaidīt, kamēr nopratinās izdzīvojušos.
Pēc tam, stāsta Marija, dažādas augstas amatpersonas sāka cilvēkus mierināt. Viņi apgalvoja, ka praktiski visi izdzīvojuši, ka bojā gājušas tikai divas sievietes. Sešos vakarā kļuva zināms, ka prezidents Medvedevs uzdevis nekavējoties sniegt psiholoģisko palīdzību cietušajiem un bojāgājušo radiniekiem. Tikai tad - četras garas stundas pēc notikušā - cilvēki, kuri pulcējās piestātnē, sāka nojaust, ka par izdzīvojušajiem tiek melots.
Visi ar nepacietību gaidīja kuģus, kas pienāca pēc "Arabellas". Bet ar tiem atveda tikai divus izglābtos - zēnu un vīrieti. "Vīrietis raudāja. Ar viņu aprunāties cilvēkiem neļāva, uzreiz aizveda," stāsta sieviete.
Pēc viņas vārdiem, informācija par traģēdijas apmēriem bija zināma uzreiz pēc tās, pulksten divos dienā. Marijai Černovai, kura kruīzā aizsūtīja dēlu kopā ar vīra vecākiem, jau tad piezvanīja vīramātes draudzene un teica, ka avārijā izdzīvojis tikai vīratēvs. Taču sieviete līdz pēdējam brīdim atteicās tam ticēt, ņemot vērā, ka varas iestādes mierināja un iedvesa cerības.
"Arabella" atnāca pēc pulksten deviņiem. Marijas vīratēvs krastā izkāpa pirmais no cietušajiem un apstiprināja, ka visi gājuši bojā. Tikai tad - pēc tik daudzām stundām - tuvinieki uzzināja baiso patiesību.
Viņš piekrita sniegt interviju televīzijai, stāstīja ļoti daudz, bet beigās parādīja tikai mazu fragmentu. "Kad viņš ieraudzīja to, kas tika parādīts, viņš tikai noteica: "Es nekad vairs intervijas nesniegšu," stāsta mirušā zēna māte.
Pēc viņas teiktā, sižetā netika iekļauta informācija par to, kādas šausmas notikušas grimšanas laikā. Vīratēvs stāstījis, ka izglābās galvenokārt komanda, kā vīrieši grūda sievietes ārā no plostiem, un daudzi vispār uzvedās kā zvēri.
Kuģis nogrima trīs minūšu laikā, stāstīja vīratēvs. Viņš tajā laikā gulēja kajītē un par notikušo uzzināja no sievas, kas aizskrēja pēc mazdēla Kirila uz spēļu telpu. "Viņa tur aizskrējusi, bet nav atgriezusies. Viņš pieķēries pie borta, pēc tam vilnis viņu aizsviedis. Tuvumā viņš redzējis vēl divus cilvēkus, vairākas reizes ieniris, bet tā arī nevienu nav atradis," vīratēva vārdus atstāsta Marija Černova.
Viņa uzskata, ka visas katastrofas seku risināšanā iesaistītās iestādes - Ārkārtas situāciju ministrija, prokuratūra, Iekšlietu ministrija, veselības aizsardzības iestādes - "katra strādā tik savā labā, baidās viena no otras". "Viņiem ir savi iekšējie atbildības līmeņi, viņu rīcībā ir atšķirīgi dati. Psihologi ir bandinieki, kuriem jādara tas, ko viņiem liek. Viņi melo," stāsta sieviete.
Lai apstiprinātu savus vārdus viņa stāsta, ka daudzi cilvēki pēctraumatiskā šoka stāvoklī vispār uz notikušo nereaģēja un nepārdzīvoja - viņi bija tik dziļi satriekti, ka vairs nespēja normāli reaģēt.
Tieši ar šiem cilvēkiem nekavējoties būtu bijis jāstrādā psihologiem. Tā vietā, viņi "bariem skraidelēja" apkārt raudošajiem, lai gan tieši tā ir "normāla emocionāla reakcija".
Neatļauti veic sekciju
Marijas dēla ķermeni no ūdens izcēla otrdien. To, kā viņa uzzinājusi, uzreiz nosūtīja uz sekciju, neprasot radinieku atļauju. Ķermeņus sūtīja "pa grupām", process bija ļoti ilgs. Transportēšana vilkās divas stundas. Pēc tam ķermeni vajag "apskatīt, nofotografēt, veikt sekciju, nofiksēt, foto parādīt."
"Kad sāka vest bērnus, radinieki sāka uztraukties. Tie, kuri fotografēja, tīri cilvēciski sāka iznest cilvēku fotogrāfijas vēl pirms sekcijas. Tad viņiem sanāca misēklis. Manam dēlam vēl nebija veikta sekcija. Es gribēju viņu redzēt un savākt. Viņi, zinot, ka patalogizmeklēšana vēl nav veikta, zinot, ka es tam nepiekrītu, vilka laiku. Konvojs mani nelaida. Mani neielaida morgā!" izmisusi ir sieviete.
Viņa stāsta, ka izmeklētājs, kāds Novikovs, uzreiz pateicis, ja viņa iebildīs sekcijai, tad nesaņems kompensāciju. "Man pateica, ka līķi nerādīs, kamēr kopā ar izmeklētāju nebūs izieta atpazīšanas procedūra, kamēr neaizpildīs veidlapas. Tā veidlapu aizpildīšana bija ļoti gara. Es saucu: "Ātrāk, ātrāk, viņu tūlīt griezīs!" Bet Noviks, nesteigdamies, veica atzīmes, pierakstīja pazīmes. Viņš teica: "Sekcija jau notiek, nomierinieties, nav par ko cīnīties."
"Es zinu, ka viņi ir pārkāpuši likumu. Viņi nedrīkstēja veikt sekciju bez manas piekrišanas. Viņi atļauju neprasīja, bet iebildumus nepieņēma. Es vienkārši gribu, lai par to uzzina pēc iespējas vairāk cilvēku, lai pasaule mainītos. Ja mans dēls ir miris, tad pasaulei jāmainās, tātad kaut kas šajā pasaulē nenotiek pareizi, ja reiz tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem bija jāiet bojā," rezumē Marija Černova.
