Patlaban padome izstrādā projektu "Nacionālais izlīgums un totalitārā režīma upuru piemiņas saglabāšana". "Vai projektā būs novērtēta konkrētu organizāciju rīcība? Domāju, ka jā," sacījis Fedotovs, atbildot uz jautājumu, vai Krievija izvērtēs NKVD un citu organizāciju darbību, kas īstenoja PSRS diktatora Josifa Staļina represijas.
"Taču režīma instrumenti bija ne tikai specdienesti, bet arī tādas, no specdienestiem attālas organizācijas kā radošās savienības. Piemēram, atcerēsimies, kā [rakstnieku] Borisu Paternaku izslēdza no Rakstnieku savienības," aicinājis Fedotovs. "Tā nebūs Staļina tiesāšana, tā nebūs NKVD tiesāšana. Tā būs [Staļina īstenotā] režīma novērtēšana. Tas, ka šī režīma upuri bija visa tauta - vismaz man personīgi ir acīmredzami," sacījis Fedotovs.
Arī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs jau iepriekš asi izteicies par Staļina režīmu. Maijā, dažas dienas pirms Otrā pasaules kara noslēguma 65.gadadienas viņš pauda, ka staļinismam nav nekā kopīga ar mūsdienām.
"Padomju Savienība bija ļoti sarežģīta valsts, bet, ja runā tieši, režīms, kas izveidojās Padomju Savienībā, nav nosaucams nekā citādi, kā tikai par totalitāru," toreiz intervijā laikrakstam "Izvestija" sacīja Medvedevs. "Ja Staļinu vērtē valstiski, ja Staļina valdīšanas veidu vērtē no pēdējo gadu skatupunkta, kad attīstījusies jaunā Krievijas valsts, tad novērtējums ir nepārprotams: Staļins pret savu tautu ir veicis virkni noziegumu," laikrakstam teica Medvedevs. "Un, neskatoties uz to, cik daudz viņš strādāja, neskatoties uz to, ko viņa valsts panāca, tas, ko viņš izdarīja pret saviem ļaudīm, nevar tikt piedots," teicis prezidents.
Maija sākumā Krievijā pieļāva, ka pirms 9. maija svētkiem Maskavas ielās varētu parādīties Staļinu slavinoši plakāti. Medvedevs ļoti asi iestājās pret šo ieceri.
