Piemiņas ceremonijas, atceroties gandrīz 3000 upuru, kuri gāja bojā 2001.gada 11.septembra teroraktos, notiks gan Ņujorkā un Pentagonā, gan Šenksvilā Pensilvānijas pavalstī, kur klajā laukā nogāzās ceturtā teroristu nolaupītā lidmašīna.
11.septembra teroraktos kopumā dzīvību zaudēja 2977 cilvēki, 2753 no tiem gāja bojā Ņujorkā, 184 Pentagonā, bet vēl 40 Šenksvilā.
Galvenais atceres pasākums svētdien gaidāms Ņujorkā, vietā, kur kādreiz slējās slavenie Dvīņu torņi. Ceremonijā piedalīsies bojāgājušie tuvinieki, prezidents Baraks Obama, viņa priekšgājējs Džordžs Bušs, Ņujorkas mērs Maikls Blūmbergs, kā arī Ņujorkas un Ņūdžersijas gubernatori.
Piemiņas ceremonijā tiks nolasīti Ņujorkā uzbrukumos bojāgājušo cilvēku vārdi.
Svētdien tiks atklāts arī 11.septembra teroraktu memoriāls, kas sastāvēs no divām milzīgām kvadrātveida strūklakām, kas izvietotas vietā, kur kādreiz atradās uzbrukumos iznīcinātie Pasaules Tirdzniecības torņi.
Memoriāla fonā tikmēr turpinās intensīvi jaunā torņa celtniecības darbi. Pēc būvniecības pabeigšanas 104 stāvus augstā ēka kļūs par augstāko valstī.
Un, lai gan traģisko notikumu atceres dienā amerikāņi var būt gandarīti par «Al Qaeda» pozīciju vājināšanos pēc Osamas bin Ladena nogalināšanas un Ņujorkas atjaunošanu, aizvadītās desmitgades notikumi joprojām met ēnu uz valsts nākotni.
Amerikāņu karavīri Afganistānā iesaistīti šķietami neuzvaramā karā, un ASV sabiedrības atbalsts šai militārajai misijai aizvien sarūk.
Un, lai gan ASV spēki ievērojami samazinājuši savu klātbūtni Irākā, situācija šajā valstī joprojām nav stabila un rada papildu nastu jau tā novājinātajai valsts tautsaimniecībai.
Iepriekšējā prezidenta uzsāktie kari prasījuši 6200 ASV militārpersonu, simtiem sabiedroto valstu karavīru, kā arī desmitiem tūkstošu Afganistānas, Pakistānas un Irākas mierīgo iedzīvotāju dzīvības.
Kaut arī tiesībsargājošajām iestādēm līdz šim ir izdevies nepieļaut turpmākus uzbrukumus ASV teritorijā, tuvojoties teroraktu piemiņas gadadienai ASV Valsts departaments izplatījis brīdinājumu visiem ārvalstīs esošajiem amerikāņiem par iespējamiem draudiem un aicinājis viņus saglabāt modrību.
Valsts departaments norāda, ka nav identificēti kādi «konkrēti draudi», taču «Al Qarda» un tās sabiedrotie «izrādījuši nodomu un spējas veikt uzbrukumus» ASV pilsoņiem un ASV interesēm.
Kā liecina pagājušajā nedēļā veiktā sabiedriskās domas aptauja, vairums amerikāņu kopumā ir apmierināti ar ASV iekšējo drošību, tomēr 35% respondentu pauduši pārliecību, ka tikai veiksmīgas sagadīšanās pēc izdevies izvairīties no jauniem uzbrukumiem.
Tuvojoties traģisko notikumu piemiņas desmitgadei, politiķi, kuri savulaik izmeklēja notikušo ar mērķi nepieļaut šādu notikumu atkārtošanos, atzīst, ka darāmā joprojām ir daudz un ASV aizsardzība pret teroristu uzbrukumiem nebūt nav uzskatāma par ideālu.
Komisija, kas savulaik izmeklēja uzbrukumus un tagad strādā, lai dzīvē ieviestu izstrādātos ieteikumus, kā galvenos panākumus min sadarbības uzlabošanu starp Centrālās izlūkošanas pārvaldi (CIP) un Federālās izmeklēšanas aģentūru (FIB), kā arī bin Ladena nogalināšanu.
Un, lai gan ir gūti zināmi panākumi, darāmā vēl ir daudz.
«Mēs šobrīd esam daudz mazāk ievainojami nekā pirms 11.septembra,» uzskata bijušais komisijas priekšsēdētājs Toms Kīns. «Neraugoties uz vērā ņemamo progresu, vairāki būtiskākie 11.septembra komisijas ieteikumi joprojām nav ņemti vērā.«
Komisijā, kurā bija pārstāvēti gan republikāņu, gan demokrātu politiķi, 20 mēnešus izvērtēja notikušo un 2004.gadā nāca klajā ar ziņojumu.
Gatavojoties teroraktu piemiņas desmitajai gadadienai, bijušie komisijas locekļi izdevuši «ziņojuma karti», novērtējot ASV valdības līdz šim paveikto un secinot, ka joprojām nav ņemti vērā deviņi no kopumā 41 ieteikuma.
«Šodien mūsu valsts neapšaubāmi ir drošāka nekā pirms desmit gadiem,» teikts ASV Nacionālās drošības gatavības grupas izplatītajā paziņojumā. «Mēs esam iedragājuši savu ienaidnieku, taču vardarbīgā islāmistu ekstrēmistu ideoloģija ir dzīva un piesaista jaunus sekotājus, arī mūsu valstī.«
Kā vienu no būtiskākajām nepilnībām, kas joprojām nav novērsta, politiķi min droša ārkārtas dienestu saziņas kanāla trūkumu.
«Viena no lielākajām problēmām 11.septembrī bija tā, ka pirmie glābēji, policija un ugunsdzēsēji nevarēja sazināties viens ar otru, jo viņiem bija atšķirīgas saziņas frekvenču joslas,» skaidro Kīns. «Policisti nevarēja no pilsētas sazināties ar ugunsdzēsējiem, un tādēļ gāja bojā cilvēki. Tas pats notika viesuļvētras «Katrīna» gadījumā - cilvēki, kas atradās helikopteros, nespēja sazināties ar cilvēkiem, kas bija laivās.«
Reaģējot uz komitejas locekļu norādītajiem trūkumiem, Pārstāvju palātas Iekšzemes drošības komitejas priekšsēdētājs Pīters Kings aicinājis Kongresu pēc iespējas ātrāk pieņemt likumprojektu, kas paredz rezervēt platjoslas komunikāciju tīkla daļu ārkārtas dienestu lietošanai.
«To nav sarežģīti izdarīt, un tas ir viens no svarīgākajiem ieteikumiem,» skaidro Kings.
Komitejas bijušie locekļi arī velta kritiskus vārdus valdībai, norādot, ka joprojām lidostās nav ieviestas biometriskās pārbaudes.
«Mēs joprojām esam ļoti ievainojami attiecībā uz aviācijas drošības apdraudējumu,» teikts ziņojumā, kā piemēru minot neveiksmīgo mēģinājumu 2009.gada Ziemassvētku dienā uzspridzināt lidmašīnu, kas bija ceļā uz Savienotajām Valstīm, un plānu paslēpt spridzekli printera kasetnēs, kas no Jemenas ar gaisa transportu tika nosūtītas uz ASV.
Aviācijas drošības uzlabošanā ASV ieguldījusi miljardiem dolāru, taču joprojām trūkst uzticības, ka lidostu drošības dienesti visos gadījumos spēj atklāt paslēptās sprāgstvielas.
