Fluorīdus organismā var uzņemt dažādos veidos: ar fluorizētu dzeramo ūdeni, tablešu vai pilienu veidā, ar pārtikas produktiem (vārāmo sāli, pienu un piena pulveri, miltiem, cukuru, sulām), kā arī ar zobu pastām un gēliem.
Liela daļa stomatologu uzskata, ka fluorīdu lietošana zobu kariesa profilaksei un intensitātes samazināšanai ir zinātniski pierādīta kā droša un efektīva metode. Lūk, apkopoti ar pētījumiem apliecināti fakti par un pret fluorīdu lietošanu.
| PAR | PRET | |
| √ Izplatīts un daudzu zobārstu gan Latvijā, gan citur pasaulē atbalstīts ir viedoklis, ka fluorīdi palīdz aizkavēt iekaisuma veidošanos un nostiprina zobu emalju. | √ Amerikāņu pētnieks Vels Valerians (Val Valerian) apkopojis dažādus pētījumus un informācijas avotus, vecākais no kuriem datēts ar 1855.gadu, kuri liecina, ka fluorīdi ir cilvēka organismam kaitīga, toksiska viela. Viņa 1997.gadā publicētajā ziņojumā minēts, ka šie un citi līdzīga satura pētījumi pēc II Pasaules kara tika pasludināti par konfidenciāliem. | |
| √ Amerikā 50 gadu garumā veikts pētījums, kurā piedalījušies 42 000 bērnu. Tajā secināts, ka bērniem, kuri lietoja zobu pastu ar fluorīdiem, par 24% retāk zobos veidojās caurumi. Turklāt, lietojot zobu pastu ar lielāku fluorīdu koncentrāciju, rezultāti bija labāki un zobu bojājumi - retāki. | √ Amerikas Pārtikas un zāļu administrācijas pārstāvji atzinuši, ka cilvēka organismā drīkst nonākt tikai ļoti niecīgs daudzums fluora jonu. Tiklīdz šī norma ir pārsniegta, fluora jons var reaģēt ar kalcija jonu un magniju, radot indei līdzīgu vielu cilvēka asinīs, kas var izraisīt sirds un muskuļu darbības problēmas. Bet to, cik daudz fluorīdu uzņemts, nekad nevar zināt. | |
| √ Pētījumā arī apstiprinājās, ka bērniem no apgabaliem ar augstāku fluorīdu saturu dzeramajā ūdenī zobu pastas ar fluorīdiem lietošana deva papildus aizsardzību zobiem. | √ Amerikāņu zinātnieks John R.Lee ir guvis apstiprinājumu tam, ka fluorizētā dzeramā ūdens labās īpašības patiesībā ir propaganda, kura izvērsta, lai atbrīvotos no blakus produktiem, kas radušies mēslojuma un alumīnija izstrādājumu ražošanas procesā. Viņš ir atklājis tiešu saikni starp fluorīdu lietošanu un osteoporozi - skeleta sistēmas saslimšanu, ko raksturo kaulu masas samazināšanās. | |
| √ Šis pats pētījums pierādīja, ka bērni ar bojātiem, izkritušiem un plombētiem zobiem gadu gaitā cieta mazāk no turpmākiem zobu bojājumiem nekā tie, kuriem bija tādi paši zobu defekti, bet kas lietoja zobu pastu bez fluorīdiem. | √ Amerikā dzeramajam ūdenim fluorīdi tiek pievienoti jau vairāk nekā 50 gadu. Lai gan amerikāņu zobi kļuvuši veselāki, vēl aizvien nav neapgāžamu pierādījumu, ka tas noticis tieši šī iemesla dēļ. Turklāt Amerikā dažu pilsētu iedzīvotāji pēc iepazīšanās ar mediķu secinājumiem un zinātnieku pētījumiem ir panākuši, ka viņu pilsētās dzeramais ūdens vairs netiek piesārņots ar fluorīdiem. | |
| √ Fluorīdi jau no dabas ir daudzu pārtikas produktu un ūdens sastāvā. | √ Epidemioloģiskie pētījumi ir atklājuši sakarību starp palielinātu vēža slimnieku skaitu pilsētās, kur lieto fluorizētu ūdeni, salīdzinot ar tām pilsētām, kur fluorīdus ūdenim nepievieno. |
Šī ir tikai daļa no argumentiem fluorīdu aizstāvju un pretinieku rokās. Lēmums jāpieņem katram pašam, bet, ja reiz kompromisu par šādiem, veselībai tik svarīgiem jautājumiem nevar rast pat mediķi, rūpes par savu organismu jāņem savās rokās. Daži neatkarīgi pētījumi liecina, ka ievērojamus rezultātus zobu veselības saglabāšanā var dot elementāras izmaiņas ēdienkartē - retāka saldumu (cukura) ēšana, priekšroku dodot augļiem un dārzeņiem, kā arī sieram, kura spēja aizkavēt zobu bojāšanos ir zināma un pārbaudīta jau sen.
