Migrēna ir slimība
Ir vairākas slimības, kam viens no simptomiem ir galvassāpes (tās var izraisīt kakla spondiloze, neirocirkulārā distonija, paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens, deguna blakusdobumu iekaisums, gripa utt). Savukārt migrēna pieder pie primārajām galvassāpēm — tā pati par sevi ir slimība. Migrēnas lēkmju biežums var svārstīties no dažām reizēm mūžā līdz pat vairākām reizēm nedēļā. 82% pacientu lēkme ilgst līdz pat 24 stundām.
Ir divu veida migrēnas — ar auru — priekšsajūtām (sastopama 2/3 gadījumu) un bez auras (1/3 gadījumu). Ja migrēna ir ar auru, to ne ar ko citu nevar sajaukt, jo aura ir galvassāpju priekšvēstnesis. Visbiežāk tā izpaužas kā melnu vai mirdzošu punktiņu ņirbēšana gar acīm, šķietama priekšmetu peldēšana vai grīdas šūpošanās. Šīs sajūtas var ilgt no pāris minūtēm līdz pat stundai. Auras laikā asinsvadi sašaurinās un galva vēl nesāp, bet, tiem strauji paplašinoties, sākas ļoti stipras sāpes. No vienas puses, ir labi, ka cilvēks ar priekšvēstnešu palīdzību var nojaust migrēnas tuvošanos, bet, no otras puses, reizēm aura ir vēl nepatīkamāka nekā galvassāpes, jo retākos gadījumos mirgošanu acu priekšā var pavadīt pat notirpums vienā ķermeņa pusē vai valodas zudums.
Asinsvadu spazmas
Joprojām nav precīzi izzināti migrēnas attīstības mehānismi, kaut pētījumu šajā jomā ir ļoti daudz. Ir divas teorijas, kāpēc rodas migrēna un kas tās laikā notiek.
1. teorija. Nepareizas asinsvadu reakcijas. Auras laikā noteiktos smadzeņu apgabalos sašaurinās asinsvadi, kā dēļ ir vāja asinsapgāde. Asinsvadiem paplašinoties, sākas migrēnas lēkme, izraisot spēcīgas sāpes.
2. teorija. Nepareizs nervu šķiedriņu kairinājums. Elektrisks uzbudinājuma vilnis veļas pār galvas smadzenēm, un elektriskās aktivitātes laikā mainās skābekļa apgāde smadzenēs.
Daudzi pētījumi apstiprina gan vienu, gan otru teoriju, bet, visticamāk, dzīvē abas kombinējas.
Ne visas galvassāpes ir migrēna, taču jebkuras galvassāpes ir pietiekami nopietns simptoms, lai precizētu to izcelsmi.
Sievietēm sastopama biežāk
Migrēna dzīves laikā var skart 15–18% sieviešu un 5–7% vīriešu. Viens no migrēnu izraisošiem faktoriem ir hormonālā sistēma. Sievietēm hormonu līmeņa un estrogēnu svārstības ir biežākas un izteiktākas. Bieži ir premenstruālā vai menstruālā migrēna, kas parādās tieši menstruāciju laikā. Klīniski novērots: mazinoties hormonālajai aktivitātei, mazinās arī migrēnas aktivitāte. Ļoti retos gadījumos — aptuveni 1% no visiem migrēnas slimniekiem — migrēna parādās tieši menopauzes laikā.
Migrēnu var veicināt arī spēcīgas emocijas, pārdzīvojumi un stress, pārgurums un fiziska pārslodze, mazkustīgs dzīvesveids, alkoholiskie dzērieni (īpaši sarkanvīns), badošanās, neregulāra ēšana, jebkuras citas ierastā uztura režīma izmaiņas, ārējie kairinātāji (vizuālie un audio), smaržas, laika maiņa. Tiek uzskatīts un daļēji ir pierādīts, ka 70–80% gadījumu migrēna iedzimst. Migrēnas forma, kad auras laikā ir paralīze vai notirpums vienā ķermeņa pusē, kas var ilgt no 30 minūtēm līdz stundai, vienā dzimtā var parādīties dažādās paaudzēs. Atrasti arī kandidagēni (īpaša gēnu kombinācija), kas var izraisīt saslimšanu ar migrēnu.
Diagnostika
Katram cilvēkam migrēna var izpausties dažādi, bet ir noteikti migrēnas kritēriji, pēc kuriem ārsts var noteikt diagnozi. No citām galvassāpēm migrēna atšķiras ar sāpju raksturu.
Migrēna ir vienas no stiprākajām galvassāpēm.
- Visbiežāk tās ir vienpusējas galvassāpes (bet ne vienmēr!).
- Tās ir ļoti stipras, pulsējoša rakstura, bieži vien pāriet no vienas deniņu puses uz otru.
- Bieži to pavada nelaba dūša un, iespējams, arī vemšana.
- Migrēnas laikā ir nepatika pret gaismu un skaņu, retāk pret smaržām vai smakām.
Mūsdienās, lai noskaidrotu sāpju iemeslu, cilvēki visbiežāk vēlas izmeklējumus ar diagnostikas aparātiem, taču ārsti uzsver — šajā gadījumā diagnozi var uzstādīt pēc pacienta sūdzībām par galvassāpju lēkmju raksturu, biežumu.
Kur interesēties?
Latvijā, tāpat kā citās valstīs, izveidoti galvassāpju kabineti — Rīgā (Vecmīlgrāvja slimnīcā, 2. slimnīcā, medicīnas sabiedrībā ARS), Liepājā, Valmierā un Cēsīs.
Arī bērniem — migrēna!
Pēc dažādiem datiem, no migrēnas cieši vidēji 5–10% bērnu. Tā kā bērns precīzi nevar izstāstīt simptomus, turklāt bērniem migrēna atšķiras (tā bieži izpaužas kā vēdersāpes, reiboņi, nelaba dūša), ārstam var būt grūtības precīzi noteikt diagnozi. Bērnu vecumā migrēnas lēkmes vairāk saistītas ar noteiktiem stresa periodiem (skolas maiņa, jauna mācību programma utt.), turklāt migrēna var kombinēties ar citām galvassāpēm. Novērots, ka līdz pubertātes vecumam migrēnas skarto zēnu un meiteņu īpatsvars ir apmēram vienāds, bet pusaudžu vecumā meiteņu skaits strauji palielinās. Tas ir saistīts ar hormonālajām pārmaiņām, pavadošiem simptomiem un izraisošiem vai veicinošiem iemesliem. Interesanti — ja pie jebkuras citas kaites diagnostikā tiek meklētas izmaiņas organismā, tad šajā gadījumā ir tieši pretēji. Diagnostikas kritērijos ir pat frāze — «rūpīgi izmeklējot, neatrod patoloģiju par citām saslimšanām». Protams, papildus iespējams veikt datortomogrāfiju. Izmeklējumi obligāti nepieciešami, ja pēdējā gada laikā izteikti pastiprinājušās sāpes vai parādījušies citi simptomi.
Ārstēšana
Migrēnu nevar pilnībā izārstēt, bet ir atrasti līdzekļi, kas spēj lēkmes padarīt retākas un mazāk sāpīgas. Ja, jūtot migrēnas priekšvēstnešus, netiek iedzerti specifiskie medikamenti, iestājas lēkme, kas var ilgt no četrām stundām līdz pat trim diennaktīm. Dzīves laikā var mainīties gan sāpju intensitāte, gan migrēnas lēkmju biežums.
Ja migrēnas lēkmes ir retas (1–2 reizes mēnesī) un nav ilgstošas, parasti iesaka lietot speciālus medikamentus, kas paredzēti migrēnas lēkmes kūpēšanai (novēršanai vai atvieglošanai). Kā tos pareizi lietot, ieteiks ārsts. Noteikti jāņem vērā, ka, lietojot vismaz trīs reizes nedēļā, pretsāpju līdzekļi paši var kļūt par medikamentu atkarīgu galvassāpju iemeslu.
Ja migrēnas lēkmes ir biežas (trīs un vairāk reižu mēnesī), nepieciešams sākt kursa terapiju. Kursa veidā šos medikamentus lieto katru dienu, lai samazinātu migrēnas lēkmes intensitāti un biežumu.
Papildu risinājumi
Ja lēkme sākusies, vēlams uzreiz iedzert zāles! Nepieciešams miers un klusums. Deniņu apvidū, starp uzacīm, aizmugurē gar matu augšanas līniju var iemasēt piparmētru vai mentola eļļu. Uz pieres var uzlikt aukstu kompresi (citiem palīdz silta) vai arī īpašo plāksteri — migrēnas ledu, var uzlikt arī spiedošu apsēju ap galvu. Citi saka, ka labi palīdzot kāposta lapa. Dažiem palīdz augu valsts bezrecepšu preparāti — ginko un šizandrs. Dažkārt migrēnu var mazināt manuālā terapija (jo migrēnas iemesls var būt neizārstēta kakla spondiloze vai stājas defekti), adatu terapija, osteorefleksoterapija, kā arī psihoterapija (migrēnas lēkmēm bieži vien pamatā ir stress, psihoemocionāla trauma utt.). Ja migrēnas lēkmes saistītas ar menstruācijām, ieteicams, konsultējoties ar ginekologu un neirologu, lietot medikamentus tieši šajā laikā.
Konsultējusi Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja neiroloģe Daina Jēgere.
