Kā galvenie tiek minēti divi iemesli - «Bulgārija» nogrima vai nu tādēļ, ka kuģis bija pārāk vecs, vai arī tādēļ, ka tam bija pārslodze. Jau šobrīd var droši apgalvot, ka uz kuģa atradās vairāk cilvēku, nekā paredz drošības noteikumi, bet tūristi jau iepriekš žēlojušies par kuģa tehnisko stāvokli.

Pirmā versija par katastrofas iemesliem parādījās tūlīt pēc notikušā, tika minēts, ka vainīgs ir negaiss, raksta «Komsomoļskaja pravda». Viļņu augstums negaisa laikā esot sasniedzis sešus metrus. Šo versiju gan tūlīt noliedza sinoptiķi, kas apgalvoja, ka prognozēti nelabvēlīgi laika apstākļi, taču brīdinājuma par vētru neesot bijis.

Vēlāk arī izdzīvojušie liecinieki apgalvoja, ka plosījies negaiss un stiprs vējš, bet vētras neesot bijis.

Tad parādījās cita katastrofas iemesla versija - pagriezienā kuģis stipri sasvēries uz sānu un dažās sekundēs pilnībā nogrimis. Ūdenslīdēji apstiprinājuši, ka «Bulgārija» Volgas dzelmē guļ uz labā sāna.

Trešā versija aktīvi tiek apspriesta internetā - kuģis uzskrējis sēklim. Kaut kuģis atrodas ne mazāk kā 20 metru dziļumā, blogeri apgalvo, ka šajā vietā Volgā esot bīstami rajoni. Turklāt kuģis bijis vecs - tas būvēts 1955.gadā. Forumos cilvēki spriež, ka abi šie apstākļi noveduši pie traģēdijas.

Tūrisma kompānijas «Bulgāriju» reklamē kā tvaikoni, kas atbilst visām upes kuģošanas drošības prasībām. Tūrisma kompānijas, kas organizēja braucienu pa Volgu, pārstāve Svetlana Imhjakina paziņojusi žurnālistiem, ka pirms liktenīgā brauciena kuģis esot salabots un atbildis ekonomiskās klases prasībām.

Izdzīvojušie aculiecinieki gan uzskata, ka traģēdijas galvenais iemesls ir tas, ka kuģis bijis pārāk vecs. Tas tiek izmantots jau  vairāk nekā 50 gadu, turklāt šajā laikā kuģim neesot veikts neviens normāls remonts.

Kāds cits traģēdijas aculiecinieks pastāstījis, ka tvaikonim esot bijis bojāts dzinējs. Pēc viņa teiktā, iepriekšējā reisa laikā viņš neskaitāmas reizes «noslāpis», taču peļņas kārie kuģa īpašnieki to sūtījuši aizvien jaunos braucienos.

Vēl viens no kuģa bojāejas iemesliem varētu būt pārslodze - tas paredzēts 140 cilvēkiem, bet uz klāja atradās vismaz 190 pasažieri, ieskaitot apkalpes personālu. Kāds avots laikrakstam «Kommersant» pastāstījis, ka kuģis vairākus gadus bijis sliktā tehniskā stāvoklī, neesot līdzējis arī nesen veiktais remonts.

Kuģis jau vairākkārt bijis par mata tiesu no avārijas. «Atceros gadījumu, kad stipru viļņu dēļ tas gandrīz apgāzās,» pastāstījis kāds informācijas avots. Savukārt pagājušā gada 10.augustā reisa Kazaņa-Samāra laikā «Bulgārijas» pasažieri piezvanīja uz glābšanas dienestu un paziņoja, ka uz kuģa vairākas stundas nav gaismas un ūdens.

Interneta forumu lietotāji izteikuši pretenzijas pret tvaikoņa tehnisko stāvokli. «Iluminatori, kas atradās kajītēs, laiku pa laikam tecēja, kas biedēja pasažierus un lika domāt par iespējamo katastrofu,» raksta viens no blogeriem «Vecajā kaloša, kas pompozi nodēvēta par «Bulgāriju», pēc visiem noteikumiem nedrīkstēja pārvadāt pasažierus,» raksta kāds cits lietotājs, kurš 3.jūlijā atgriezās no kruīza Kazaņa -Perma-Kazaņa. Reisa laikā trīs reizes esot noslāpuši dzinēji. Pēdējo reizi tas noticis  simts metru attālumā no Kazaņas ostas piestātnes. Pēc dzinēja atslēgšanas tika atslēgta arī  elektrības padeve uz kuģa.»

«Bulgārija» būvēta 1955.gadā Čehoslovākijas kuģu būvētavā «Narodny Podnik Skoda Komarno». Kopumā tika uzbūvēti 36 šādi kuģi, kas tika nosaukti par godu bijušo PSRS valstu republikām vai komponistiem. Līdz 2010.gada februārim «Bulgārija» tika dēvēta par «Ukrainu». Tās garums ir 80,2 metri, platums - 14 metri, dziļums 1,9 metri, ātrums - 20,5 kilometri stundā. Kuģis bija paredzēts 233 pasažieriem, taču uzlabošanas darbu laikā vietas palika tikai 140 pasažieriem.

Kuģis piederējis Volgas un Kamskas kuģošanas kompānijām, laika posmā no 2003.līdz 2009.gadam tas netika izmantots. «Bulgārija» pārsvarā tika izmantota kruīzos, kas ilga ne vairāk par septiņām dienām.

Uz klāja atradās divvietīgas, trīsvietīgas un četrvietīgas kajītes, divi restorāni, divi bāri, mūzikas salons, solārijs, bērnu istaba.

Aculiecinieki atklāj šausminošus faktus par katastrofu Volgā

Arī izmeklētāji šobrīd operē tikai ar liecinieku sniegto informāciju, jo nopratināt kuģa komandu nav iespējams. Kuģa kapteinis ir pazudis, kapteiņa vecākais palīgs neesot spējīgs sniegt adekvātus paskaidrojumus, jo esot šokā.

Pēc jaunākajiem oficiālajiem datiem uz kuģa klāja atradās 196 cilvēki, turklāt 15 no tiem nebija iekļauti sarakstos, jo nebija reģistrēti.

Pašlaik izglābti 79 cilvēki, 14 cietušie nogādāti slimnīcā, astoņi drīz pēc hospitalizēšanas izrakstīti no slimnīcas.

Tomēr lielākā daļa cilvēku gājuši bojā. Aptuveni 110 bojā gājušo mirstīgās atliekas tika atrastas nogrimušā kuģa telpās, to vidū arī 30 bērnu mirstīgās atliekas.

Aculiecinieki stāsta, ka kuģis nogrimis ļoti ātri - burtiski pāris minūšu laikā, komanda pat nav paspējusi nolaist glābšanas laivas, atvērušies tikai divi piepūšamie plosti, stāsta kuģa «Arabella», kas piedalījās slīkstošo glābšanā, pasažiere.

Pēc viņas teiktā, netālu no grimstošā kuģa esot atradies arī pasažieru kuģis «Meteors», kura pasažieri sākuši ar mobilajiem telefoniem filmēt slīkstošos cilvēkus. Cietušie lūgušies viņus tā nedarīt.

Kāds piecgadīgs zēns, kurš ir 79 izglābto vidū, pastāstījis, ka viņa mamma un vecmāmiņa noslīkušas, bet viņš pats saķēris kāda onkuļa roku un izpeldējis virspusē. Tikai vēlāk noskaidrojies, ka zēnu no ūdens burtiski  izstūmis vīrietis, kas palīdzējis izglābt vēl kādu sievieti, taču nespēja izglābt sievu, kas bija piektajā grūtniecības mēnesī.

Kāds cits vīrietis zaudējis visu ģimeni. Tikko izskanēja brīdinājums par evakuāciju, sieva metusies kajītē pēc mantām, vīrietis viņu nepaspēja aizturēt, vien paspēja saķert savu dēlu un mesties ūdenī. Taču tas bija tik auksts, ka vīrietis dēlu ilgi nevarēja noturēt - rokas bija sastingušas un zēns noslīka.

Kāds cits pasažieris stāsta, ka katastrofas laikā virs Volgas plosījies negaiss, pēkšņi kuģis sasvēries uz labo sānu un burtiski trīs minūšu laikā nogrimis. Viņš pastāstījis, ka uz glābšanas plosta atradies divas ar pusi stundas, kuru laikā viņiem garām pabraukuši divi kuģi. Izglābtie tiem mājuši, taču kuģi nav apstājušies. Glābt piesteigusies tikai «Arabella».

Vīrietis tāpat nespējot aizmirst 30 bērnus, kurus burtiski pirms kuģa avārijas sapulcēja izklaižu zālē kādam pasākumam.

Daudzi «Bulgārijas» pasažieri, kuriem izdevās izdzīvot, notikušajā vaino kruīza brauciena organizatorus. Kopš kuģis atstāja Kazaņas ostu, to nemitīgi plosījusi vētra un spēcīgas lietus gāzes. Pasažieri uzskata, ka šādos laika apstākļos nedrīkstēja uzsākt braucienu. Beigu galā navigācijai vissarežgītākajā vietā uz upes kapteinis mēģinājis pagriezt kuģi. Veco kuģi, kuram bijušas arī problēmas ar dzinējiem, sagrābis spēcīgs vilnis, kas  noskalojis no klāja visus , kas uz tā atradās.

Visšausmīgākais ir fakts, ka izglābto vidū nav neviena bērna. Ieslēgtiem izklaižu zālē, viņiem nebija nekādu iespēju izglābties.

«Bulgārijas» pasažierus pazudināja iluminatori, glābšanas vestes un aizmetinātas durvis

Komisijas darbinieki, kas strādā katastrofas vietā, precīzi noskaidrojuši, ka, jau atstājot  Kazaņas ostu, kuģis bija sasvēries uz labo pusi.

Labais kuģa sāns bija sasvēries, iespējams, neattīrīto kanalizācijas tilpņu dēļ vai arī tādēļ, ka degviela tika glabāta vienā sānā, aģentūrai «Interfax» pastāstījuši komisijas darbinieki.

Tāpat uzreiz konstatēts, ka tvaikonim bijis labā dzinēja defekts, taču, neskatoties uz to, tas devies braucienā.

Tiek izskatītas arī citas versijas. Izmeklētāji sākuši pētīt kuģu īres kompānija «Argorečtur» dokumentus.

Tiek vēlreiz pārbaudīts kuģa maršrtuts, precizēts, cik cilvēki atradušies uz klāja. Tāpat tiek nopratināti liecinieki un pārbaudīti kompānijas «Kamskoje rečnoje parohodstvo», kurai kuģis piederēja, un kompānijas «Briz», kas kuģi izīrēja, dokumenti.

«Bulgārijas» izīrētāji apgalvo, ka kuģis bijis salabots.

Izmeklētāji restaurējuši 10.jūlija notikumus. Aptuveni pulksten 13.30 pēc vietējā laika kuģis, veicot manevru un izejot uz galvenā kuģu ceļa, sasveras uz labo pusi. Trīs minūšu laikā tiek appludināts kuģa klājs un iekštelpas. Pēc tam kuģis pilnībā nogrimst 18 metru dziļumā, divu ar pusi kilometru attālumā no Volgas labā krasta.

Aģentūrai «Itar-Tass» kāds izmeklēšanā iesaistīts cilvēks pastāstījis, ka viens no faktoriem, kāpēc kuģis tik ātri nogrimis, bijis atvērtie kajīšu iluminatori, caur kuriem iekštelpās strauji ieplūdis ūdens. Iluminatori, savukārt, bijuši atvērti tādēļ, ka nav darbojušies gaisa kondicionētāji.

Tā kā laivas ūdenī nolaist nepaspēja, tika izmantoti piepūšami plosti un glābšanas vestes.

Tvaikonis «Arabella» izglāba 76 cilvēkus - 53 pasažierus un 23 kuģa apkalpes locekļus, kas tika nogādāti Kazaņā.

Vēl trīs cilvēkus izglāba citi kuģi un vēl daži, iespējams, krastā nokļuva pašu spēkiem.
Pēc jaunākajiem datiem izglābti 80 pasažieri, atrastas vairāk nekā desmit bojā gājušo mirstīgās atliekas. Aptuveni simts cilvēku joprojām skaitās bez vēsts pazudušie, bet zināms, ka kuģa iekštelpās atrodas daudz mirušo, kas pakāpeniski tiek izcelti un nogādāti krastā.

Par notikušo jau ierosināta krimināllieta.

Tajā pat laikā žurnālistus joprojām šokē izdzīvojušo stāsti. Piemēram, tas, ka daudzi nespēja izkļūt no grimstošā kuģa, jo daudzas durvis bija, aizslēgtas, salauztas vai aizmetinātas.

«Kad kuģis sāka strauji svērties uz vienu sānu, daudzus pasažierus pārņēma panika, viņi skrēja un centās nokļūt uz klāja, lai ielēktu upē, taču durvis bija aizslēgtas,» «Life News» pastāstīja 24 gadus vecais Ruslans, kuram izdevies izdzīvot.

«Iesprostotie cilvēki meklēja glābiņu kajītēs, kurās vēl bija gaiss, taču milzīgais ūdens daudzums izspieda iluminatoru stiklus.

Vēl kāda šausminoša nianse, par kuru jau ziņots - 30 līdz 50 bērni bija ieslēgti mūzikas salonā. Kad kuģis apgāzās un bērni sakrita uz zemes, viens no cilvēkiem, kas salonā atradās kopā ar viņiem, lika mazuļiem palikt savās vietās un devās noskaidrot, kas noticis.

Rezultātā bērni bija ieslēgti, un viņiem bija liegta iespēja izkļūt uz klāja, lai ielēktu upē kopā ar pieaugušajiem. Viņi visi gāja bojā.

Kādā citā rakstā «Life News» vēstī, ka daudzu mirušo, kas jau izcelti krastā, mugurās ir glābšanas vestes, kas nepalīdzēja izglābties.