15 zelta padomi
Produktu izvēle
1. Ne vienmēr ir izdevīgi pirkt lētāko produktu. Piemēram, kvalitatīva svaiga cūkgaļa maksā daudz dārgāk nekā lēta vārītā desa, taču gaļa satur daudz vairāk olbaltumvielu, tāpēc, pērkot šo produktu, viens grams olbaltumvielu izmaksās lētāk.
2. Salātiem izdevīgāk pievienot olīveļļu, nevis krējumu, kaut gan veikalā šķiet, ka krējums maksā daudz lētāk. Proti, pērkot olīveļļu, viens grams tauku izmaksā vismaz divreiz lētāk. Vēl izdevīgāk iegādāties rapšu eļļu, kas taukskābju satura ziņā ir ļoti līdzīga olīveļļai, turklāt tiek ražota galvenokārt no Latvijā audzēto rapšu sēklām, tāpēc zinātnieki to nodēvējuši par ziemeļu olīveļļu.
Vēl lētāk salāti izmaksās, ja to gatavošanai izmantosi attiecīgās sezonas dārzeņus.
3. Vājpiena biezpiens satur vairāk olbaltumvielu, turklāt izmaksā lētāk nekā 9% biezpiens. Turklāt, ja dienā nepieciešamais tauku daudzums tiek uzņemts ar citiem pārtikas produktiem – sviestu, krējumu, eļļu, tos papildus uzņemt ar biezpienu nav nepieciešams.
4. Produktus, kas mājās vienmēr vajadzīgi un var ilgi glabāties, piemēram, kafiju, auzu pārslas, cukuru, iegādājies savlaikus – nevis tad, kad tie vajadzīgi, bet kad šiem produktiem veikalos ir atlaides.
5. Par produkta kvalitāti spried nevis pēc cenas, bet gan pēc informācijas uz iepakojuma! Piemēram, makaronu cenu atšķirības nosaka dažādi faktori – arī atšķirības ievedmuitas nodokļa likmēs. Savukārt Latvijā ražotā piena cena mēdz svārstīties no 0,26 līdz 0,59 latiem litrā, kaut gan dažādu ražotāju piena kvalitāte un uzturvērtība neatšķiras. Vai vērts piemaksāt par ērtāku iepakojumu?
Produktu sagatavošana
6. Sezonas laikā lēti iegādātie un sasaldētie dārzeņi (piemēram, ziedkāposti, brokoļi, burkāni, zaļie zirnīši) ziemā garšos lieliski. Saldēt var arī dažādus garšaugus, piemēram, dilles un lociņus, kas sīki sagriezti un salikti kastītēs. Tāpat vari sagatavot citus iecienītos garšaugus, kurus ziemā varēsi izlietot pie mērcēm, salātiem un zupām. Tiesa, uzturvielu saldētajos produktos būs nedaudz mazāk kā svaigajos, tomēr vairāk nekā veikalā pirktajos.
7. Konservēšanai izmanto mājās pieejamās izlietotās burciņas. Ja neesi tādas saglabājusi, varbūt kādam no draugiem vai kaimiņiem ir liekas. Saldēšanai derēs šim nolūkam īpaši paredzēti maisiņi. Ogām gan vairāk piemērotas būs plastmasas kārbiņas ar vāciņu, taču to vietā vari izmantot krējuma vai jogurta trauciņus.
8. Ja garšaugus nav iespējams izaudzēt dobēs, izmanto šim nolūkam virtuves palodzi. Ieliec dažus sīpolus nelielā ūdens daudzumā un trauku noliec uz palodzes – dažās dienās izaugs zaļi lociņi. Ja vien logi ir dienvidu pusē, uz palodzes vari izaudzēt arī dilles, pētersīļus, rozmarīnu, baziliku un melisu. Svaigu zaļumu lietošana uzturā stiprina imunitāti (iespējams, tā ietaupīsi kādu latu arī vitamīnu vai zāļu iegādei).
Maltītes gatavošana
9. Ja tev šķiet, ka mājās nekā nav un jāiet uz veikalu, lai pagatavotu vakariņas, nesteidzies. Ieskaties vēlreiz virtuves skapīšos un ledusskapī! Visticamāk – kaut kas tur noteikti būs aizķēries. Padomā, ko no tā visa, kas mājās jau ir, var pagatavot. Pankūkas, plācenīšus, sacepumu? Varbūt vēl kaut kas sanāk?
10. Ja ēdiena gatavošanai nevari atļauties veltīt daudz laika, vienā reizē pagatavo ēdienu divām vai trim dienām. Piemēram, izvāri vairāk zupas. Atkārtoti uzsildot, nedaudz zudīs ēdiena uzturvērtība, tomēr tās būs daudz vairāk nekā pelmeņos vai citos ātri pagatavojamos pusfabrikātos, kas nopirkti pa ceļam no darba. Turklāt pašu gatavota maltīte izmaksās ievērojami lētāk.
Atsakies arī no gatavajiem brokastu mušļiem! Daudz lētāk (un veselīgāk) iznāks, ja tos pagatavosi pati: auzu pārslas sajauc ar žāvētiem augļiem un pievieno nedaudz cukura.
11. Ja receptei nepieciešamie produkti ir dārgi, mēģini atrast tiem aizstājējus. Piemēram, daudzos ēdienos ar vistas gaļu, kas ir salīdzinoši lēta, vari aizstāt cūkas vai liellopa gaļu. Turklāt vistas gaļā ir daudz vairāk olbaltumvielu. Savukārt suši gatavošanai paredzēto rīsu vietā var izmantot Putras rīsus, tādējādi ietaupot vairākus latus. Galvenais – zināt, kādu īpašību dēļ attiecīgais produkts iekļauts receptē. Varbūt bez kādas no dārgajām sastāvdaļām var arī iztikt?
12. Buljons ir daudzu garšīgu ēdienu pamatsastāvdaļa. To var izvārīt no jebkura, pat vislētākā gaļas gabala (piemēram, pleca vai lāpstiņas), un arī tad buljons iznāks tikpat garšīgs kā no krūtiņas. Tiesa, arī vislētākajam gaļas gabalam jābūt kvalitatīvam – tādam, kura treknums ir balts, nevis iedzeltens.
13. Dažādo savu ēdienkarti, biežāk gatavojot veģetārus ēdienus no attiecīgajai sezonai raksturīgiem produktiem. Piemēram, rudenī, kad dārzeņi ir lēti, bet sēnes mežā – par velti, gaļas ēdienus pusdienās vari aizstāt ar kāpostu, bērzlapju vai kabaču karbonādēm, sēņu vai kāpostu kotletēm.
Proti, dietologi uzskata, ka sarkano gaļu nevajadzētu ēst biežāk kā 2–3 reizes nedēļā. Turklāt, arī dzīvojot mūsu platuma grādos, cilvēks var iztikt pavisam bez gaļas. Šo produktu var pilnībā aizstāt, lietojot uzturā citus dzīvnieku valsts produktus: zivis, sieru, biezpienu un olas, kā arī saprātīgi kombinējot augu valsts produktus, piemēram, rīsus ar pākšaugiem.
14. Neapēstos gatavos produktus izmanto citām ēdienreizēm. Piemēram, pāri palikušos vārītos kartupeļus var sagriezt salātiem, atdzisuši rīsi noder saldajam ēdienam, makaroni – sacepumam, bet griķi ar pienu ir labs brokastu ēdiens.
