Zviedrijas Bruņoto spēku bijušās un esošās militārpersonas atzinušas, ka 1994.gadā nogrimušajā prāmī "Estonia" militārās kravas tika pārvadātas biežāk, nekā izskanējis līdz šim, vēsta Zviedrijas laikraksts "Aftonbladet". Taču kuģa katastrofas dienā tāda veida krava neesot vesta.
Zviedrijas Bruņotie spēki iepriekš atzinuši, ka ar prāmi "Estonia" veikti divi pārvedumi 14. un 20.septembrī, tātad apmēram nedēļu pirms katastrofas.
Zviedrijas Nelaimes gadījumu izmeklēšanas dienests (SHK) apjautājis Bruņoto spēku pārstāvjus par dažādiem jautājumiem, tai skaitā militārajām kravām. Vairāki no aptaujātajiem atzina, ka militāro kravu bijis vairāk.
"Mēs veicām intervijas ar Bruņoto spēku pārstāvjiem - gan tiem, kuri joprojām ir dienestā, gan arī tiem, kuri vairs nav bruņotajos spēkos. Iegūtā informācija liecina, ka bijuši vēl vairāki pārvedumi. Viņi to atzīst," žurnālistiem atklājis SHK vadītājs Jonass Bekstrands.
Zviedrijas Bruņotie spēki apstiprinājuši ziņu aģentūrai TT, ka bez jau nosauktajām kravām bijuši vēl "vairāki" citi pārvedumi ar prāmi "Estonia". Netiek nosaukti precīzi datumi, taču Bruņotie spēki norāda, ka tādi neesot notikuši 1994.gada septembrī vai traģēdijas dienā. Sīkāku informāciju par šo pārvedumu laiku bruņotie spēki nevar sniegt, uzsvēra pulkvedis Anderss Štahs.
Saskaņā ar Štaha teikto, pārvesta tikusi tehnika un tās dokumentācija, nevis ieroči vai munīcija. Štahs norādīja, ka nevarot atklāt, ar kādu mērķi šie pārvedumi tika veikti vai kāpēc Zviedrijas Bruņotie spēki par tiem sākuši runāt tikai tagad.
SHK norāda, ka tehnika tikusi pārvesta civilajās automašīnās.
Lai arī jaunā informācija palīdz labāk izprast kopējo situāciju, tomēr izmeklēšanas virzienu tā nemaina, uzskata Bekstrands. "Izmeklēšanā koncentrējamies uz kuģi un tā bojājumiem. Nav pierādījumu, kas apgāztu 1997.gada izmeklēšanas secinājumus," viņš norāda.
Prāmis "Estonia" nogrima Baltijas jūrā 1994.gada 28.septembrī. Traģēdijā gāja bojā 852 cilvēki, tai skaitā 23 cilvēki no Latvijas. Nepilns tūkstotis cilvēku izglābās, tostarp vairāki latvieši.
Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija 1997.gadā secināja, ka prāmis nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ. Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.
