Ar ERAF atbalstu īstenotā projekta "Bezpilota aviācijas kompleksa izstrāde un lidaparātu industriālo prototipu izveide Latvijas tautsaimniecības uzdevumu risināšanai" vadītājs profesors Aleksandrs Urbahs norāda, ka par mikroklases daudzmērķu bezpilota lidaparāta izveidi jau ieinteresējušies gan Latvijas, gan citu valstu uzņēmēji.
RTU Transportmašīnu tehnoloģiju institūta pētnieku grupa, kurā ir 23 dalībnieki un pieci brīvprātīgie, līdz 2013. gada novembrim apņēmušies izveidot divus unikālus BLA modeļu prototipus.
"Mums ir jāizveido bezpilota lidaparāts, kas var lidot vismaz divas stundas. Patlaban šādi lidaparāti var lidot ne ilgāk kā pusstundu. Vienam mūsu izveidojamajam modeļa prototipam darbības rādiuss ir iecerēts 25, bet otram - 75 kilometrus tāls. Tas nozīmē, ka varēsim nodrošināt, piemēram, videonovērošanu, fotografēšanu un vides monitoringu," ieceres atklāj projekta vadītājs. Viņš piebilst, ka jaunajiem BLA modeļiem jābūt vienkārši ražojamiem, tie svērs ne vairāk kā piecus kilogramus, maksās samērā lēti un būs ekoloģiski droši - darbosies ar elektrodzinēju un diezgan klusi, nepiesārņos dabu.
"Projekta galvenais mērķis ir bezpilota aviācijas kompleksa izveide apkārtējās vides un tautsaimniecības objektu monitoringa, uzraudzības un aizsardzības efektivitātes paaugstināšanai un izmaksu samazināšanai. Mums ir jāiegūst patents bezpilota lidaparāta konstrukcijas izveidei, inovatīvo kompozītmateriālu izmantošanai un tehnoloģiju izveidei. Esam iecerējuši arī izveidot divus Eiropas Savienības dizainparaugus un vienu Eiropas Savienības preču zīmi," informē projekta vadītājs.
Bezpilota lidaparāti (BLA) kā iespējami perspektīvas Latvijā attīstāmas tehnoloģijas ir nosaukti Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta pētījumā "Militārās rūpniecības attīstības iespējas Latvijā". Profesors Urbahs gan uzsver šo BLA plašās lietojuma iespējas civilajās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, apkārtējās vides stāvokļa uzraudzīšanā un citās.
Latvijā patlaban šādus BLA neizmanto, bet Lietuvā izmanto radiovadāmus BLA, kurus var vadīt vien pārredzamā attālumā.
Patlaban projekta īstenotāji sākuši iekārtu un materiālu pirkšanu. Urbahs gan atzīst, ka nereti inovāciju Latvijā kavē modernas aparatūras trūkums. Piedalīšanās ERAF projektā šo problēmu daļēji atrisinās, tomēr ERAF atbalsts paredzēts iekārtu izmantošanai vien projekta laikā, turklāt tas nav paredzēts projekta administratīvo izdevumu segšanai. Šo trūkumu atzīmē visi ERAF projektu īstenotāji.
Latvijas pētnieki jau agrāk izgatavojuši vairākus BLA modeļus, kurus patlaban izmanto.
Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 457 240 latu, no tiem ERAF finansējums ir 92,5% jeb 422 947 latu. Projekta īstenošanā ir iesaistīti gandrīz visi no institūtā strādājošajiem cilvēkiem. Iecerēts, ka viņi par projektu tēmu nākamo gadu laikā publicēs 40 starptautiski atzītas publikācijas.
Bezpilota lidaparātu ražošanā vislielākie sasniegumi ir ASV, Izraēlai, Kanādai, Vācijai un Francijai, pēdējos gados valsts līmenī BLA projektus intensīvi atbalsta Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā un Krievijā, bet 2008. gadā ar BLA ražošanu vai veidošanu nodarbojās jau 59 valstīs.
Eksperti paredz, ka nākamajos desmit gados ik gadu BLA tirgū apgrozīsies 30 miljardi dolāru, turklāt Eiropas tirgus, neskaitot militāros BLA, veidos sešus miljardus ASV dolāru, kas ES izvirzīs otrajā vietā aiz ASV.
