5 Jūlijā , Sestdiena
Andžejs, Andžs, Edīte, Esmerelda
IT & zinātne :

Žakete, kas ražo elektrību

  • Facebook
  • Izdrukāt
  • Sazināties
  • Saites

IT & zinātne » Jaunumi

Palielināt Samazināt 7 Mai 2011 , 15:01

Žakete, kas ražo elektrību

Žakete, kas ražo elektrību, nepārtraukti uzrauga cilvēka veselību un ļauj noteikt viņa precīzu atrašanās vietu. Tas nav kadrs no zinātniskās fantastikas filmas, bet gan pavisam drīza realitāte. Turklāt šādu apģērbu izstrādā Latvijas zinātnieki.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) asociētais profesors, fizikas doktors Juris Blūms intervijā portālam TVNET pastāstīja, ka piecu pētnieku komanda patlaban pilnveido izgudrojumu, kas spēj cilvēka kustību radīto enerģiju pārvērst elektrībā. "No citām līdzīgām iekārtām tā atšķiras ar to, ka var tikt iestrādāta apģērbā."

Divas niecīgas, bet svarīgas detaļas

Soļošanas, skriešanas, slēpošanas un citu kustību rezultātā radušos enerģiju elektrībā pārvērš divas žaketes piedurknē un kabatā iestrādātas detaļas – plakanspoles un magnēti.

Jaunās tehnoloģijas apģērba svaru būtiski neietekmēsJaunās tehnoloģijas apģērba svaru būtiski neietekmēs. Foto: TVNET

Tās ir teju nemanāmas un nekādi neietekmē cilvēka darbības. Saražotās enerģijas daudzums atkarīgs no kustību ātruma.

Šāds apģērbs lieti noderēs cilvēkiem, kuriem nepieciešama nepārtraukta veselības stāvokļa uzraudzība, piemēram, ar īpašām kaitēm sirgstošajiem, invalīdiem vai veciem ļaudīm.

Ļaus uzraudzīt sportistus

Tāpat viedo apģērbu būtu lietderīgi valkāt sportistiem, piemēram, slēpotājiem vai kalnā kāpējiem.

Mājās palikušie alpīnista tuvinieki varētu nepārtraukti pārliecināties, ka viņu mīļajam cilvēkam viss kārtībā, nevis viņš salauzis kāju un guļ sniega kupenā augstu kalnā.

Vēl inovatīvais apģērbs varētu būt svarīgs militārajās operācijās iesaistītajiem.

Kopumā abu apģērbā iestrādāto detaļu svars ir nepilni 100 gramiKopumā abu apģērbā iestrādāto detaļu svars ir nepilni 100 grami. Foto: TVNET

Labs mierinājums vecākiem

Viedais džemperis ļautu ne tikai uzraudzīt bērna veselības stāvokli, bet arī noteikt viņa atrašanās vietu. Piemēram, ar šā apģērba palīdzību vecāki varēs ļoti ātri uzzināt, kad bērns sasvīst vai sakarst, kā arī kad palielinās vai samazinās viņa ķermeņa temperatūra.

Šādu informāciju vecāki laika gaitā varēs iegūt gan savā datorā, gan mobilajā tālrunī.

Patlaban pirmie šāda apģērba prototipi pasaulē jau radīti militārajā jomā, taču

vienkāršs lietotājs pie šādas žaketes varētu tikt tuvāko 5-10 gadu laikā.

“Grūti teikt, vai to ražos Latvijā.”

Žaketē nostiprinātās detaļas pārdošanā varētu maksāt dažus desmitus eiro. Tās, protams, varēs ievietot gan dārgā un ekskluzīvā apģērbā, gan vienkāršās un lētās drēbēs.

Apģērbā iestrādātās iekārtas plānotas mitruma un slapjuma izturīgas. Tāpat tās varētu izgatavot tā, lai apģērbu ar šīm detaļām varētu mazgāt veļasmašīnā.

Latvieši ar savu izgudrojumu lepojas arī starptautiskajā arēnā. Foto no izstādes "Smart Textiles Salon 2011" šogad aprīļa beigās Beļģijā

Latvieši ar savu izgudrojumu lepojas arī starptautiskajā arēnā. Foto no izstādes "Smart Textiles Salon 2011" šogad aprīļa beigās Beļģijā. Foto: no personīgā arhīva

Darbs vairāku gadu garumā

Pētnieku komanda, kurā ir pārsvarā jaunie zinātnieki, projektu sāka pirms aptuveni pusotra gada. Vēl tikpat daudz laika būtu vajadzīgs, lai izveidotu pilnīgi noslēgtu un darbojošos sistēmu, kas soļošanas laikā ražo elektrību, mēra signālu un to nodod tālāk uztvērējam. “Pētīt šo jomu var bezgalīgi ilgi.”

Ar Eiropas atbalstu

Projekts notiek par Eiropas Savienības Sociālā fonda un Rīgas Tehniskās universitātes naudu. Apģērba prototips ar integrētu elektromehānisko pārveidotāju sagatavots projekta „Starpnozaru zinātniskās grupas izveidošana viedo tekstiliju jaunu funkcionālo īpašību attīstīšanai un integrēšanai inovatīvos izstrādājumos” ietvaros.

Ne tikai apģērbā

Turklāt universitātes pētnieki iecerējuši ne tikai šādas tehnoloģijas ievietošanu apģērbā. Ideju varētu lietderīgi izmantot arī dažādās ēkas konstrukcijās, kas kustas viena pret otru. Tāpat to varētu attīstīt sliedēs, dažādās darbgaldu detaļās. Šai jomā sparīgi strādā arī citu valstu zinātnieki.


IESKATIES!

Materiāls publicēts sadarbībā ar vietni
www.tvnet.lv

Ievietots : 07 Maijā 2011

Skatīts : 1612 reizes

Avots : http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/376091-zakete_kas_razo_elektribu

Birkas : apģērbu, pētnieku, veselību, universitātes, žakete, izgudrojumi, RTU, elektrību, zinātnieki, enerģiju

0
(Balsu nav)
"Ziņu Spice" rekomendē
Komentāru pagaidām nav. Esi pirmais !
{display:none;}
Ziņu Spice neatbild par rakstiem pievienotajām lasītāju atsauksmēm, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Ziņu Spice patur tiesības liegt rakstu komentēšanas iespēju, kā arī dzēst neatbilstošos komentārus.
Komentāru noformēšana

Saprātīgs cilvēks pielāgojas jebkuriem apstākļiem, izveicīgs cilvēks rada tos, darbīgs cilvēks prot tos izmantot, neizlēmīgs ļauj tiem zust.
-- Spāņu sakām.

Ginesa rekords? Iespējams, tālākie vārti futbola vēsturē

  • Visi aktuālie video
  • 5 Jūlijā vēsturē

      Alžīrijas Neatkarības diena.
    1737. gadā Sanktpēterburgā izceļas ugunsgrēks, kas noposta vairāk nekā 1000 ēku.
    1841. gadā anglis Tomass Kuks nodibina pirmo tūrisma biroju.
    1857. gadā dzimusi vācu komuniste Klāra Cetkina. Viņa vēsturē palikusi ne tikai kā kvēla komuniste un Ļeņina draudzene, bet arī kā 8. marta svinību (Sieviešu dienas) iniciatore.
    1930. gadā dzimis amerikāņu astronauts un pirmais cilvēks, kas spēris kāju uz Mēness virsmas, — Nīls Ārmstrongs.
    1946. gadā Parīzē pirmo reizi tiek demonstrēts jauna veida sieviešu peldkostīms — bikini.
    1954. gadā Elviss Preslijs ieraksta savu pirmo dziesmu — «That’s All Right Mama».
    1980. gadā Vimbldonas tenisa turnīrā uzvar zviedrs Bjerns Borgs. Šis ir pirmais Vimbldonas turnīrs, kurā bumbiņas nokrišanas vietu fiksē ar elektroniku.
    1986. gadā Maskavā sākas pirmās Labas gribas spēles.

    Vai Jums ir problēmas ar kredītsaistībām?
    Atbildes: 42

    Turpinās cīņa ar un par pieminekļiem. Andreja Upīša pieminekļa liktenis šobrīd Rīgas domes rokās: to – pēc mākslinieka Ivara Drulles priekšlikuma – gatavojas pārzāģēt pa vertikāli. Nu tad – pārzāģēs vai nepārzāģēs? Šodien par to un citiem pieminekļiem runājam ar arhitektu Jāni Dripi un mākslas vēsturnieku Ojāru Spārīti.

    01 Novembrī 2024
    Elita Veidemane

    Pedavaju kreditu

    LIELISKAS ZIŅAS JUMS..

    Komentē    LIELISKAS ZIŅAS JUMS..
    15 Jūnijā 2023, 11:41
    Ārstniecības augi Latvijā | Пик известий | Tiek izmantotas uCoz tehnoloģijas | Kinofilm@LV


    Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tīmekļa vietnes funkcionalitāti un darbību. Lai šī tīmekļa vietne darbotos tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas sīkdatnes.
    Ielāde...