Portāls, kas savos rakstos bieži iekļauj skarbus komentārus, šo paņēmienu nosaucis par «tikpat rafinētu kā sitienu pa galvu ar ķieģeli», tomēr «lētticīgie» uz to iekrītot un lejuplādējot jaunākās «Firefox 5.01» instalēšanas programmiņu komplektā ar rīku, kas turpmāk zog pārlūka lietotāja paroles.
«The Register» norāda, ka bezmaksas atvērtā koda pārlūks «Firefox» spēj pats sevi automātiski jaunināt, tādēļ lietotājam nevajadzētu saņemt šādus e-pastus it kā no organizācijas «Mozilla», kas patiešām uztur un izplata «Firefox».
Ļaundabīgo programmatūru, kas zog lietotāja paroles un citus datus, kā nelūgtu viesi pie «Firefox» instalēšanas programmas pamanījusi ASV datu drošības kompānija «Sophos». «Sophos» savā mājaslapā gan šo gadījumu nesauc par hakeru uzbrukumu, bet drīzāk par «sociālo inženieriju», ko var saprast kā cilvēku apmānīšanu. Kā raksta datu drošības kompānija, pirmie krāpnieku e-pasti par viltus «Firefox» jauninājumu saņemti pagājušās nedēļas nogalē.
«The Register» norāda, ka līdzīga mānīšanās agrāk pielietota, it kā izplatot programmatūras izstrādātāja «Microsoft» risinājumu jauninājumus un tā sauktos drošības ielāpus.
Arī krāpnieku vēstule, kas pārpublicēta «Sophos» aprakstā, saņēmēju it kā informē, ka tiek piedāvāti lejuplādei nelieli «ielāpi», kas padarīs «Firefox» drošāku. Pilni interneta pārlūku jauninājumi parasti prasa garāku lejuplādes laiku un instalēšanas procesu, un pārāk strauja «jaunākās versijas» parādīšanās varētu radīt aizdomas.
Kā liecina interneta analīzes un pētniecības kompānijas «Gemius» bezmaksas datu krājums «www.ranking.lv», pārlūku «Firefox» izmanto visvairāk Latvijas interneta lietotāju - 38% (saskaitot «Firefox 5» un «Firefox 3» lietotāju skaitu).
