"Spam" ir akronīms jeb salikteņa saīsinājums. Tas radies no izteiciena "spiced ham" - "šķiņķis ar asām garšvielām".
Lūk, kā radās tāds "šķiņķis". 1937. gadā amerikāņu firma "Hormel Foods" pārstrādāja maltā gaļā savā fabrikā sakrājušos "trešā labuma" gaļu, no kuras citādi nemācēja tikt vaļā. Amerikāņi tik zemas kvalitātes produktu negribēja pirkt, tādēļ korporācijas saimnieks Hormels sāka plašu reklāmas kampaņu un ar saviem konserviem ņēmās apgādāt armijas un kara flotes daļas.
1937. gadā "Hormel Foods" savu produkciju izbaroja amerikāņu un viņu sabiedroto karaspēkam. Vēl pēc kara, ekonomiskās krīzes piemeklētajā Anglijā, spams bija angļu maltītes galvenā sastāvdaļa. Orvela romānā "1984" aprakstītie "rozā gaļas gabaliņi" - tas ir 1948. gada spams. Tā ar šo vārdu sāka apzīmēt kaut ko pretīgu, bet neizbēgamu.
Teātra trupas Monty Python’s Flying Circus skeču 25. izlaidumā 1970. gada decembrī uzveduma varoņi nonāk restorānā, kur visi ēdieni ir ar "specifisko" šķiņķi - "spam". Oficiante viņiem stāsta, cik šis spams esot labs un vērtīgs. Dibenplānā koristi vikingu tērpos brēc "Spam, spam, spam!", pārkliegdami restorāna apmeklētājus. Tā nosaukums "spam" sāka apzīmēt nevēlamu, lieku, apnicīgu informāciju, kura noslāpē visu pārējo.
Surogātpasta (uzbāzīgu e-pasta sūtījumu, drazu) nozīmē to lieto kopš 1993. gada. Datoru tīkla Usenet administrators Ričards Delpi uzrakstīja programmu, kuras kļūda 1993. gada 31. martā izraisīja divsimt vienādu vēstuļu nosūtīšanu vienā no vēstkopām. Neapmierinātie vēstkopas dalībnieki ātri izdomāja piemērotu nosaukumu šiem uzmācīgajiem sūtījumiem - "spams".
Pieminēšanas vērts ir vēl agrāks masveida "spama" gadījums: 1984. gada aprīlī juridiskais kantoris Canter&Siegel nolīga programmētāju, kurš uzrakstīja vienkāršu programmu, kas minētā kantora apšaubāmo pakalpojumu reklāmu izvietoja visā tā paša Usenet tīkla vēstkopā.
Šodien vārds "spams" (kā arī tā atvasinājumi "spamot", "spamotājs" utt.) ir pilnībā attiecināts uz e-pastu un plaši tiek lietots, lai gan Hormela firma ASV joprojām ražo gaļas produktus ar šādu nosaukumu.
UCE un UBE
Pirms jēdziena "spams" definēšanas daži vārdi jāsaka par spamu kopumā un par to, ko ar šo jēdzienu saprot citās valstīs.
Spams jeb surogātpasts (informācija, kuru lietotājs nav prasījis) atkarībā no sūtītāja (spamotāja jeb surogātpasta izplatītāja) mērķa un nolūkiem var saturēt gan komerciālu, gan jebkuru citu informāciju. Tādēļ pēc sava satura tas tiek klasificēts kā "komerciālais surogātpasts" - "unsolicited commercial e-mail" (saīsināti - "UCE") и "nekomerciālais surogātpasts" - "unsolicited bulk e-mail" ("UBE").
Dažādos ASV štatos neprasīta (komerciāla) surogātpasta jēdzienu bieži
vien definē atšķirīgi, un katrā štatā surogātpasta juridiskais statuss
mazliet atšķiras. Vairumā štatu likums ierobežo tikai neprasīta
komerciālā surogātpasta (UCE) sūtīšanu. Savukārt vairākos citos štatos,
piemēram, Konektikutā, Delaverā, Aidaho, Aiovā, Luiziānā, ir ierobežoti
gan UCE, gan UBE sūtījumi (pēdējie ir neprasīti e-pasta masveida
sūtījumi ar jebkuru saturu).
No e-pasta vēstules struktūras viedokļa surogātpasta sūtījuma lauciņā "Subject" ("Tēma") var būt informācija par sūtījuma veidu (piemēram, tā ir reklāma), bet vēstules tekstā - norādījums, ka sūtītājs pie adresāta vēršas bez iepriekšējas piekrišanas no pēdējā puses, kā arī ziņas par to, kas adresātam jādara, lai turpmāk nesaņemtu vēstules no sūtītāja, t.i., informācija par sūtītāja e-pasta adresi, tīkla resursu vai telefona numuru (parasti tas ir toll-free), kas ļauj atteikties no neprasītas informācijas saņemšanas ("opt-out" funkcija).
Šīs pazīmes (norāde "Subject" lauciņā un atteikšanās mehānisms) liecina: sūtītājs saprot, ka viņa piedāvātā informācija tiek uzspiesta saņēmējam, tādēļ godīgi cenšas mazināt informācijas piegādāšanas iespējamo negatīvo ietekmi uz saņēmēju. Taču bieži vien surogātpasta izplatītājs ne vien negrasās mazināt surogātpasta izraisīto diskomfortu, bet arī atsakās atbildēt par savu rīcību, tādēļ falsificē sūtītāja adresi, izmanto trešo personu adreses un lieto maldinošu tēmas nosaukumu. Tas tiek darīts, lai apgrūtinātu sūtītāja personības noskaidrošanu un attiecīgu pasākumu veikšanu pret sūtītāju.
Surogātpasta definīcija
Kaspersky Lab definē surogātpastu kā anonīmu, neprasītu, masveidīgu sūtījumu.
Šajā definīcijā svarīgs ir katrs vārds.
Anonīms: visiem ir nepatīkami tieši automātiskie sūtījumi, kuru sūtītāja adrese ir apslēpta vai viltota.
Masveidīgs: šie sūtījumi patiešām ir masveidīgi, un tikai tādi sūtījumi dod lielu peļņu spamotājiem, vienlaikus sagādājot lielas problēmas lietotājiem.
Neprasīts: skaidrs, ka runa nav par abonētiem sūtījumiem un vēstkopām (lai gan par to jau pietiekami skaidri liecina sūtītāja anonimitāte).
Surogātpasta definīcijā bieži iekļauj arī apzīmētājus "reklāmas" un "komerciāls". Tas nav īsti pareizi, jo liela daļa surogātpasta netiek sūtīta ar reklāmas vai komerciāliem nolūkiem. Mēdz būt arī politiski surogātpasta sūtījumi, ir "labdarības" surogātpasts, ir krāpnieciskas ("Nigērijas", "phishing") vēstules, "ķēdītes vēstules", kuras vajagot tālāk pārsūtīt paziņām (šausmu stāsti, "laimes vēstules"), sūtījumi ar vīrusiem utt. Nevienu no tādiem sūtījumiem nevar uzskatīt par komerciālu piedāvājumu.
Tāpēc visas neprasītās vēstules, kas nonāk pastkastītē, mēs klasificējam šādi: a) surogātpasts ar visām anonīma masveida sūtījuma pazīmēm, b) mērķtiecīgi biznesa priekšlikumi.
Pirmās ir jāfiltrē un dažkārt (ja tāda ir kompānijas politika) uzreiz jāizdzēš. Arī otrās var filtrēt, bet ar tām jārīkojas piesardzīgāk.
Kaspersky Lab
