Pēc viņa viedokļa, galvenos draudus cilvēku pastāvēšanai rada "neapturamais patēriņš, straujais iedzīvotāju skaita pieaugums un klimata izmaiņas saistībā ar globālo sasilšanu".
"Senās cilvēku kopienas no mūsdienu globālās civilizācijas atšķīrās ar paaugstinātu stabilitāti. Austrāliešu aborigēni pierādījuši, ka bez mūsdienu zinātnes sasniegumiem viņi spēj izdzīvot 40-50 tūkstošus gadu. Taču mūsdienu sabiedrība savas ekonomiskās un sociālās aktivitātes dēļ nostādījusi "homo sapiens" uz izmiršanas robežas," pirmdien Fenera viedokli citē Londonas prese.
Pēc zinātnieka domām, "rūpnieciskā revolūcija un industrializācija radīja laikmetu, kas pēc savas iedarbības salīdzināms ar ledus laikmeta sekām vai Zemes sadursmei ar lielu komētu".
Feners gan vienlaicīgi norādīja, ka viņa mērķis nav mainīt "civilizācijas modeli, kas turpina iet pa sava bioloģiskā kraha ceļu, neraugoties uz neskaitāmajiem brīdinājumiem".
Feners 1980. gados ieguva starptautisku atpazīstamību par savu darbu mikrobioloģijā. Viņš bija viens no zinātniekiem, kuri apturēja baku epidēmiju. Pašlaik 95 gadus vecais zinātnieks nodarbojas ar cilvēka kā bioloģiskās sugas izdzīvošanas problēmām.
