Aptuveni 4000 gaismas gadu attālumā no Zemes atklāta planēta. Pats par
sevi šis atklājums arī varētu nebūt nekas īpašs, jo planētu Visumā ir
ļoti daudz. Šo atklājumu interesantu padara zinātnieku aizdomas, ka
milzīgā lode varētu būt viens liels dimants.
Astronomi uzskata, ka dimantu planēta ir pārpalikumi no zvaigznes, kuras ārējos slāņus noārdījis pulsārs, ap kuru tā riņķo nelielā attālumā. Orbīta ap zvaigzni ir tik cieša, ka tās aplidošanai dimanta planētai nepieciešamas vien divas stundas un desmit minūtes. Zinātnieki aprēķinājuši, ka pulsārs un ap to riņķojošās planētas orbīta bez grūtībām ietilptu Saules diskā.
Dimantu planētas masa ir nedaudz lielāka nekā Jupiteram, taču tā ir blīvāka un līdz ar to izmēros mazāka.
Zinātnieki atzīst, ka viņiem nav nojausmas, kā planēta varētu izskatīties, ja uz to raudzītos no krietni mazāka attāluma. Mančestras universitātes profesors Bens Stapers ir pārliecināts, ka tā noteikti nebūtu kā mums pazīstamie zaigojošie akmeņi.
