Zinātniekiem pirmoreiz izdevies pārliecinoši pierādīt, ka ebreju tautas visas trīs pamatgrupas: aškenazi, mizrahimi un sefardi, ir apveltīti ar līdzīgām ģenētiskajām pazīmēm, kuras izdala tos uz pārējas cilvēku populācijas fona. Šis pētījums atspēko teorijas par ebreju grupu kultūrvēsturisko, nevis etnisko izcelsmi, teikts pētnieku rakstā, kas publicēts «American Journal of Human Genetics».
Mūsdienu ebreji dalās trijās apakšgrupās – ebreji mizrahimi pārstāv ebrejus, kas dzīvo Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīs, sefardi dzīvo Pireneju pussalā, savukārt aškenazi veido 90% ebreju populācijas Amerikā un līdz 50% Eiropā.
Šo grupu izcelsme joprojām ir diskusiju priekšmets, un, saskaņā ar dažām versijām, piemēram, aškenazi nav cēlušies no tautas, kura dzīvoja senajā Izraēlā, bet ir Tuvo Austrumu cilts hazāru pēcnācēji, kuri pieņēma jūdaismu mūsu ēras astotajā gadsimtā. Eksistē analoģiskas hipotēzes arī attiecībā uz citām ebreju grupām. Tomēr jaunais amerikāņu zinātnieku darbs, kas balstīts uz ģenētiskiem datiem, rāda, ka, visticamāk, visi mūsdienu ebreji ir etniskie radinieki un cēlušies no tautas, kura dzīvoja mūsdienu Libānas, Jordānijas, Sīrijas, Rietumkrasta un Gazas sektora, jeb tā dēvētās «Izraēlas zemes» teritorijā.
Savā darbā ģenētiķu grupa Harija Ostera (Harry Ostrer) no Ņujorkas universitātes Medicīniskās skolas vadībā izanalizēja 237 trīs dažādu grupu ebreju, kuri dzīvo atšķirīgās ASV pilsētās, genomus. Šos genomus zinātnieki salīdzināja ar 2,8 tūkstošiem neebreju genomiem. Analīze bija veltīta tikai raksturīgu mutāciju un genomu atšķirību atklāšanai, pilns genomu atšifrējums netika veikts.
Neskatoties uz to, ka visu ebreju grupu genomos ir ģenētiskās liecības par tiem kaimiņos dzīvojušu etnisku grupu būtisku «piemaisījumu», visu ebreju apakšgrupu ģenētisko radniecību var izsekot, līdz pat nedaudz vairāk par diviem tūkstošiem gadu senai pagātnei. Pie tam aškenazi gēni satur no 30 līdz 60% eiropiešu «piemaisījuma», tomēr statistiskā analīze vienalga rāda, ka tie ir tuvāki mizrazhimiem un sefardiem, nekā eiropiešiem.
«Es ceru, ka šis darbs parādīs hipotēžu, saskaņā ar kurām ebreji ir
kulturvēsturiskas, nevis etniskas cilvēku grupas, nepareizumu,» –
paziņoja Osters intervijā «Science NOW».
Citi ģenētiķi, kuru uzskatus
citē izdevums, uzskata, ka neraugoties uz to, ka šis darbs neatbalsta
hipotēzi par hazāru cilti, kas kļuvusi par aškenazi senčiem, tas arī
nevar pietiekami pamatoti atspēkot šo versiju. Zinātnieki tāpat uzskata,
ka analoģisks darbs varētu izskaidrot arī citu, mazāk daudzskaitlīgu
ebreju grupu, kuras dzīvo Etiopijā, Dienvidu Āfrikā, Indijā un Ķīnā,
izcelsmi.
Vairāk informācijas: РИА Новости - Происхождение евреев выяснили ученые, проанализировав 237 геномов
