Leģionāru piemiņas gājiens ar dziesmām devās no Doma baznīcas uz Brīvības pieminekli, kur to sagaidīja dažu desmitu cilvēku pulciņš. Gājiena pretiniekiem bija rokās plakāti un viņi skaļruņos izkliedza aizvainojošus saukļus.
Plakātos bija uzskaitīti dažādās vietās Otrajā pasaules karā kritušie, piemēram, "Šķendes kāpās nogalināti 19 000", "Rumbulā nogalināti 36 000". Gājiena pretinieki skaļruņos izkliedza nosodījumu tam, ka leģionāri ziedus noliek pie Brīvības pieminekļa, aicinot to darīt kaut kur citur.
Viens no protestētājiem, Sociālistiskās partijas pārstāvis Jānis Kuzins gājienu nodēvēja par "pazemojošu", paužot, ka tas rāda "Latviju sliktā gaismā citām valstīm". Daži pretinieki bija ģērbušies stilizētajās svītrainajās cietumnieku drēbēs. Viņi gājienam sauca krieviski un latviski: "Fašismam – nē!".
Gājiena dalībnieki ignorēja viņiem veltītos izteicienus un ar saviem saukļiem neatbildēja, bet klusējot devās pie pieminekļa un nolika ziedus.
Policija trešdien nevienu pasākuma dalībnieku nav aizturējusi, portāls "Delfi" uzzināja policijā. Pēc likumsargu aplēsēm, gājienā piedalījās 2,5 līdz 3 tūkstoši cilvēku.
Notikumus pie pieminekļa vēroja policijas šefs Artis Velšs un iekšlietu ministre Linda Mūrniece (V).
Jau ziņots, ka iepriekš Mūrniece bija ieradusies pie Doma baznīcas, lai brīdinātu gājiena dalībniekus, ka viņus pie pieminekļa sagaida pasākuma pretinieki.
Leģionāru piemiņas dienas rītā pie Brīvības pieminekļa vairāku simtu policistu uzraudzībā daži vecāka gadagājuma cilvēki jau paguvuši nolikt ziedus.
Leģionāru atceres dienā "Daugavas vanagi Latvijā" rīkoja piemiņas gājienu un pasākumu pie Brīvības pieminekļa, savukārt divas "antifašistu" organizācijas pie Brīvības pieminekļa pauda savu protestu pret to.
Sākotnēji, lai izvairītos no iespējamām provokācijām un sabiedriskās drošības apdraudējuma, Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Māris Kalve aizliedzis visus 16.martā pilsētā pieteiktos pasākumus. Taču trīs organizācijas to pārsūdzēja tiesā, un tā atļāvusi šo pasākumu rīkošanu.
Savukārt organizācija "Nacionālais spēks" paziņojusi, ka dosies piemiņas gājienā uz Brīvības pieminekli, neraugoties uz domes aizliegumu.
Katru gadu 16.martā izceļas asas diskusijas par to, vai masu pasākumi piemiņas dienā ir jāatļauj vai nav. Arī pērn dome aizliedza pasākumus, taču tiesa šo liegumu atcēla.
