«Mūs interesē arī tramvaju ražošana Rīgai. Ja ir vēlme atjaunot pilsētas tramvaju parku, mēs esam gatavi piedāvāt savus risinājumus,» akcentē uzņēmējs, atbildot uz jautājumu, kādas vēl intereses «Bombardier» saistās ar Latvijas tirgu, ja izdosies uzvarēt «Pasažieru vilciena» vērienīgajā vilcienu iepirkumu konkursā.
«Bombardier» ar ražotni Latvijā ir gatavs atvērt placdarmu Krievijas un NVS valstu tirgus iekarošanai.
Lūgts komentēt, kāds ir «Bombardier» piedāvājums Latvijas tirgum, Kaneti skaidro, ka jebkurā jaunā tirgū tiek izmantota vienāda ienākšanas shēma - tiek meklēts vietējais partneris, kas varētu nodrošināt nepieciešamo ražošanas bāzi. Latvijā tā ir «Rīgas vagonbūves rūpnīca» (RVR).
«Mēs Latvijas potenciālu gribētu salīdzināt ar mūsu Ķīnas veiksmes stāstu. Ķīnā pašlaik koncentrējamies uz tālsatiksmes vilcienu būvi, taču sadarbību sākām 1999.gadā ar tehnoloģiju pārneses projektu, izgatavojot divus vilciena vagonus ar ķīniešu darbaspēka piedalīšanos Francijā. Pēc tam, kad Ķīnas personāls bija apmācīts, tas sāka vilcienus pilnībā ražot savā vietējā ražotnē. Kopš šiem pirmajiem diviem vagoniem mums Ķīnā katru gadu bija kāds jauns projekts, ko ķīnieši realizē pat bez Francijas atbalsta. Tagad Ķīnā tiek ražots jaunākais «Bombardier» ātrvilciena modelis «Zefiro», kas brauc ar 380 kilometru stundā lielu ātrumu,» stāsta «Bombardier» pārstāvis.
«Bombardier» ir pārliecināti par Latvijā izvēlētā partnera profesionalitāti un spēju sasniegt kopīgos mērķus, proti, apgādāt ar RVR un «Bombardier» kopīgi ražotiem vilcieniem visas bijušās PSRS valstis, kur ir 1520 milimetru sliežu platums.
«Ja pavērojam šajās valstīs, piemēram, Krievijā, braucošos vilcienus, tad tur kopš RVR savulaik ražotās produkcijas nekāda sevišķa tehniska progresa nav bijis,» situāciju raksturo Kaneti.
Laikraksts «Latvijas Avīze» raksta, ka gadījumā, ja «Bombardier» izdosies uzvarēt «Pasažieru vilciena» konkursā, tad 12-14 mēnešu laikā būs gatavs pirmais vilciena paraugs. Tas būšot «AGC» tipa vilciens, kas ir jau pārbaudīts un kuru piemēros Latvijas apstākļiem. Šim vilcienam iespējamas dažādas modifikācijas, tostarp ir modeļi, kuros atrodas gan dīzeļmotors, gan arī elektromotors.
Kā raksta «Latvijas Avīze», RVR patlaban no agrāko gadu varenības ir palicis ļoti maz - uzņēmuma teritorija aizņem vien trešdaļu no platības, kur agrāk notika ražošana. Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijā aptuveni aprēķināta jauno «AGC» tipa vilcienu ražošanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību - tās ir 8000 jaunas darba vietas, nozares eksporta kāpums par 25% un desmit miljonu latu papildu naudas ienākumi valsts budžetā.
«Mūsu nozarē šāda mēroga projekta nav bijis. Pāris tādu projektu, un nozares kapacitāte jūtami pieaugs,» uzskata asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš.
Kā ziņots, visticamāk, šonedēļ valstij piederošais «Pasažieru vilciens» beidzot nosauks to uzņēmumu vārdus, kuri tiks nākamajā kārtā vērienīgajā vilcienu iepirkumu konkursā, nedēļas nogalē ziņoja LTV raidījums «De facto».
To raidījumam apstiprināja «Pasažieru vilciena» valdes priekšsēdētājs Andulis Židkovs. «De facto» norāda, ka jau ilgstoši ne konkursa komisija, ne uzņēmuma valde nespēj pieņemt lēmumu, kuri uzņēmumi kvalificēsies konkursam, un tas radījis augsni spekulācijām par iespējamu negodīgu atsevišķu konkursa dalībnieku pastumšanu malā.
Pieteikšanās konkursam noslēdzās maijā, kad «Pasažieru vilciens» saņēma trīs pieteikumus un solīja dažu nedēļu laikā paziņot, kuri uzņēmumi kvalificēsies nākamajai kārtai, lai jau rudenī varētu ar uzvarētāju noslēgt līgumu. Rudens nav aiz kalniem, bet joprojām nav noslēgusies pat pirmā kārta, norāda «De facto». Židkovs apgalvoja, ka tik smagu vērtēšanas procesu līdz šim neesot pieredzējis, jo faktiski šis gadījums, kad viens no pretendentiem ir iesniedzis piedāvājumu tādā formā, kas īsti nav izklāstīts normatīvajos aktos, rada šo ilgo vērtēšanas procesu.
Noprotams, ka problēmas saistītas ar RVR pieteikumu. RVR konkursā startē kopā ar pasaules līderi vilcienu būvē «Bombardier». Židkovs norāda, ka RVR pieteikumā bijušas ļoti daudzas precizējamas lietas, savukārt pretējās domās ir vagonbūves rūpnīca, kam radušās aizdomas, ka kompāniju no konkursa cenšas mākslīgi izslēgt.
«Dažus punktus [nolikumā] var traktēt tā un tā, sanāk, ka komisija var pieņemt lēmumu uz subjektīviem parametriem. Tur nav punktos melns vai balts,» raidījumam sacīja RVR valdes priekšsēdētājs Valērijs Igaunis.
Neoficiāli tiek norādīts, ka konkursā sadūrušās arī nopietnas pašmāju politiskās intereses, norāda «De facto». RVR īpašnieki saistīti ar apvienību «Par labu Latviju», kamēr cits pretendents «Stadler» no Šveices simpatizējot satiksmes ministra Kaspara Gerharda pārstāvētajai apvienībai «Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.
«Pasažieru vilciena» vadītājs konkursa saistību ar kādu politisko spēku lobiju gan noliedz. Politisko iejaukšanos konkursā gaitā noliedz arī satiksmes ministrs. Viņš apgalvo, ka nevienam pretendentam priekšroka netiekot dota un izskanējušās runas, ka atsevišķi komisijas locekļi pat viesojušies pie šveiciešiem, kategoriski noraida.
«De facto» arī secina - tas, ka pastāv iespēja vilcienus būvēt arī Latvijā, tomēr krietni apgrūtinājis konkursa komisijas darbu, jo pašmāju uzņēmējiem negatīvs lēmums, jo īpaši pirms vēlēšanām, varētu izraisīt pamatīgu neapmierinātību. Taču «Pasažieru vilciens» apgalvo, ka nacionālos apsvērumus vērtēšanā nevar ņemt vērā.
Līgumu ar uzvarētāju gan tik drīz vēl nav paredzēts slēgt. «Vismaz trīs mēnešus dosim laiku pretendentiem gatavot piedāvājums, jo iepirkums ir sarežģīts. Tad, es ceru, ka mēs īsākā laikā nekā pirmajā kārtā būsim spējīgi izvērtēt un pieņemt lēmumu, bet līgumu, visticamākais, varēsim slēgt tikai nākamā gada janvārī,» stāstīja Židkovs.
Netiek izslēgta varbūtība, ka konkursu turpinās visi trīs pretendenti. Un tas arī liktos saprātīgi - patlaban tracināt vēlētājus vēl vairāk, atraidot vietējo ražotāju, riskētu tikai retais, norāda «De facto».
