«7,5 miljardi eiro Latvijai ir liela nauda, bet pasaules lielvalstīm tā ir sīknauda. Ticiet man - starptautiskajiem aizdevējiem 7,5 miljardi ir tas pats, kas vienkāršam cilvēkam trīs lati,» teica Lembergs un atgādināja, ka pasaulē ir bijis daudz gadījumu, kad vienas vai otras valsts ārējie parādi tiek norakstīti, redzot, ka šīs valstis naudu vienalga nespēj atdot, piemēram, nesen Krievija Irākai norakstīja vairāku miljardu ASV dolāru parādu.
Viņaprāt, Latvijai starptautiskais aizdevums nebūtu jāatdod. «Protams, ka to var neatdot. Būtībā šo aizņēmumu arī nevajadzētu atdot, jo ar to mēs izglābām Zviedrijas bankas un tās ekonomiku no visaptveroša kraha,» uzsvēra Lembergs.
Ventspils mērs pastāstīja, ka Latvijai vispirms sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem jāvienojas par kredīta atdošanas termiņu pagarināšanu, bet pēc tam argumentēti jāpanāk, aizdevuma norakstīšana.
«Manuprāt, tas būs tikai godīgi pret Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas politiķiem vienreiz skaidri jādara zināms (arī starptautiskajai sabiedrībai), ka Latvija, aizņemoties finanšu resursus, būtībā izglāba Ziemeļeiropas, jo īpaši Zviedrijas, ekonomiku. Bet tagad mūsu tauta ir pārāk nabadzīga, lai segtu kaimiņvalstu glābšanas darbu izmaksas,» sacīja Lembergs.
Uz jautājumu, vai Latvija ar šādu rīcību neizpelnīsies aizdevēju sankcijas, Lembergs norādīja, ka šis jautājums ir jārisina savstarpējās sarunās.
«Pirmkārt, jāpārceļ kredīta atmaksas termiņš, lai nauda būtu jāatmaksā nevis no 2012.gada, bet gan, pieņemsim, no 2017.gada. Tad jāpanāk, ka nauda atdodama nevis līdz 2020.gadam, bet gan līdz 2050.gadam, līdz tam par kredīta izmantošanu maksājot tikai aizņēmuma procentus. Paralēli tam jāsāk sarunas par iespējām visu vai vismaz daļu parāda norakstīt,» klāstīja Lembergs.
Viņaprāt, argumenti aizdevuma norakstīšanai Latvijai ir pietiekami. «Arguments ir pārliecinošs - mēs esam īstenojuši viņu ieteiktās reformas. Līdz šim Latvija ar sirdi un dvēseli ir ģeopolitiski kalpojusi Starptautiskā Valūtas fonda galvenajam donoram - ASV. Par šo kalpošanu mums būtu jāsaņem samaksa. Turklāt, kalpojot mūsu sabiedrotajiem, Latvijas tautai nebūtu jādzīvo nabadzībā,» pavēstīja Lembergs.
Viņš gan vienlaikus atzina, ka aizdevējiem daudzos jautājumos ir bijusi taisnība, piemēram, par pasākumu plāna nepieciešamību budžeta sakārtošanai, kas sen jau bija jāizdara, kā arī par to, ka valsts budžets tik tiešām nav pārskatāms.
