Uzņēmēju aptauja liecina, ka nozarēs situācija ar darbinieku piesaisti ir dažāda. Lielākoties uzņēmēji tomēr atzīst, ka vakanču skaits uz brīvajām amata vietām pēdējo divu gadu laikā ir strauji pieaudzis, taču ne vienmēr pieteikumi tiek sagatavoti precīzi un rūpīgi, turklāt arī kvalifikācija nereti ir neatbilstoša konkursa nolikumā prasītajai.
Darba devēji novērojuši izmaiņas darba meklētāju uzvedībā - ja pirmskrīzes gados kandidāti uz darba intervijām bieži neieradās vai uzstādīja nesamērīgas prasības, tagad cilvēki rīkojas jau daudz mērķtiecīgāk un ir arī pielaidīgāki savās prasībās. Lielāko pieteikumu skaitu uzņēmēji saņem uz mazāk kvalificētajām brīvajām vakancēm, bet uz amata vietām, kur nepieciešami specifiskas kvalifikācijas darbinieki, gribētāju ir daudz mazāk.
Enerģētikas kompānijas "Latvenergo" Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis stāstīja, ka līdz 2008.gadam kandidāti rīkojās ievērojami citādāk nekā pašlaik - uzstādīja augstas prasības, tostarp prasīja lielu algu arī tad, ja pieredzes nebija. Gadījies, ka kandidāti bez brīdinājuma neieradās uz norunātajām darba pārrunām. Bieži "Latvenergo" izvēlētie kandidāti pēdējā brīdī tomēr atteikuši, jo esošais darba devējs pārsolījis atalgojumu vai citus labumus.
Tāpat ievērojami lielāks skaits bijis kandidātu, kuri nebija pārliecināti, ka tiešām darbu vēlas mainīt, viņi it kā "izmēģināja laimi", tā sakot, pieteicās konkursā ar domu - tad jau redzēs, ņems vai nē un kādus labumus solīs iespējamais darba devējs. Siksnis norāda, ka patlaban kandidāti parasti piesakās mērķtiecīgi un zina, ka darbu tiešām vēlas mainīt. Šogad esot bijis tikai viens gadījums, kad izvēlētais gala kandidāts, kuram izteikts darba piedāvājums, atteica, jo esošais darba devējs piesolījis interesantāku darbu un labāku algu. Tomēr kopumā kandidāti neesot atteikuši arī tādos gadījumos, ja "Latvenergo" piedāvā ievērojami mazāku atalgojumu, nekā kandidāts vēlējies.
"Latvenergo" ir viens no retajiem aptaujātajiem uzņēmumiem, kas atzīst, ka nepieciešamās kvalifikācijas darbiniekus agrāk atrast bija sarežģītāk, lai arī pieteikumu skaits ir saglabājies aptuveni tādā pašā līmenī kā pirmskrīzes gados.
"Nav noslēpums, ka tā saucamajos treknajos gados atalgojuma līmenis valstī vairāk paaugstinājās inerces rezultātā, nevis atbilstoši darba spēka kompetencei un kvalifikācijai. Tas arī lielā mērā skaidro pašreizējo situāciju, kad valstī bezdarba līmenis ir augsts, taču profesionālus un kompetentus darbiniekus atrast nav viegli," norādīja drošības risinājumu kompānijas AS "G4S Latvia" valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis.
"G4S Latvia" esot viens no lielākajiem darba devējiem privātajā sektorā Latvijā, darbinieku piesaistes process noritot nepārtraukti, bet uzņēmums nemitīgi sastopoties ar faktu, ka valstī nav sakārtots nodokļu iekasēšanas mehānisms, kas neizbēgami rada negodīgu konkurenci un apgrūtina arī darba spēka piesaisti.
Saskaņā ar "G4S Latvia" novērojumiem pašlaik salīdzinoši liels deficīts novērojams tieši attiecībā uz tā saucamajiem pamata amatiem, piemēram, apsardzes darbiniekiem. Turklāt šajā ziņā esot novērojama tendence, ka piesaistīt atbilstošus kandidātus kļūst arvien grūtāk. Neesot viegli atrast augstas klases speciālistus noteiktās jomās, jo tie ir ļoti pieprasīti un lielākā daļa no viņiem strādā specializētos uzņēmumos. Jautājums par atalgojumu esot sekundārs, jo lielākā problēma esot šādu cilvēku trūkums. "Tiesa, šāda tendence bija novērojama arī iepriekš, pirms ekonomiskās recesijas. Tas tikai apstiprina faktu, ka patiesi labi speciālisti ir pieprasīti visos laikos," uzsver Zalītis.
Kopumā "G4S Latvia" lielākais darba meklētāju skaits ir amatiem ar vispārējām prasībām un samērā īsā laikā apgūstamām papildu iemaņām, kas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai. "G4S Latvia" konkursu laikā saņemot vidēji 100 pieteikumu dienā. Tomēr kopš pavasara darba meklētāju skaits esot samazinājies. Zālītis pieļauj, ka speciālistu skaits, kas strādā ārzemēs, nebūt nav mazs.
Atšķirīga situācija vērojama valsts uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš" (LDz), kuram šogad nav bijis problēmu atrast darbiniekus. LDz mediju attiecību vadītājs Māris Ozols stāstīja, ka gadījumā, ja nepieciešams kāds darbinieks, šī darba vieta tiek piedāvāta "darba rindā" esošiem kandidātiem - piemēram, darbiniekiem, kuri agrāk labi strādājuši LDz, tomēr pārtraukuši darba attiecības darba apjoma samazināšanās dēļ. Pēc viņa sacītā, LDz notiekot paaudžu maiņa dzelzceļa speciālistu vidū, ienākot jauniem speciālistiem no Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Valsts tehnikuma Dzelzceļa centra, kā arī Latgales Transporta un tehniskās skolas absolventiem. Tādejādi LDz ir iespēja izvēlēties kandidātus, kuri patiešām atbilst nepieciešamajām prasībām.
Ingrīda Rone, "Lattelecom" Personāla dienesta direktore, pastāstīja, ka nepārtrauktajā darbinieku atlases procesā novērotais liecina, ka uz vienkāršākām vakancēm piesakās lielāks cilvēku skaits ar ļoti atšķirīgiem izglītības līmeņiem un iepriekšējo darba pieredzi. Savukārt uz inženiertehniskiem amatiem pieteikumu skaits ir mazāks, taču auditorija, kas piesakās, ir daudz precīzāka un atbilstošāka esošajai vakancei.
"Cilvēkiem ar tehnisko izglītību nenoliedzami ir priekšrocības un plašākas iespējas veidot karjeru tādā uzņēmumā kā "Lattelecom", jo atkarībā no personības īpašībām darbinieks var attīstīties gan kā tehniskais eksperts, gan arī iet vadītāja izaugsmes ceļu. Tāpēc ir vakances, uz kurām nemaz publiski neizsludinām konkursus, jo tās, karjeras izaugsmes ceļā, iegūst paši uzņēmuma darbinieki," teica Rone.
Ik mēnesi vismaz 500 līdz 600 pieteikumus uz vakantajām vietām saņem "Swedbank", kas gan ir mazāk nekā pērn, kad vidēji tika saņemti 800 pieteikumi. "Swedbank" Personāla pārvaldes vadītāja Andželika Berga akcentēja, ka mainījušies ne tikai darba ņēmēji, bet arī darba devēju prasības ir cēlušās, jo uzņēmumi turpina strādāt pie sava biznesa efektivitātes, ko likumsakarīgi var nodrošināt motivēta, lojāla, profesionāla komanda ar augstām darba spējām.
Pieteikumu skaits uz vakanci esot atkarīgs no amata specifikas - sākot no 10 līdz 100 pieteikumiem uz vienu brīvo vietu. Salīdzinoši nelielu pieteikumu skaitu "Swedbank" saņem, piemēram, uz finanšu, riska analītiķu pozīcijām. Savukārt uz vakancēm, kas saistītas ar krīzē nonākušajām nozarēm, piemēram, nekustamā īpašuma apsaimniekotāji, CV skaits pārsniedz 100, taču rezultātā tikai neliels skaits atbilst izvirzītajām prasībām.
"Swedbank" novērojumi liecina, ka darba meklētājus var iedalīt divās grupās: pirmie, kas piesakās uz konkursu, acīmredzot, bez nopietniem nodomiem jeb "izmēģināt savu laimi", bet otra grupa ir cilvēki, kuri darbu meklē mērķtiecīgi, pirms pieteikšanās konkursam rūpīgi izvērtē savas spējas un prasmes, apzinīgi izpilda visas atlases konkursā izvirzītās prasības zināšanu novērtēšanā, ir sagatavojušies uz interviju un profesionāli sevi pasniedz.
Berga arī uzsver, ka daudz konstruktīvāks pašlaik veidojas darba devēja un potenciālā darbinieka dialogs par atalgojuma jautājumiem - kandidāti izprot ekonomisko situāciju un arī viņu prasības ir reālas un samērīgas. Neesot pārmērīgu gaidu par labumiem, bonusiem, mašīnām u.tml.
"Ja cilvēks darba meklējumos ir ilgstoši, tas ietekmē pašapziņu un ticību saviem spēkiem. Tajā pašā laikā ir cilvēki, kas bezdarba situāciju veiksmīgi izmanto atpūtai, spēku uzkrāšanai un darba tirgū gatavojas atgriezties, piemēram, pēc gada. Kandidātiem, kuriem nav darba, ir izteikta vēlme strādāt - dažkārt pat jebkurā jomā, jebkādu darbu, jo ir saprotams, ka vajadzīgi iztikas līdzekļi. Un bieži vien kandidāti pat īsti nevar noformulēt, kas tad ir viņu profesionālais mērķis, kādā jomā redz savu attīstību, bet skaidrs mērķis palīdzētu daudz ātrāk sasniegt rezultātu - tik ilgi gaidīto darbu, kas padodas un sniedz arī gandarījumu," stāsta Berga.
Dārzeņu un augļu pārstrādes uzņēmuma "Spilva" personāla vadītāja Vita Krēsliņa arī uzsvēra, ka nav viegli atrast labus darbiniekus un spēcīgus profesionāļus, jo viņi darba tirgū ir pieprasīti un ilgi bez darba nepaliek. Piemēram, nu jau ilgāku laiku "Spilvai" esot nepieciešams jauno produktu tehnologs, ar kura atrašanu nesokas tik viegli, kā cerēts.
Atšķirīga situācija ir vērojama "Radisson Blu Hotels" viesnīcās Latvijā, kuru pārstāve Latvijā Antra Halmagi norādīja, ka situācija ir izaicinoša, jo, lai arī uz brīvajām vakancēm piesakās ļoti daudz pretendentu, viņi mēdz ignorēt darba sludinājumā norādītās obligātās pieredzes un/vai kvalifikācijas prasības.
Viesnīcām atrast piemērotu darbinieku vakancei esot kļuvis nedaudz vieglāk un ātrāk nekā pirms krīzes, taču esot jāņem vērā arī pieteikumu izskatīšanas laiks, kas attiecīgi ir pieaudzis. Ja agrāk jauna darbinieka atrašanai "Radisson Blu Hotels" veltīja vidēji trīs nedēļas, tad šobrīd laiks sarucis līdz divām nedēļām.
"Mēs raudam pēc kvalificētiem elektronikas inženieriem," tā situāciju darbinieku atlasē raksturoja telekomunikāciju iekārtu ražotājas AS "SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, piebilstot, ka kvalificētu darbinieku trūkums ir izteikta problēma. Viņš norāda, ka galvenais iemesls, kādēļ veidojas kvalificētu darbinieku deficīts, meklējams Latvijas izglītības sistēmā. "Labi, ka matemātikas eksāmens tagad ir obligāts, taču tas, ka citas dabas zinātnes vēl arvien daļēji ir izvēles priekšmets, nav pieļaujami - piecpadsmitgadīgs puišelis nu nekādi nevar zināt, ar ko gribēs nodarboties pēc skolas beigšanas, un bieži vien izvēlas vieglākās pretestības ceļu," skaidro Bergs.
"SAF Tehnikas" valdes priekšsēdētājs arī klāsta, ka valstiskā līmenī tiek nepareizi dotēta augstākās izglītības sistēma, pārāk daudz līdzekļus atvēlot humanitārajām zinātnēm. "Patlaban uzņēmumam ir vismaz piecas inženieru vakances, brīvs tirgus, bet tā aizpildīšana nenotiek," piebilst Bergs.
Nepieciešamību sagatavot kvalificētus darbiniekus jau skolās un augstskolās uzsver arī zāļu ražotāja AS "Olainfarm" valdes loceklis Salvis Lapiņš, taču vienlaikus norāda, ka darbinieku trūkumu pagaidām neizjūt. "Kvalificētos kadrus arī krīzes laikā centāmies paturēt, taču pagaidām drošība par darbinieku pietiekamību ir tikai tuvākajiem trim pieciem gadiem. Pēc tam varētu sākt pietrūkt labu ķīmiķu un iekārtu operatoru," klāsta Lapiņš.
Kā vienu no galvenajiem kadru mainības iemesliem "Olainfarm" valdes loceklis min to, ka vairums kvalificētu darbinieku sasniedz pensijas vecumu. "Taču labu jauno ķīmiķu trūkst, kaut arī vēsturiski Olaine ir bijusi ķīmiķu pilsēta," norāda Lapiņš.
Degvielas tirgotāja SIA "Statoil" personāla departamenta vadītāja Ginta Biseniece stāsta, ka ar kvalificētu darbinieku trūkumu uzņēmums nav saskāries, kaut arī katrai vakancei saglabājis noteiktu prasību kopumu. Viņa informē, ka uz pārdevēju vakancēm agrāk divu nedēļu laikā pieteikušies septiņi cilvēki, taču patlaban divu dienu laikā uz vienu vakanci tiek saņemti 50 pieteikumi. "Cilvēku acīs pievilcīga ir uzņēmuma stabilitāte, ko mūsdienās ļoti novērtē," piebilst Biseniece.
Arī uz "Statoil" augstākā līmeņa biznesa vakancēm nav vērojams pretendentu kritums, tomēr augusi pretendentu kvalifikācija.
Darbaspēka trūkumu neizjūt arī Banku augstskolas rektore Tatjana Volkova, kura skaidro, ka, studentu skaitam samazinoties otro gadu pēc kārtas, notiek arī mācībspēka skaita samazināšanās. "Patlaban augstskolās notiek dažādi optimizācijas procesi - uz noteiktu laiku tiek pieaicināti vieslektori," komentē Volkova.
Savukārt SIA "Rimi Latvia" personāla vadītāja Līga Badauķe atzīst, ka labus darbiniekus atrast ir kļuvis grūtāk. "Pieteikumu uz brīvajām vakancēm ir daudz, taču tādu, kas atbilst prasībām, ir krietni mazāk. Īpaši tas attiecināms uz kvalificētākajiem darbiniekiem, dažādiem speciālistiem, piemēram, pavāriem, maizniekiem, tehnologiem. Salīdzinoši vieglāk ir atrast darbiniekus asistentu pozīcijām," skaidro Badauķe.
Viņa norāda, ka bieži vien novērojams arī bezdarbnieku motivācijas trūkums sākt strādāt, līdz ar to no kopējiem saņemtajiem pieteikumiem atbilstošs ir tikai vidēji katrs ceturtais. " Uz kvalificētākajiem - speciālistu un vadības komandas - amatiem saņemam līdz pat 40 pieteikumus, un labi ja pieci līdz desmit kandidāti atbilst izvirzītajām prasībām," klāsta Badauķe.
