Vairākums Latvijas zvejniecības kompāniju specializējas uz konkrētu zivju sugu. Vieniem tās ir brētliņas, citiem mencas. Mencām pašlaik plāno līdz 15% procentu nozvejas pieaugumu nākamajam gadam, un to zvejnieki var berzēt rokas. Savukārt reņģu un brētliņu rūpalu sagaida smags kritums, ko pat mencu pieaugums nekādi nekompensēs. Turklāt jāpatur prātā, ka brētliņas ir mencu barība. Tātad papildus klāt jārēķina arī dabiskais populācijas samazinājums.
Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits piekrīt, ka konceptuāli zvejas samazinājums ir neizbēgams, jo zivju krājumi pēdējos 10 gados smagi patukšoti. Ik gadu pasaules ūdeņos nozvejoti 90 miljoni tonnu zivju. "Tagad nākas zvejot arvien lielākos dziļumos, jo resursi ir izsmelti." Taču D. Šmits par nepareizu uzskata Eiropas Komisijas radikālismu kvotu samazināšanā, pēc būtības neanalizējot, cik zivju ir katrā konkrētā vietā. "30% samazinājums ir neadekvāts viena gada ietvaros." Ja brētliņu daudzums Baltijas jūrā būtu tik dramatiski sarucis, zvejniekiem proporcionāli ilgāks laiks būtu jāpavada jūrā, taču tas nav novērots.
Cīņas ap zvejas kvotām notiek katru gadu. Zinātnieki piedāvā gandrīz vai vispār aizliegt zveju, zvejnieki prasa palielināt kvotas, un galu galā politiķi pieņem kompromisa lēmumu, kas puslīdz apmierina abas puses. Šogad cīņas ir smagākas, un tas saistīts ar jaunās Eiropas Savienības (ES) Jūrlietu un zivsaimniecības komisāres Marijas Damanaki pārspīlēto vides rūpi. Grieķiete attiecībā uz zivju krājumu saudzēšanu noskaņota ļoti kategoriski. Tomēr vēl pastāv iespēja, ka viņas priekšlikumi netiks akceptēti viens pret vienu. Cīņā par zvejnieku interesēm Latvija nav viena. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš stāsta, ka arī Lietuva, Igaunija, Polija un Somija nepiekrīt Eiropas Komisijas piedāvājumam. Galīgo lēmumu pieņems 26. oktobrī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē. "Pašlaik darām visu iespējamo un cīnāmies visos Briseles līmeņos," stāsta N. Riekstiņš.
Kvotu dalīšanas procedūrai rūpīgi seko arī Latvijas Zivsaimnieku asociācija. Tās prezidents Inārijs Voits neslēpj, ka bažām ir pamats: "Firmām, kam piešķirti tikai brētliņu limiti, draud krahs, ja Eiropas Komisijas priekšlikumi tiks akceptēti." Pašreizējā situācijā komfortablāk jūtas tie uzņēmēji, kas zvejo gan mencas, gan brētliņas. Tādu gan Latvijā nav daudz, viena no lielākajām ir zvejnieku kompānija Grifs. Tās īpašnieks Juris Pētersons skaidro: "Papētot vēsturiskos datus, esmu sapratis, ka Baltijas jūrā jāsēž uz abām zivtiņām. Kad vieni krājumi ir lejā, otri – augšā." Un tas pats attiecināms uz ES piekopto kvotu politiku. Zvejnieks gan prognozē, ka radikālo EK piedāvājumu attiecībā uz brētliņu krājumiem mīkstinās līdz 15% samazinājumam.
Vienlaikus ar nozvejas kvotām risina arī otru Latvijas zivrūpniekiem svarīgu jautājumu, proti, cik garšīgs drīkst būt Latvijas tradicionālais produkts šprotes, kas top no brētliņām. Eiropas Komisijas regulas projektā tās izdalītas atsevišķā kategorijā, un pastāv cerības, ka uz tām tiks attiecinātas augstākas pieļaujamā benzopirēna daudzuma normas nekā uz cita veida kūpinājumiem. Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits gan piebilst, ka Latvijā par šo lēmumu pāragri plaukšķina, jo pēc būtības vēl nekas nav nolemts. Jāgaida līdz februārim un maksimāli jālobē savas intereses.
Veselībai, iespējams, kaitīgais benzopirēns veidojas kūpināšanas procesā, kas padara šprotes skaisti zeltainas un garšīgas. Tādās ir vidēji 8 miligrami benzopirēna uz kilogramu produkta. Pašlaik atļauti ir vien 5 miligrami. Daļa rūpnieku turpina ražot garšīgas šprotes, riskējot saņemt sodus. Daļa padarījuši savas šprotes nedaudz blondākas un negaršīgākas. Savukārt, ja tiktu pieņemts sākotnējais EK ierosinājums par 2 miligramiem, tad šprotu ēšanas tradīcijas kļūtu par vēsturi, jo produkts kļūtu nebaudāms. Par prieku šprotu cienītājiem, šāds priekšlikums ir noraidīts, un mūsējie cīnās par 8 miligramiem.
