Viņš klāstīja, ka otrdien notikušajā Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (MP) Latvijas puse asi iebildusi pret Eiropas Komisijas (EK) regulu, kas paredzēja ievērojamu nozvejas kvotu samazinājumu Baltijas jūrā 2011.gadā.
Lapiņš informēja, ka EK sanāksmē nolēmusi samazināt brētliņu nozvejas kvotas Baltijās jūrā 2011.gadam par 24% - 39 949 tonnas. Viņš norādīja, ka šis brētliņu nozvejas kvotu samazinājums ir krietni mazāks nekā plānotais 30% samazinājums. ZM pārstāvis piebilda, ka EK zinātnieki bija ieteikuši samazināt brētliņu nozvejas kvotas pat par 42%.
Sanāksmes pirmajā pusē EK centusies panākt vienošanos par 27% nozvejas kvotu samazinājumu brētliņām Baltijas jūrā, taču zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tam nav piekritis, vēstīja ZM valsts sekretāra vietnieks un norādīja, ka "arī pēdējais piedāvātais variants - 24% samazinājums pieņemts ar sakostiem zobiem."
"Zemkopības ministrs [Jānis Dūklavs] cīnījās kā lauva par latviešu zvejnieku interesēm," klāstīja Lapiņš un piebilda, ka nozvejas kvotu samazinājumi visām zivju sugām panākti mazāki nekā EK sākotnēji piedāvājusi.
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Kaspars Funts pavēstīja, ka Latvijas puse sarunās panāca, ka reņģu nozvejas kvotas Baltijas jūras centrālajā daļā samazinājums 2011.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, nebūs lielāks par 15%, bet Rīgas jūras līcī reņģu nozvejas kvota samazināta netiks. Nākamgad Latvijas zvejnieki Baltijas jūrā varēs nozvejot 2978 tonnas, bet Rīgas jūras līcī - 19 591 tonnu reņģu, informēja Funts.
Funts norādīja, ka brētliņu nozvejas
kvotu jautājumā tika pieņemta deklarācija, kas pieļauj iespēju, ka EK,
balsoties uz dalībvalstu iesniegtiem zinātniskiem argumentiem, 2011.gadā
varētu pārskatīt un, iespējams, palielināt brētliņu nozvejas kvotas.
Savukārt
mencu zvejai 2011.gadā nozvejas kvotas būs palielinātas par 15%
Baltijas jūras austrumu daļā un par 6% rietumu daļā, salīdzinot ar
2010.gadu, ļaujot zvejniekiem nozvejot attiecīgi 5036 un 679 tonnas
mencu.
Dūklavs uzsvēra, ka "sarunas bija ļoti grūtas. Latvijas puse bija uzstājīga, aizstāvot savas intereses, ka tik liels nozvejas kvotu samazinājums gan no zinātnisko, gan sociālekonomisko argumentu viedokļa nav pieļaujams, un mēs panācām ļoti daudz."
