Valsts sekretāru sanāksmē pieteikts rīkojuma projekts par valstij piederošas zemes iznomāšanu vēja biznesmeņiem.
Saņemot valdības atļauju, uzņēmums Latvijas valsts meži (LVM) firmai Gilovigi uz 12 gadiem iznomās ap septiņiem hektāriem zemes īpašumos Klāņu meži un Valsts mežs Pope vēja ģeneratoru parka ierīkošanai. Gadā uzņēmums maksās 708 latus par hektāru. Valdībai iesniegtie dokumenti liecina, ka uzstādīti tiks seši ģeneratori. LVM izsludinātajā atklātajā konkursā piedalījās vienīgi šīs ieceres iniciators SIA Gilovigi un likumsakarīgi arī tika atzīts par labāko nomnieku. Valdības rīkojuma anotācijā arī minēts, ka nomniekam radīsies tiesības prasīt attiecīgā apbūvētā zemesgabala nodošanu atsavināšanai. Tātad to privatizēt.
Vēja stabiem nolūkotās vietas atrodas Kurzemē, Ventspils novadā. Popes pagasta pārvaldnieks Vilnis Krauze par Gilovigi atsaucas atzinīgi, uzņēmums mērķtiecīgi virzījis savu projektu, pirms diviem gadiem uzstādījis vēja ātruma mērītāju. Rīkotas sabiedriskās apspriešanas, un no iedzīvotājiem nekādu pretenziju nav bijis. Uz pašvaldību gan šis projekts attiecas netieši, ģeneratori tiek uzstādīti privātos un nomātos īpašumos.
Sazināties ar pašu uzņēmumu gan neizdevās, norādītajā numurā Gilovigi nemājoja, taču darbiniece par tādu bija dzirdējusi.
Neatkarīgā vēlējās noskaidrot, vai tā turpmāk būs pastāvīga politika – iznomāt valsts mežu teritoriju vēja vai kāda cita veida uzņēmējdarbības īstenošanai.
Zemkopības ministrijas Meža departamenta Zemes ilgtspējīgas apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Valentīna Mičurova spriež, ka šis faktiski ir politisks jautājums: "Mēs kā ierēdņi izpildām normatīvos aktus. Ja iesniegts priekšlikums, virzām to uz valdību." Taču 1998. gadā pieņemtajā dokumentā Meža politika, kas joprojām ir spēkā, noteikts, ka mežs jāapsaimnieko ekonomiski izdevīgākajā veidā. Pēc šādas loģikas – ja ieguvums no ģeneratoru cēlāju nomas naudas ir lielāks par līdzšinējo apsaimniekošanu, neiznomāt īpašumu būtu aplami.
LVM pārstāvis Tomass Kotovičs apstiprina, ka konkrētajā situācijā runa ir tieši par šādu gadījumu: "Papildus nomas maksai nomnieks veiks vienreizējo maksājumu par iznomātās platības izslēgšanu no mežsaimnieciskās ražošanas. Zaudējumu apmērs ir līdzvērtīgs mežaudzes saimnieciskajai vērtībai, ko noteiks līguma parakstīšanas brīdī. Līdz ar to maksājumi kopumā būtiski pārsniedz neieņemto labumu no meža apsaimniekošanas."
Taču, vai valstij ir izdevīgi pilnībā atbrīvoties no šā īpašuma, ja lieta kādreiz nonāks līdz privatizācijai? Acīmredzot šis ir viens no jautājumiem, uz ko atbilde jāsniedz arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kas ir viena no institūcijām, kam lūgti atzinumi par konkrēto īpašumu iznomāšanas ieceri.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka pērn vai visu Kurzemes piekrasti pārņēma vēja trakums. Uzņēmēji centās aizsist vietu saviem ģeneratoru torņiem – jo tuvāk jūrai vējš stiprāks. No LVM nomātajā zemē Gilovigi vēja enerģiju ražos kādus padsmit kilometrus nostāk. Uzņēmumam izsniegtā licence liecina, ka tas grasās izvērst darbību vairākās vietās un kopējā atļautā jauda ir 55 megavati.
