Mainot paradumus, mājoklī patērēto elektroenerģijas apjomu un elektrības rēķinus iespējams samazināt pat par 10%. Pastāv arī dažādi veidi, kā samazināt siltumenerģijas patēriņu. Raidījuma “Pēdas. Kas paliek pēc Tevis?” vadītāja Kristīne Garklāva devās pie Elektrum Energoefektivitātes centra vadītājas Annas Luīzes Blodones un AS “Rīgas siltums” valdes locekļa Uģa Oša, lai izzinātu dažādus veidus, kā ikdienā viegli taupīt enerģiju.
Galvenie enerģijas patērētāji mājoklī ir apkure, ūdens boileris, ja tāds tiek izmantots, kā arī ledusskapis. Tad seko mazākas ierīces, piemēram, trauku un veļas mazgājamās mašīnas, televizors, dators, u.c.
Lampiņu drudzis
Dodoties enerģijas taupīšanas apgaitā, visvieglāk sākt ar mājās izmantoto spuldžu nomaiņu uz LED spuldzēm. Salīdzinot ar kvēlspuldzēm, LED spuldzes darbojas 15 – 25 reizes ilgāk, sasniedzot līdz pat 25 000 stundām. Turklāt, ja 10 kvēlspuldzes (60W) mēnesī patērēs 72kWh, tad 10 LED spuldzes (8W) patērēs vien 9,6kWh.
Lai spuldzes gaisma šķistu siltāka un mājīgāka, uzmanība jāpievērš kelviniem (K), iesaka Elektrum eksperte. Jo mazāk kelvinu, jo gaisma būs dzeltenāka. Savukārt, jo vairāk kelvinu, jo zilāka gaisma.
Veļas mazgāšanas knifi
Izmantojot veļas mašīnu, A.L. Blodone iesaka to piepildīt pēc iespējas pilnāku. Īpaši būtiski šo ņemt vērā vecāku iekārtu īpašniekiem, jo jaunākās veļas mašīnas automātiski nosver kravu un pielāgo elektroenerģijas patēriņu.
Būtiski mazgāt veļu zemākā temperatūrā. Piemēram, 60°C vietā izvēloties 30°C, elektroenerģijas patēriņš samazināsies par 45%.
Ledusskapja virināšana
Ledusskapja enerģijas patēriņu būtiski ietekmē tā novietojums, uzsver Elektrum eksperte A.L. Blodone. To būtiski atvirzīt 5 – 10 centimetrus no sienas, lai tā aizmugure un malas būtu brīvas, kas ļaus vieglāk cirkulēt gaisam. Ledusskapi nevajadzētu novietot tuvu radiatoriem. Savukārt ledusskapja piepildījumam vajadzētu būt 60 – 90% apmērā. “Ja ir vairāk par 90%, iekšā nebūs gaisa plūsmas un palielināsies patēriņš. Ja ir mazāk, tad atkal ir par daudz gaisa un palielinās patēriņš,” paskaidro eksperte.
Ledusskapis darbosies visefektīvāk un ekonomiskāk, ja saldētavā uzstādīti –18°C, bet tilpnē uzstādīti +5°C.
Jācenšas arī pēc iespējas retāk virināt ledusskapja durvis, jo tas ik reizi ielaiž ledusskapī silto gaisu, kura atdzesēšana palielina izmantoto enerģijas apjomu.
A.L. Blodone iesaka ik pa laikam veikt ledusskapja atsaldēšanu. Arī tad, ja ledusskapis aprīkots ar “no frost” funkcionalitāti. “Katrs ledus centimetrs palielina ledusskapja enerģijas patēriņu par 10%,” piebilst eksperte.
Turklāt produktus ledusskapī vienmēr jāliek iepakojumā. Piemēram, neiepakots siers ledusskapī apkaltīs, jo iekārta no tā “izsūks” ūdens molekulas, kas sakrāsies uz ledusskapja sienām un palielinās enerģijas patēriņu. “Gan produktiem ir labāk, ja tos iepakojam, gan ledusskapim ir labāk,” paskaidro A.L. Blodone.
Ūdens patēriņa samazināšana
Elektrum eksperte norāda, ka jaunākie ūdens jaucējkrāni ir aprīkoti ar aerotoru jeb sietiņu, kas sajauc ūdeni ar gaisu, tādējādi līdz pat 50% samazinot patērētā ūdens apjomu. Protams, piepildīt spaini ar šādu jaucējkrānu būs ilgāk, taču ikdienā, ja nepieciešams tikai nomazgāt rokas vai pārtikas produktus, šī ietekme ir nemanāma.
Citi enerģijas patēriņa samazināšanas padomi – tējkannā vāriet tikai nepieciešamo ūdens daudzumu, cepeškrāsni izslēdziet minūti pirms gatavošanas beigām, kā arī nelieciet ledusskapī karstu ēdienu.
“Sākumā paradumus ir grūti mainīt. Bet, katru dienu domājot līdzi, tas kļūst par ikdienu. Visgrūtākais, tostarp man, ir iegādāties jaunas ierīces, jo uzmanība ir jāpievērš tik daudzām lietām. Bet tas ir ieguvums gan man, gan pēc tam arī klimatam,” vērtē Elektrum eksperte A.L. Blodone.
Jāiet runāt ar kaimiņiem
Energoefektīvs mājoklis ir tāds, kurā ir labs mikroklimats. Gaisa kvalitāti galvenokārt nosaka temperatūra telpā, mitrums un CO2 daudzums. Temperatūrai vēlams būt 20 – 24°C robežās, relatīvajam gaisa mitrumam 30 – 60%, bet CO2 daudzumam nevajadzētu pārsniegt 500 PPM. Liela nozīme mikroklimata uzturēšanā ir logiem – ja tie ir sliktas kvalitātes, uzturēt komfortu telpā var kļūt teju neiespējami. Svarīga arī laba ventilācijas sistēma.
Dzīvokļu īpašnieki mēdz piemirst, ka viņi ir kopīpašnieki visas ēkas inženierkomunikācijām, norāda AS “Rīgas Siltums” valdes loceklis Uģis Osis. Uzņēmumā novērots, ka iedzīvotāji savā starpā bieži nespēj vienoties par kādu pasākumu veikšanu ēkas energoefektivitātes uzlabošanai.
Viens no populārākajiem risinājumiem ir uzstādīt dzīvokļu radiatoriem regulējamos termostatiskos vārstus, kas ļauj individuāli pielāgot siltumu telpās. “Ja ir uzstādīta šāda sistēma, un katrs savā dzīvoklī var regulēt nepieciešamo siltuma daudzumu, tad nākamais solis ir individuāli uzskaitīt, lai maksātu tikai par to siltumu, ko patērēju savā dzīvoklī,” norāda U. Osis.
Risinājums ir siltummaksas sadalītājs jeb alokators – iekārta, ko pievieno radiatoram, kas mēra radiatora temperatūru un telpas temperatūru, lai varētu sadalīt patērēto enerģijas daudzumu pa dzīvokļiem. AS “Rīgas siltums” ir uzstādījusi šādu sistēmu vairākās ēkās, un dati liecina, ka šajās mājās ir 20% siltumenerģijas ietaupījums, salīdzinot ar iepriekšējo patēriņu.
Samazinot apkurināmās telpas temperatūru par 1°C, iespējams ietaupīt līdz 6% no nepieciešamā siltumenerģijas patēriņa. Noregulējot termostata vārstu uz “3”, telpā tiks uzturēti aptuveni 18 – 20°C. Kad telpā sasniegta šī temperatūra, termoregulators noslēdz siltuma padevi radiatoram.
Pareiza vēdināšana
Tāpat dzīvokļu īpašniekiem būtu ieteicams ierīkot ieejas durvju atsperes, lai ziemas mēnešos kāpņu telpas durvis allaž būtu aizvērtas. Savukārt, lai nodrošinātu labāku mikroklimatu savā dzīvoklī, telpas ieteicams ik pa laikam izvēdināt. Tas jādara, uz īsu laiku plaši atverot logu, nevis vien paverot tā maliņu vēdināšanas režīmā. “Termoregulators pirms vēdināšanas ir jāaizgriež ciet. Atveram logu līdz galam vaļā un intensīvi vēdinām. Ne mēbeles, ne sienas nepaspēj atdzist – nomainās tikai gaiss. Neko nepatērējot, esam ieguvuši normālu vidi,” skaidro AS “Rīgas siltums” valdes loceklis U. Osis.
Ieteicams arī radiatorus neizklāt ar priekšmetiem vai dekoratīviem elementiem, jo svarīgi, lai radiators varētu uzsildīt caurupejošo gaisu. Tas ļauj nodrošināt vienādu temperatūru visos telpas punktos.
“Šīs lietas ļauj mums ieekonomēt un nepatērēt tik daudz fosilā kurināmā. Katram nedaudz ietaupot siltumenerģijas daudzumu, mēs mazāk kurinām tieši fosilo kurināmo, nevis samazinām atjaunojamās enerģijas daudzumu. Tātad jebkura darbība, pat nelielākā, kopsummā ļauj samazināt atkarību no dabasgāzes,” piebilst U. Osis.
