Vairāki lasītāji vērsās redakcijā ar lūgumu konspektīvi iepazīstināt ar pārmaiņām, kas sociālajā jomā stājas spēkā no šā gada 1. janvāra.
Likumu izmaiņas skārušas arī darba devējus, kurus šogad varēs stingrāk sodīt par pārkāpumiem nereģistrētu strādnieku nodarbināšanā.
Atbildi sniedz Labklājības ministrija (LM), kas īsteno valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā. Kā informē LM komunikācijas nodaļas pārstāve Marika Kupče, no 1. janvāra spēkā stājas šādi nosacījumi.
- Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme darba ņēmējam vispārīgajā gadījumā būs 35,09%, no tiem darba devējs maksās 24,09%, bet darba ņēmējs – 11%.
- 2. pensiju līmenī novirzīs iemaksas 2% apmērā.
- Persona ir apdrošināta pensijām (izņemot invaliditātes pensiju), ja darba devējs ir faktiski nomaksājis sociālās apdrošināšanas iemaksas (izmaiņas attiecas uz iemaksām, kas veiktas par periodu no 2011. gada 1. janvāra). Ja darba devējs nebūs veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas, persona, sasniedzot pensijas vecumu, pati varēs tās nomaksāt.
- Ja darba devējs būs pieķerts, darbinieku nodarbinot nereģistrēti, nodokļu administrācija piedzīs sociālās apdrošināšanas iemaksas par 3 mēnešu periodu (līdz šim – par 1 mēnesi).
- Līdz 2013. gadam būs iesaldēta pensiju, kā arī atlīdzību par darbspēju un apgādnieka zaudējumu indeksācija.
Noteikta valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipam (izmaksas atbilst iemaksām) atbilstoša bezdarbnieka pabalsta izmaksa par pēdējiem pieciem vai trim mēnešiem.
Bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 1 līdz 9 gadiem (ieskaitot) bezdarbnieka pabalstu pēdējos piecus mēnešus izmaksās šādā apmērā:
- divus mēnešus – 45 latus mēnesī, bet ne vairāk kā 75% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta,
- pēdējos trīs mēnešus – 45 latus mēnesī, bet ne vairāk kā 50% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.
Bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot) bezdarbnieka pabalstu pēdējos trīs mēnešus izmaksās 45 latus mēnesī, bet ne vairāk kā 50% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārņems Iekšlietu ministrijas, prokuroru, diplomātu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Kultūras ministrijas un tiesnešu izdienas pensiju administrēšanu, t. sk. arī speciālo piemaksu pie vecuma pensijas administrēšanu tiem cilvēkiem, kuri dienējuši Latvijas policijā un Latvijas robežsargu brigādē un kuru dienestu pārtraukusi Latvijas iekļaušana PSRS sastāvā.
Spēkā stājas Invaliditātes likums. Tas paredz:
- līdz 18 gadu vecumam invaliditāti noteikt bez iedalījuma grupās, t. i., bērna invalīda statuss tiks noteikts līdz 18 gadu vecumam līdzšinējo 16 gadu vietā,
- noteikt prognozējamu invaliditāti un personām ar prognozējamu invaliditāti nodrošināt tiesības prioritāri saņemt no valsts budžeta apmaksātus ārstniecības, kā arī sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus atbilstoši individuālajam rehabilitācijas plānam,
- valsts apmaksātas psihologa konsultācijas bērnam un viņa vecākiem tajās ģimenēs, kurās bērnam pirmo reizi tiek noteikta invaliditāte. Psihologa pakalpojuma koordinēšanu veiks pašvaldības sociālais dienests,
- personām ar 1. grupas redzes invaliditāti, kuras nesaņem valsts pabalstu invalīdam, kam nepieciešama kopšana, izsniegt pabalstu par asistenta nodrošināšanu 10 stundas nedēļā. Minēto pabalstu 12 latu apmērā par vienu nedēļu izmaksās Nodarbinātības valsts aģentūra.
Ģimene (personas) ir atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi uz katru ģimenes locekli mēnesī pēdējos trīs mēnešus nepārsniegs 90 latus. Nosakot atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, netiks vērtēts tas, cik ilgi ģimenes (personas) īpašumā atrodas vienīgais automobilis. Sociālajam dienestam būs iespēja no jauna izvērtēt ģimenes (personas) materiālo situāciju, ja būtiski mainīsies ģimenes (personas) materiālā un sociālā situācija.
Par 40 stundu darbu nedēļā minimālā mēneša darba alga būs 200 lati, bet minimālā stundas tarifa likme – 1,189 lati.
LM no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārņems Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas uzraudzības un kontroles funkciju.
