Latvijas cukurfabriku slēgšana nav nākusi vis par labu Eiropas
Savienībai, bet gan Baltkrievijas cukurbiešu audzētājiem. Latvieši
aizvien vairāk izmanto baltkrievu cukuru.
Baltkrievijas Nacionālā statistikas pārvalde paziņojusi, ka šī gada pirmajos mēnešos cukura ražošana palielinājusies par 64%, bet baltkrievu cukura eksports par 89,2%. Kā lielākās Baltkrievijas cukura importētājas tiek minētas Krievija, Uzbekistāna un Latvija. Līdz ar to nākas secināt, ka Latvijas cukurfabriku slēgšana ir sekmējusi baltkrievu cukurfabriku uzplaukumu. Par to liecina arī apstāklis, ka Latvijā izplatās arī baltkrievu cukura kontrabanda. Ja Latvijā tiktu ražots savs cukurs, diez vai mēs būtu tik naski ārzemju salduma patērētāji.
Interneta blogos un dienasgrāmatās gan latviešu biškopji un ievārījumu vārītājas, gan arī kandžas dzinēji iesaka izmantot tikai un vienīgi baltkrievu cukuru, bet ne dāņu „balto pulveri”. Līdz ar Jēkabpils, Jelgavas un Liepājas cukurfabriku slēgšanu latvieši jau esot aizmiruši kā garšo īsts cukurs. Garšas kārpiņu atmiņu varot atjaunot baltkrievu saldums, kurš bieži vien ir jāmeklē nelegālajās tirgotavās.
Lūk, daži saldā kāruma cienītāju ieraksti interneta dienasgrāmatās un komentāros:
* „Man ienācās kontrabandas baltkrievu cukurs - riktīgi salds! Jau bija aizmirsts, ka var tik maz bērt klāt zaptei.”
* „...nopirks baltkrievu cukuru, ar kuru vārot ievārījumu, tas nesaskābst.”
* „Es vāru ar baltkrievu cukuru un sanāk garšīgi, un labi stāv. Tur vēl viss nav galīgi sabojāts un ķimizēts.”
* „Dāņu cukurs bitēm neder, iespējams, ka neder arī kandžas dzīšanai, jo šim rūpalam cukuru ved no Baltkrievijas.”
* „Par labāku atzīstu Baltkrievijas cukuru, ne saķīmiķoto balto pulveri. Speciāli pakaļ gan nebraucu, bet ja „pa ceļam”, tad kāpēc gan ne.”
Baltkrievijas Nacionālā statistikas pārvalde paziņojusi, ka šī gada pirmajos mēnešos cukura ražošana palielinājusies par 64%, bet baltkrievu cukura eksports par 89,2%. Kā lielākās Baltkrievijas cukura importētājas tiek minētas Krievija, Uzbekistāna un Latvija. Līdz ar to nākas secināt, ka Latvijas cukurfabriku slēgšana ir sekmējusi baltkrievu cukurfabriku uzplaukumu. Par to liecina arī apstāklis, ka Latvijā izplatās arī baltkrievu cukura kontrabanda. Ja Latvijā tiktu ražots savs cukurs, diez vai mēs būtu tik naski ārzemju salduma patērētāji.
Interneta blogos un dienasgrāmatās gan latviešu biškopji un ievārījumu vārītājas, gan arī kandžas dzinēji iesaka izmantot tikai un vienīgi baltkrievu cukuru, bet ne dāņu „balto pulveri”. Līdz ar Jēkabpils, Jelgavas un Liepājas cukurfabriku slēgšanu latvieši jau esot aizmiruši kā garšo īsts cukurs. Garšas kārpiņu atmiņu varot atjaunot baltkrievu saldums, kurš bieži vien ir jāmeklē nelegālajās tirgotavās.
Lūk, daži saldā kāruma cienītāju ieraksti interneta dienasgrāmatās un komentāros:
* „Man ienācās kontrabandas baltkrievu cukurs - riktīgi salds! Jau bija aizmirsts, ka var tik maz bērt klāt zaptei.”
* „...nopirks baltkrievu cukuru, ar kuru vārot ievārījumu, tas nesaskābst.”
* „Es vāru ar baltkrievu cukuru un sanāk garšīgi, un labi stāv. Tur vēl viss nav galīgi sabojāts un ķimizēts.”
* „Dāņu cukurs bitēm neder, iespējams, ka neder arī kandžas dzīšanai, jo šim rūpalam cukuru ved no Baltkrievijas.”
* „Par labāku atzīstu Baltkrievijas cukuru, ne saķīmiķoto balto pulveri. Speciāli pakaļ gan nebraucu, bet ja „pa ceļam”, tad kāpēc gan ne.”
