Kā norādīja pārstāvniecībā, patlaban "nav iespējams runāt par to, kāda būtu, ja būtu, soda nauda".
Tomēr saskaņā ar EK Zemkopības ģenerāldirektorāta sniegto informāciju Latvijas ražotāji savu produkciju nedrīkst saukt par šampanieti, pat ja dzēriena nosaukumā rakstīts nevis franču "Champagne", bet šā vārda tulkojums latviešu valodā.
Valdības sēdes slēgtajā daļā šonedēļ tika skatīts Zemkopības ministrijas iesniegtais informatīvais ziņojums par apzīmējuma "šampanietis" lietošanu Latvijā. Ziņojums varētu ļaut valdībai vienoties par Latvijas nostāju jautājumā par tirdzniecības zīmola "šampanietis" izmantošanu.
Informācija, kas ir aģentūras LETA rīcībā, liecina, ka ziņojums vēsta par iespējamajiem tiesvedību riskiem, un ministru starpā valdošais viedoklis bijis, ka valsts varētu atbalstīt pašmāju ražotājus, visus saistītos tēriņu gan atstājot uzņēmumu ziņā.
Kā pirms vadības sēdes žurnālistiem atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Latvija esot saņēmusi aicinājumu vēlreiz izvērtēt situāciju ap šo firmas zīmi un zināmus brīdinājumus par iespējamu tiesvedības atjaunošanu.
Diskusija, vai dzirkstošu alkoholisko dzērienu drīkst saukt par šampanieti, Eiropas Savienībā noris jau vairākus gadus. Franču valodā vārds "champagne" nozīmē vietu - Šampaņas apgabalu Ziemeļfrancijā netālu no Beļģijas robežas, tikai tur ražotais dzirkstošais vīns var būt šampanietis. Tāpat kā konjaku no brendija, tekilu no meskala, šampanieti no citiem dzirkstošajiem vīniem atšķir un nosaukumu aizsargā likums, visus dzirkstošos vīnus Francijā nedrīkst saukt par šampanieti.
Francijā izstrādātā šampanieša ražošanas metode nosaka, ka vīnam jābūt divreiz izraudzētam pudelē, tā ražošanā izmanto melnās "Pinot Noir'' un baltās "Chardonnay" vīnogas. Augstākās klases paraugiem ražošanas process ilgst līdz pat sešiem gadiem.
