Patiesība par vieglajām narkotikām

Populārākā no vieglajām narkotikām – marihuāna
«Ja mēs runājam par tā sauktajām vieglajām narkotikām, visbiežāk ar šo jēdzienu saprot marihuānu un hašišu. Bet dažreiz cilvēki domā, ka arī extasy ietilpst vieglo narkotiku grupā. Tas ne vienmēr atbilst patiesībai, jo extasy sastāvā arvien biežāk ir arī dažādas sintētiskas vielas, kas satur amfetamīnu,» stāsta narkoloģe Sarmīte Skaida, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta stacionāra virsārste. «Ir dzirdēts, ka marihuānu jeb zālīti uzskata par visvieglāko narkotiku. Domājams tāpēc, ka pēc tās lietošanas nerodas lomkas vai kāds cits fizisks diskomforts. Taču reti kad kāds aizdomājas par psihiskajiem traucējumiem, ko var izraisīt šī narkotiskā viela.» Lietojot marihuānu, rodas eiforijas stāvoklis, miegainība, paaugstinās jutība pret ārējiem kairinātājiem (mainās skaņu, krāsu un garšas uztvere), tiek traucēta laika izjūta (laiks palēninās), dažkārt rodas izteikta baiļu sajūta (īslaicīga paranoja), taču paškontrole gandrīz vienmēr tiek saglabāta (tieši marihuānas lietotāji bieži spēj normāli uzvesties sabiedriskās vietās). Var būt arī apziņas sašķelšanās sajūta, bet lielu devu lietošana var izsaukt pat delīriju. Narkotisko vielu efekts parādās tūlīt pēc marihuānas uzsmēķēšanas, pusstundas laikā sasniedz maksimumu un turpinās divas līdz četras stundas. Lielākā daļa narkotisko sastāvdaļu no organisma izdalās tikai 7 līdz 15 dienu laikā, bet pēc intensīvas marihuānas lietošanas šie produkti atrodami urīnā pat 15 līdz 30 dienas.

Jāņem vērā, ka pēc marihuānas lietošanas var parādīties arī halucinācijas, uztveres traucējumi, kas ar laiku (ja cilvēkam ir tāda nosliece) var pārvērsties par psihisku saslimšanu. Ilgstoši un regulāri smēķējot marihuānu, var novērot atmiņas pasliktināšanos, nespēju koncentrēt uzmanību, ievērojami pasliktinās arī imunitāte. Var parādīties arī tā dēvētais amotivācijas sindroms, kas ir līdzīgs šizofrēnijas stāvoklim. «Tas izpaužas tādējādi, ka cilvēkam viss kļūst vienaldzīgs. Viņš var pamest darbu, aizmirst par savām interesēm, par tuviniekiem, dienas viņš pavada, neko nedarot, jo viņam ir zudusi motivācija,» skaidro narkoloģe Sarmīte Skaida. «Iespējams, kāds šo lasīs un smiesies – es smēķēju zāli jau gadiem, un ar mani viss ir kārtībā! Protams, es nevaru apgalvot, ka viss iepriekš minētais noteikti notiks ar visiem marihuānas smēķētājiem, taču gluži tāpat mēs nezinām, kuram no mums būs infarkts un kurš saslims ar vēzi. Un ir iespējama vēl kāda ļoti negatīva ievirze – būs tādi, kas nodomās, ja jau, smēķējot zālīti, viņiem nerodas atkarība, tad tāda, viņuprāt, neradīsies arī tad, ja viņi pamēģinās ko citu. Tad viņi pamēģinās LSD, extasy, vēlāk arī kokaīnu, un tam jau sekos pats pēdējais – heroīns, no kura rodas ļoti smaga fiziska un psihiska atkarība.»

Vai marihuāna rada atkarību?
Marihuānā nav atkarību izraisošu vielu, taču, lietojot to ilgstoši, rodas vēlme palielināt devu. Narkologi uzskata, ka cilvēku, kas vismaz reizi dienā lieto marihuānu, var viegli atpazīt pēc tūskainas sejas, sausām grumbām uz pieres, stiklainām acīm, lēnām kustībām un palēninātas runas. Bieža marihuānas lietošana rada intravertumu, izmaiņas sociālajā orientācijā un cilvēka psihē.

Marihuāna tik tiešām nerada fizisku atkarību, taču par psiholoģisko atkarību to gan nevar teikt. Cilvēki, kas bieži smēķē zāli, kādā brīdī saprot, ka bez apreibināšanās ikdienā vairs nejūtas īsti labi. To var saukt arī par tieksmi pēc marihuānas, lai gan medicīniski ir pierādīts, ka tā nesatur atkarību izraisošas vielas.

Vēl jāņem vērā, ka nekad nav zināms, ko tieši tu lieto, īpaši tādēļ, ka mūsu valstī marihuāna ir nelegāla un nopērkama tikai nelegālā veidā. Diemžēl Latvijā arvien biežāk ir sastopami gadījumi, kad marihuāna tiek apsmidzināta ar heroīnu. Un pēc šādas zāles lietošanas cilvēkam jau rodas tā saucamās lomkas un, protams, arī vēlme pēc narkotiskajām vielām, ko cilvēks jau sāk izjust fiziski, skaidro narkoloģe. «Protams, ne jau visiem, kas vienu vai divas reizes dzīvē ir pamēģinājuši marihuānu, radīsies kādi traucējumi vai psiholoģiskā atkarība. Taču tajā pašā laikā neviens nezina, kuram būs un kuram ne. Tāpēc es vienmēr esmu uzsvērusi – nevajag raustīt lauvu aiz ūsām, jo narkotikas ir vielas, kas VAR provocēt dažādas psihiskas saslimšanas.»

Aromātiskie augu maisījumi – legāli vai nelegāli?
Vēl nesen dažādi augu maisījumi glītos, spožos iepakojumus bija legāli nopērkami vairākos Latvijas veikalos un interneta lapās. Taču tad situācija mainījās, un šobrīd šo vielu pārdošana ir aizliegta. «Pirmie maisījumi, kas parādījās tirdzniecībā, tika saukti par aromātiskajiem maisījumiem. Tie bija domāti kā vīraki – pareizi lietojot, tos bija jākūpina un tie radīja patīkamu aromātu. Turpretim, ja šos augu maisījumus ietina papīrā un aizsmēķēja (tāpat kā zālīti), tie deva narkotisko vielu efektu. Kad pie mums narkoloģijas nodaļā nokļuva vairāki pacienti, kas atzinās, ka ir smēķējuši šos maisījumus, narkologi nolēma izpētīt to sastāvu. Diemžēl rezultāti bija nepatīkami – dabisko augu sastāvdaļas tajos nebija vienīgās, šajos maisījumos tika atrasti arī sintētiskie kannabinoīdi, kuru iedarbība ir līdzīga marihuānai. Tieši tādēļ šo šķietami nekaitīgo maisījumu tirdzniecība tika aizliegti. Protams, nav izslēgts, ka kaut ko līdzīgu joprojām ir iespējams iegādāties, taču par to ir jāziņo policijas darbiniekiem, lai viņi izvērtē situācijas nopietnību un attiecīgi arī rīkojas,» skaidro Sarmīte Skaida. «Starp citu, mūsu nodaļā ir bijuši gadījumi, kad vairumā tika uzņemti jaunieši pēc sintētisko kannabinoīdu lietošanas (aromātisko maisījumu smēķēšanas). Tad mēs arī varējām redzēt, kādu kaitējumu tie spēj nodarīt. Gandrīz visiem pacientiem, kas bija lietojuši šīs vielas, bija izteikti psihiskie traucējumi. It īpaši tas bija vērojams tiem pacientiem, kuriem pagātnē ir bijušas kādas galvas traumas vai psihiskas saslimšanas. Diemžēl šie psihiskie traucējumi bija tik izteikti, ka gandrīz visi pacienti tika pārvesti uz psihiatrisko slimnīcu tālākai ārstēšanai.»

Marihuāna tiek audzēta arī Latvijā
Pēdējā laikā aizvien biežāk Valsts policija atklāj jaunas marihuānas audzētavas Latvijā. Šāda tendence ir parādījusies salīdzinoši nesen, un tai ir vairāki izskaidrojumi. Pirmkārt, jebkuram ir pieejama nepieciešamā informācija, piemēram, var aizbraukt uz Amsterdamu, kur marihuāna ir legāla narkotiskā viela, un tur ir nopērkama ne tikai marihuāna tūlītējai lietošanai, bet arī informatīva literatūra par marihuānas audzēšanu, kā arī šī auga sēklas, kuras ir iespējams izvest no valsts. «Narkotikas ir biznesa fenomens – visā pasaulē tas ir veids, kā īsā laikā nopelnīt bagātību. Un kāpēc lai to neizdomātu pamēģināt arī kāds šeit, Latvijā?» jautā narkoloģe Sarmīte Skaida. Otrkārt, mēs arvien vairāk kļūstam par rietumu pasaules sastāvdaļu un nemanot pārņemam arī tās uzskatus. «Nav nekāds noslēpums, ka rietumos gandrīz par normu tiek uzskatīts, ka zālīti lieto slavenības – aktieri, dziedātāji un citas spilgtas personības. Tad kāpēc lai mēs tagad Latvijā arī nesāktu uzskatīt tāpat? Tas taču nav nekāds TĀDS, ja jau viņi lieto, kāpēc mēs esam sliktāki... Tāpēc likumsakarīgi – aug pieprasījums, rodas arī piedāvājums,» uzskata narkoloģe.

Treškārt, ekonomiskās krīzes iespaidā cilvēki ir ilgstošā stresā, kas noved līdz depresijas stāvoklim, un rezultātā viņi sāk meklēt veidu, kā aizmirsties. «Latvijā ir tūkstošiem cilvēku, kas ir palikuši bez darba un vairs nespēj finansiāli nodrošināt savu ģimeni, un ir gandrīz likumsakarīgi, ka daži no viņiem agri vai vēlu sāk meklēt aizmiršanās veidu. Un narkotiku lietošana var sniegt sava veida risinājumu... gan tikai uz laiku.»

Narkotiku kombinācija var būt nāvējoša!
Jāatceras, ka jebkura narkotisko vielu kombinācija var būt ļoti bīstama veselībai un pat dzīvībai. Ja tiek sajauktas dažādu narkotisko vielu grupas (tai skaitā vieglās narkotikas un alkohols vai medikamenti), nav prognozējams, kāda būs tava organisma reakcija uz šādu kokteili. Tāpat nav zināms, kā vispār cilvēka organisms reaģēs uz kādu no narkotiskajām vielām arī tādos gadījumos, ja tās tiek lietotas tīrā veidā. «Biežāk sastopami gadījumi, kad veselībai un dzīvībai bīstamas reakcijas ir izraisījusi pārāk liela narkotisko psihostimulatoru deva (amfetamīns, kokaīns, extasy), tad var būt organisma atūdeņošanās, augsta ķermeņa temperatūra, krampji un sirds nepietiekamība, kas dažos gadījumos var beigties arī ar nāvi. Ja cilvēks dažādas narkotiskās vielas lietojis lielās devās, to sauc par intoksikācijas psihozi,» stāsta narkoloģe.
Pārlieku liela marihuānas un hašiša deva arī var izraisīt veselībai bīstamas reakcijas, taču, kā atzīst Sarmīte Skaida, tādi gadījumi ir reti. Tomēr nav arī izslēgts, ka pēc lielas marihuānas devas ir iespējami nervu darbības traucējumi. «Manā praksē ir bijuši gadījumi, kad cilvēks pēc zālītes smēķēšanas gribēja izlēkt pa logu, bet kāds cits kļuva tik agresīvs, ka uzbruka apkārtējiem. Iedarbība uz nervu sistēmu, lietojot narkotiskās vielas, nav paredzama. Vienam tas var izraisīt tikko minēto reakciju, bet kādam citam gandrīz nekādu acīm redzamu reakciju nebūs.»

Kad nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība
Ja tu esi lietojusi marihuānu un ja tevi pēc tam ir pārņēmušas nepatīkamas sajūtas, tai skaitā liela baiļu sajūta, izteikta sirds aritmija, un tev šķiet, ka tu tūlīt zaudēsi samaņu, ir jāizsauc ātrā palīdzība. Marihuāna tiek uzņemta caur plaušām un nosēžas taukaudos – dažādos orgānos (piemēram, galvas smadzenēs, kaulu smadzenēs u.c.), tāpēc ātri to izvadīt ārā no organisma ir gandrīz neiespējami.

Pirmajā reizē pēc lietošanas aizmigu
«Esmu smēķējusi zālīti pāris reižu. Protams, vienmēr tas ir noticis tusiņos un draugu kompānijās. Pirmajā reizē pēc marihuānas lietošanas es vienkārši aizmigu. Pēc tam bija interese pamēģināt vēlreiz – vai arī tad efekts būs tāds pats? Aizmigt neaizmigu, bet kļuvu ļoti mierīga un pat sapņaina. Nekādu diskomfortu neizjutu, taču nevaru arī teikt, ka man tas patika. Kaut kas līdzīgs miega zālēm.» –Ance (19)*

Mani pārņēma kaut kas līdzīgs panikai
«Marihuānu smēķēju gadus piecus. Ne pārāk bieži, nevaru arī teikt, ka regulāri. Pēc profesijas esmu fotogrāfs, un reizēm man vajadzīga palīdzība radošai domāšanai. Zinu, ka, izsmēķējot nelielu devu marihuānas, nevarēšu sūdzēties par radošo domu trūkumu un lieliski paveikšu savu darbu. Līdz šim brīdim nekādus negatīvus blakusefektus nebiju pamanījis, taču pēdējās divas reizes pēc marihuānas smēķēšanas mani pārņēma kaut kas līdzīgs panikai. Tāda ļoti stulba sajūta – it kā ar galvu saprotu, ka viss taču kārtībā, bet tik un tā bail, un pat nezinu, no kā. Nav izslēgts, ka biju iegādājies nekvalitatīvu zāli, taču šī pieredze tomēr man nepatika, un nākamreiz pirms zāles pīpēšanas es padomāšu – vai man vispār to vajag.» –Arvīds (30)

Sajūtas bija drausmīgas
«Marihuānu esmu smēķējusi vienreiz dzīvē un vairs to nekad nedarīšu! Esmu par savu pieredzi stāstījusi dažiem paziņām, kas bieži smēķē zāli, un viņi apgalvo, ka mana kļūda bijusi tā, ka uzpīpēju, būdama alkohola reibumā. Taču, atklāti sakot, man vienalga, jo es vairs negrasos to atkārtot. Es uzpīpēju zāli kādā tusiņā, ievilku pāris dūmus kopā ar citiem, un jau pēc 10 minūtēm man sākās nenormāla panika. Man pazuda telpas izjūta, likās, ka laiks iet atpakaļ, ka kustas sienas... tas bija vienkārši drausmīgi! Šādā stāvoklī biju aptuveni pusstundu, un draugus (atklāti sakot, arī pati sevi) nobiedēju ne pa jokam.» –Lita (31)

* Vārdi mainīti.

Narkotisko vielu iedalījums
Par vieglajām narkotikām mēdz saukt marihuānu un hašišu, maģiskās sēnes un dažādus augu maisījumus, kurus lieto tāpat kā marihuānu – smēķējot. Taču mediķi uzsver, ka šāds apzīmējums nav īsti pamatots, jo narkotikas iedala pēc to iedarbības veida. Var izdalīt trīs veidu narkotikas.