Speciālisti jau sarunas sākumā bilda, ka ir divu veidu psiholoģiskās vardarbības veidi darba vietā – kolēģu starpā to sauc par mobingu, bet, kad darba devējs psiholoģiski ietekmē darba ņēmēju, – par bosingu.
Ko var darīt cilvēks, kas saskaras ar bosingu?
Vilnis Virza: – Visa pamatā ir situācijas izrunāšana, un darbiniekam vajadzētu pieprasīt sarunu ar priekšnieku, jo ir gadījumi, kad cilvēki "izvillojas" un pēc tam viss ir kārtībā. Jāsaprot, ka darba devējam ir vajadzīgs labs darbinieks, bet darbiniekam – labs priekšnieks.
Ir reizes, kad darbinieks atnāk uz Valsts darba inspekciju, nemaz neizrunājot situāciju ar darba devēju. Ja situācija būtu pārrunāta, darba devējs varbūt būtu rīkojies citādi. Tad, kad mēs ierodamies darba vietā, priekšnieks ir neizpratnē.
Ko zaudē priekšnieks, ja ir konfliktsituācija ar darbinieku?
Jolanta Geduša: – Mobinga gadījumā no uzņēmuma viedokļa lielā mērā zaudētājs ir darba devējs, jo psiholoģiskās ietekmes dēļ darbiniekam pazeminās darba kvalitāte un darba produktivitāte. Turklāt nereti ir situācijas, kad padotajam rodas veselības traucējumi, attiecīgi tie ir darba kavējumi un darbnespējas lapas, tātad – izdevumi darba devējam.
Vilnis Virza: – No savas pieredzes varu teikt, ka ir situācijas, kad darba devējs principa pēc negrib uzklausīt darbinieku, piemēram, "viņš nenāca uz darbu, tāpēc es viņam nemaksāšu viņam pienākušos darba samaksu principa pēc". Darbinieks uzraksta iesniegumu, piemēram, Valsts darba inspekcijai, Valsts ieņēmumu dienestam, Finanšu policijai. Tad pie darba devēja ierodas šīs institūcijas, atrod pārkāpumus, un darba devējs savu personisko nepatiku dēļ uzņēmumam rada diezgan lielas nepatikšanas. Ir bijis gadījums, kad, savu principu pēc neizmaksājot darbiniekam algu, priekšnieks gandrīz nokļuva uz apsūdzēto sola.
Ir divi dažādi darba devēju veidi – valsts un privātie. Privāto darba devēju var tikai administratīvi sodīt un pateikt: "Tā nedrīkst darīt", un pat pēc tiesas viņš tik un tā paliks par uzņēmuma vadītāju, bet ar valsts uzņēmumu ir citādāka situācija: valsts ieceltam vadītājam ir jāpilda likuma prasības, un gadījumos, ja tas netiek darīts, tad viņu var ne tikai administratīvi sodīt, bet arī atlaist no darba.
Jolanta Geduša: – Droši vien, ja darba vidē ir bosings, tad darba devējs apzināti psiholoģiski ietekmē savu padoto, lai, iespējams, atbrīvotu vietu kādam citam darbiniekam vai radiniekam, vai arī, kādu citu motīvu vadīts, pats ir ieinteresēts šajā konfliktā. Dažkārt bosingu lieto gadījumos, ja priekšnieks sajūt, ka viņa darbinieks ļoti labi strādā, sasniedz labus darba rezultātus un pamazām kļūst par konkurentu.
Kā mobingu pierādīt? Mobinga dēļ esmu slima. Es strādāju skolā un iesniedzu prasību par zemāku slodzi. Un sakarā ar to mani grib izēst. Man tiek uzdoti uzdevumi, kurus nespēju veikt. Es esmu pastāvīgā stresā, jo darba devējs nepārtraukti izvirza jaunas prasības. Lai varētu pierādīt, ka pastāv mobings, man ir daži audioieraksti.
Vilnis Virza: – Tā ir nevienlīdzīga attieksme darbā. Darba devējam vajadzētu prasīt tikai to, kas ir amata aprakstā vai noteikts darba kārtībā.
Jolanta Geduša: – Šie audioieraksti var kalpot par labu pierādījumu, lai cīnītos tālāk un aizstāvētu sevi.
Vilnis Virza: – Ja, piemēram, darba devējs jums uzteiks darbu, tad ar pierādījumu palīdzību jūs varēsiet argumentēt, ka uzteikuma pamatā būs nevis tie apstākļi, kas aprakstīti uzteikumā, bet gan ka esat izjutusi mobingu, bet pats uzteikums ir sekas tam, ka bijusi nevienlīdzīga attieksme pret jums. Tādēļ uzteikums nav spēkā. Lielisks veids, kā pierādīt, ka mobings eksistē jūsu darba vietā, ir, piemēram, turēt darbā diktofonu un gadījumā, ja izjūtat mobingu, sarunu ierakstīt. Tiesā tas ir ļoti labs pierādījums.
Kur es varu vērsties, ja saskaros ar mobingu?
Jolanta Geduša: – Kā jau runājām iepriekš, tad, pirmkārt, mobingu vajadzētu sākt risināt tur, kur tas ir radies, tas ir, uzņēmumā. Konfliktsituācija ir jāizrunā visām iesaistītajām pusēm. Ja jūsu uzņēmumā ir uzticības persona vai darba aizsardzības speciālists, tad ar šiem cilvēkiem var pārrunāt radušās konfliktsituācijas vai psiholoģisko diskomfortu darba vietā un mēģināt risināt ieilgušās nesaskaņas. Tomēr, ja neizdodas konfliktsituāciju atrisināt, jūs varat vērsties Valsts darba inspekcijā, kā arī varat meklēt palīdzību arodbiedrībā, ja jūs tajā esat. Darba inspekcijā ir jāaizpilda iesniegums, kam vajag pievienot arī pierādījumus.
Vilnis Virza: – Saprotiet, ka sava veida uztraukumi ir ne tikai darbiniekam, bet arī darba devējam. Ja jūs savas tiesības aizsargāsiet attiecīgajās institūcijās, tad arī darba devējs kļūs uzmanīgāks attieksmē pret jums.
Vai es varu dabūt kompensāciju par iztērētajiem līdzekļiem pie psihologa?
Vilnis Virza: – Šis jautājums būs vairāk tiesas kompetencē, jo tiesa izvērtēs gan apmēru, gan veidu, gan atbilstību konkrētajam gadījumam.
Kā rīkoties, lai pārvarētu netaisnību?
Vilnis Virza: – Ja pamanāt, ka ir mobinga vai bosinga pazīmes, un sāk rasties diskomforts, tad tajā brīdī ir jāķeras klāt pie risinājumiem. Jāsāk nodrošināties ar pierādījumiem, piemēram, nopērkot diktofonu un sākot veikt ierakstus, kuros saskatāmas mobinga vai bosinga pazīmes. Ja būs pārliecinoši pierādījumi, tad darbinieks būs situācijas noteicējs un spēs pierādīt, ka pret viņu netaisnīgi izrīkojušies. Savas tiesības aizsargāt jāieaudzina. Ir divi veidi, kā to darīt, – aktīvi reaģējot pašam un pārzinot savas tiesības, vai arī, iestājoties arodbiedrībā, kur cilvēks šos jautājumus uzdod risināt tai. Atcerieties: darba devējs izmantos situāciju un pārkāps darbinieka tiesības, ja jau pašā sākumā padotais tās neaizsargās.
Vai pret mobingu var vērsties ar mobingu?
Jolanta Geduša: – Tādā gadījumā tā ir spēle, kurš būs stiprāks un kurš būs psiholoģiski noturīgāks. Tas nebūtu pareizākais risinājums, jo šis konflikts ietekmēs arī visu uzņēmumu kopumā, kad iesaistītās puses savā starpā "karos" un aizmirsīs par saviem darba pienākumiem, par pelņas gūšanu uzņēmumam. Tā ir neveselīga darba vide visos tās aspektos.
