Tam, kurš vēlas izmērīt astroloģijas kultūrvēsturisko vērtību un bagātību, nāksies atgriezties tajā laikā, kad tā radusies. Veselas mūžības šķir tos maģiskos laikmetus, kuros nepazina ne pulksteni, ne kalendāru, no šīs 2009. gada septembra pirmdienas pēc kristiešu laika skaitīšanas, kad rīta avīzē publicēts paskops horoskops Lauvas zīmē dzimušos brīdina piesargāties „no citu cilvēku izteiktajiem solījumiem", bet Skorpionus, apsveic ar „radošām idejām vakarpusē".
Kad cilvēce senatnē apzinājās savu individualitāti, tai nebija vajadzīga romantika. Tolaik nebija nekā cita kā vien dabas ritmi: diena un nakts, jauns mēness un pilnmēness, vasara un ziema. Kad gaismu, siltumu un dzīvību dāvājošā Saule nozuda aiz apvāršņa, skatienam atklājās noslēpumains un mirguļojošs debesu kupols. Pāri tam ik nakti citādā veidolā pārvietojās Mēness, no horizonta līdz horizontam klejoja neskaitāmas zvaigznes. Dažas no tām bija īpašas gaismas apdvestas un nemierīgākas kā pārējās. Senie grieķi tās vēlāk nosauks par planētām.
Seno civilizāciju attiecības ar zvaigznēm bija ikdienišķas un tai pat laikā bijības pilnas. Priesteri bija arī debesu sfēru eksperti, kuri skrupulozi studēja kustību ritmus debesīs, protokolēja debess ķermeņu orbītas un izdomāja metodes to izmērīšanai.
Daudzas seno civilizāciju kulta celtnes atklāj pārsteidzošas zināšanas par debespusēm un Saules pozīcijām gada ritumā. Kā piemērus var minēt piramīdas pie Nīlas, maiju tempļus vai Stounhendžas akmens kolonnas. To tapšanas laikos tieši priesteri bija tie, kas vienlīdz bija atbildīgi gan par astronomiju un astroloģiju, gan par zvaigžņu mācību un likteņa skaidrošanu. Viņu pūliņi izlobīt dievu atklāsmes no debesu ķermeņu konstelācijām, norāda uz cilvēku pirmatnējām ilgām: atkarot likumus un kārtību no universa, kas radies bez viņu līdzdalības, kā arī apjēgt savu vietu kosmosā.
Cilvēka orgānu un zodiaka zīmju pārskats kādā 1416. gada attēlā: viduslaiku ārsti pamatojās uz principu, ka starp kosmiskajiem spēkiem un cilvēka ķermeni pastāv mijiedarbība.. Foto: Wikipedia
Senākais zināmais personiskais horoskops tapis 410. gadā p.m.ē. un attēlo pavērsienu astroloģijas vēsturē. Tas cildina esības vienreizību – mūžīgi ilgstošo ciklu ideja atkāpjas lineārā laika rituma priekšā. Varētu teikt, ka ar šo Shuma-usur, Shuma-iddina dēla, dzimšanas stundu, kad Jupiters atradās Zivs zīmē, Venēra – Vērsī, Saturns – Vēzī un Marss – Dvīņos, pasaule bija ieguvusi jaunu aizraušanos.
Tas, kas toreiz bija nākotne, šodien jau ir pagātne. Homo sapiens ir aizrautīgi izmantojis šos divarpus tūkstošus gadu. Viņš ir pastaigājies pa Mēness virsmu, spēj nosūtīt Visumā mākslīgus izlūkus un izzina galaktikas, kuras atrodas pat 13 miljardu gaismas gadu attālumā no Zemes. Astroloģiskās skaidrošanas sistēmas, kas tika attīstītas laikā, kad Zemi vēl uzskatīja par disku, daudzi izglītoti cilvēces pārstāvji uzskata par māņticību. Taču par spīti pretestībai, astroloģija ir iekarojusi savu vietu zem Saules. Un tās maģija turpina darboties.
Mūsdienās astroloģija nozīmi raksturo divi pavisam atšķirīgi virzieni. Kamēr rietumu pasaulē horoskopu izskaidrošana psiholoģiski-simboliskā variantā kalpo kā tipoloģija un metode pašatklāsmei, vēdiskā astroloģija hinduistu kultūrā Indijā arī šodien (tāpat kā tālā senatnē) nozīmē neaizvietojamu palīgu ikdienas lēmumu pieņemšanā.
INDIJĀ kosmiskās konstelācijas ir noteicošas ne tikai izpildot reliģiozas ceremonijas. Tās ietekmē arī šķietami banālus ikdienas notikumus. Laukos džiotišs jeb astrologs ir tikpat pašsaprotama instance kā ārsts vai priesteris. Pārzinādams visus ciema iedzīvotāju dzimšanas horoskopus, astrologs ir tas, kurš izlemj, kad katrs zemnieks sēs, novāks ražu, būvēs māju, audīs paklāju vai uzņems kastā bērnu.
Lielpilsētu luksusa viesnīcās uzturās astrologi, kas komadējumā esošos uzņēmējus konsultē par biznesa darījumiem.
Astroloģija ietekmē arī lielo politiku, dažkārt parūpēdamās par tādām groteskām situācijām, kāda atgadījās 1996. gadā. Toreizējais Indijas premjerministrs Deve Govda lūdza savam astrologam noteikt optimālāko datumu, kad pārcelties uz valdības rezidenci. Izvēle krita uz 7. jūniju. Tomēr pārbraukšana nenoritēja tik svinīgos apstākļos kā bija paredzēts, jo Govdas priekšgājējs Narasimha Rao vēl nebija atbrīvojis telpas – viņa astrologs, savukārt, bija ieteicis to nekādā gadījumā nedarīt ātrāk par 10. jūniju.
„Fatālisms", „no Viduslaikiem nākusi māņticība", vaid rietumu kritiķi. Turperim amerikāņu meditācijas skolotājs Stīvs Julisnijs uzskata, ka hinduismā dzīve esot „godbijības pilna ceremonija."
Ptolemaja sistēma. Foto: Loon, J. van (Johannes), ca. 1611-1686.
6200 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Ņūdeli telpā sēž četras sievietes un vīrietis. Muguras atspieduši pret spilveniem, kas rotāti ar zodiaka zīmēm, istabā sēdošie noliekušies pār galdu ar datorizdrukām. Telpā skan termini: „Saturna Plutona kvadrāts". Tiek rauktas pieres „disonanti nomaļa Saturna" dēļ, kas atbildīgs par „eksistenciālu pārbaudījumu". Pamazām no šīs līkņu grafikas izkristalizējas personības portrets, kurai piemīt liels talants, bet arī tendence uz traucētu saskarsmes spēju; kura sevī slēpj milzīgu iekšējo kosmosu, bet no kuras grūti kaut ko dabūt uz āru.
„Liels spridzināmais lādiņš," rezumē viena dalībniece. „Ļoti skaidrs horoskops," pamāj Pēteris Nīhenke, konsultāciju grupas dibinātājs Freiburgā, Vācijā. Psihologs ilgu laiku bija lielākās Vācijas Astroloģijas savienības DAV priekšsēdētājs, kuras sastāvā ir vairāk nekā 800 biedru, bet tagad Nīhenke nodibinājis DAV pētniecības centru. Astroloģijai viņš pievērsās tolaik, kad gribēja šīs „māņticīgās muļķības" izdzīt no galvas savai mātei.
Strādājot pie doktora disertācijas Freiburgas Universitātē, Pēteris Nīhenke sagatavoja 3200 anketas, katrā pa 425 jautājumiem. Mērķis: par spīti statistiski pierādītai sakarībai starp planētu konstelāciju un cilvēka personību, pierādīt tās bezjēdzību. Taču velti. Zinātnieks paliek uzticīgs astroloģijai, jo „acīmredzamais ir tik intensīvs, ka es nespēju vienkārši paiet tam garām."
Protams, profesionāliem astrologiem, kāds ir Nīhenke, avīzēs sarakstītās banalitātes, piemēram, „Lauva jūsos tvīkst pēc laupījuma" ir gluži vai apvainojums. Tikai kombinācijā cits ar citu Visuma ķermeņi var atklāt visu astroloģijas krāsu un nianšu bagātību un intensitāti.
KĀDS ir katra cilvēka dzīves aicinājums? Kā var izturēt dzīvi, esot vienam no 6,8 miljardiem? Kamēr vēdiskais astrologs parāda savam klientam optimālo ceļu cauri nospraustai teritorijai, rietumvalstu astrologs drīzāk ir kā pavadonis labirintā, kurā indivīdam draud pazušana.
Katra cilvēka piedzimšanas brīdi raksturo īpaša gaismu izrāde. „Kā augšā, tā lejā; kā lejā, tā augšā" – skan mūžvecā astroloģijas pamatdoma. Tās saskaņošana ar zinātniskām atziņām noved pie pārdrošām teorijām. Daži astrologi domā, ka cilvēkus homeopātiskās devās sasniedz viļņi no kosmosa, precīzāk: tos ietekmē noteiktas planētas.
Savukārt citi pieļauj, ka cilvēks nāk pasaulē „gaismas un starojumu vidē", kas ietekmē viņa dziedzeru sistēmu. Eksistē arī šoka impulsa tēze, saskaņā ar kuru cilvēks visu dzīvi nes sev līdzi iedarbes lauku, kas radies piedzimšanas šoka rezultātā. Agrāk šī psiholoģiski simboliskā virziena idejas autors bija astronoms Johans Keplers (1571-1630). Viņš runāja par cilvēka „instinctus geometricus". Tāpat kā muzikālā harmonija cilvēka dvēselē izraisa vibrācijas, rezonansi rada arī „planētu melodija". Tomēr šādi skaidrojumi sabiedrību noskaņoja kritiski.
Tomēr ne visam derīgajam un fascinējošajam lemts piepildīties dzīvē. Jau pirmskristietības periodā astroloģijas skeptiķi piesauca tādus argumentus, kas ir aktuāli vēl šodien. Piemēram, Karneads (214-129) vērsa uzmanību uz to, ka vienā laikā un vietā dzimušajiem nebūt nav vienāds liktenis. Turpretim cilvēkiem, kas gājuši bojā kaujā vai katastrofā, ir vienāds liktenis, kaut gan horoskopi pilnīgi atšķirīgi.
Arī precesijas fenomens, kā rezultātā ir pārvirzījušās zodiaka zīmes jau gadsimtiem ilgi ir populārs pret astroloģiju vērsts iebildums. Astrologi to atspēko teikdami, ka zodiaka zīmes viņiem nozīmē tikai simboliskus vārdus, ar kuriem apzīmēt periodus gada plūdumā, kas vienmēras sākas ar pavasara punktu. Viņiem šī vienošanās līdzinās daudzās valstīs praktizētajai pārejai no ziemas laika uz vasaras laiku.
Citi cirtieni astroloģiju skāruši skaudrāk, piemēram, kā tas viltīgais un zīmīgais eksperiments, ko 1979. gadā veica francūzis Mišels Goklēns. Viņš ar sludinājuma starpniecību avīzes Ici Paris lasītājiem piesolīja sastādīt bezmaksas, šķietami „personīgu" astroloģisko analīzi – un beigās visiem nosūtīja vienu un to pašu horoskopu. 141 no 150 dalībniekiem, kas uz sludinājumu atsaucās pirmie, sajūsmināti skaidroja, ka horoskops pilnībā atbilst viņu personībai. Kāda bija eksperimenta nagla? Izvēlētais horoskops bija 1946. gadā uz nāvi notiesātā masu slepkavas Marsela Petio horoskops.
Pašapmāna tendenci vēl pastiprina tā saucamais Barnuma efekts, kas nosaukts amerikāņu cirka direktora Finiasa Barnuma vārdā. Barnums esot pārvaldījis mākslu „ikvienam kaut ko" piedāvāt. Teikums „Jūs strādājat precīzi un pamatīgi, un izpildāt savu darbu gabalu pa gabalam", šķiet, baisā veidā atbilst tieši masu slepkavam Fricim Hārmanim – ja zina, ka tas ir citāts no viņa horoskopa. Bet vai tad ikviens no mums šo teikumu nevarētu attiecināt arī uz sevi?
Un arī jaunākie pētījumi astroloģijā nenes cerētos rezultātus.
Orhūsas Universitātes Dānijā pētnieki analizēja 15 tūkstoš amerikāņu
personības datus. „Nevienā no gadījumiem," rakstīja zinātnieki, „netika
novērota sakarība starp dzimšanas datumu un konkrētās personas
inteliģenci." Pētījums tika publicēts 2006. gadā speciālajā žurnālā Personality
and Idividual Differences.
