Vērsies vaļā kultūras nams! Kā tevi tagad dēvēt – par kultūras nama direktoru?
Nu, uz direktora amatu laikam nepretendēšu. Jautrāk izklausās – mākslinieciskās daļas vadītājs!
Tad kādi ir plāni kultūras namam Rīgas centrā?
Šis ir otrais tāda specifiska rakstura kultūras nams Latvijas vēsturē, jo pirmais bija "Karakums". Plāns ir piedāvāt atpūtas vietu cilvēkiem, kuri nekur neiet. Kāpēc neiet nekur? Tādēļ, ka vienai lielai daļai cilvēku progresīvāki laundži, čilauti un tamlīdzīgas iestādes neinteresē vai nepatīk. Mēs mēģinām uzbūvēt mājas tieši tai auditorijai. Kā mēs sakām – priekš mūsējiem! Gan "Labvēlīgā tipa", gan citu līdzīgu grupu faniem.
Nosacīti tā pati auditorija taču jau ir "Četriem baltiem krekliem". Kā idejiski jaunā vieta pārklāsies ar šo jau esošo?
Kāda būs auditorija, droši vien konkrētāk varēšu pastāstīt pēc pusgada. Daudzu klubu īpašnieki sapņo par vienu publikas daļu, bet beigās atnāk pavisam cita. Tad ir jāmeklē kompromiss – vai nu vieta pielāgojas auditorijai, vai auditorijai tomēr jāpielāgojas vietai.
Zirgs kādreizējā "Citā operā". Foto: No personīgā arhīva
"Četri balti krekli" ir jau zināms zīmols, un "Labvēlīgā tipa" kolēģis Normunds Jakušonoks ir viens no šā kluba īpašniekiem...
...Un es tagad esmu viens no jaunā kluba īpašniekiem. Līdz ar to "Labvēlīgais tips" lēnā garā sāk pārņemt Rīgas pilsētas naktsdzīvi!
Jaunajā klubā nebūs uzstādījuma – tikai latviešu mūzika!
Nē, mēs galīgi negrasāmies kopēt "Četru baltu kreklu" formātu. Mums būs gan latviešu, gan ārzemju mūzika. Tāda hitparāde do mažorā. Tā, lai būtu pozitīvs skats uz dzīvi. Ne velti pie durvīm piestiprināsim plāksni, ka "kreņķi ienest aizliegts". Ja citiem ir dreskodi (es gan nesaku, ka uz īpašiem pasākumiem arī mums tādi nevarētu būt), tad mums galvenais būs šis uzstādījums.
Arī attiecībā uz jaunā kluba mūzikas formātu neliekat sevi ļoti konkrētos rāmjos?
Aizliegtais repertuārs ir definēts.
Netiks spēlēta krievu mūzika, jo tā veido konkrētu enerģētisko fonu un atmosfēru, ko mēs nevēlētos.
Krieviem, protams, ir ļoti labas grupas un ļoti labas dziesmas, bet tās pie mums nebūs. Tāpat noteikti neskanēs arī Latvijas Radio 2 ekstrēmākais gals.
Industrial?
Jā, industrial schlagger un progressive schlagger! Bet es jau nesaku neko sliktu arī par Latvijas Radio 2 – viņiem ir sava niša, sava auditorija...
Jaunā kluba vietā savulaik bija "Cita opera". Ir nomainījušās paaudzes, un viena daļa varbūt pat neatminas, kas tas tāds bija, bet cita liela daļa savukārt labi atceras, ka tā bija visnotaļ centrāla izklaides vieta.
Protams! Tā paaudzes daļa, kas savulaik nāca uz "Citu operu", izdzirdot šo ziņu, ir sajūsmā un ir jau pirmie galdiņrezervētāji, lai gan nav vēl tādu galdiņu.
Tad jūs no operas pārejat uz kultūras namu!
Tā sanāk. Atjaunot vecu brendu gluži nebūtu tas pareizākais ceļš. Tādēļ izdomājām šādu risinājumu.
Kāds tur noslēpums – man jau vairākus gadus bija šis sapnis: uzcelt grupai "Labvēlīgais tips" "pieminekli" Rīgas centrā.
Un kur vēl vairāk Rīgas centrā, kā Raiņa bulvārī?
Kāpēc "Karakums" beidza pastāvēt?
Nu, jebkurai vietai jau ir savs laiks. Tādu ilgdzīvotājklubu Latvijā tomēr ir ļoti maz. Žēl, protams, jo klubam, kas pastāv kaut vai vairāk par desmit gadiem, veidojas tradīcijas, sava vēsture, kas ir tikai pluss.
Kopā ar Fredi, uzstājoties "Karakumā". Foto: No personīgā arhīva
Vērt vaļā klubu uz vasaras sezonu vispār ir pareizi?
Protams, tas ir pilnīgi nepareizi! Bet telpu pieejamība parādījās ap Jaungadu, tādēļ nekas cits neatlika. Rēķinām, ka līdz rudenim mums būs tāds iesildīšanās periods, kura laikā visu uzlabosim, pabeigsim, kā patiešām iecerēts...
Tā saucamajos treknajos gados klubi, protams, bija, bet kļuva ļoti vienveidīgi. Kad sākās ekonomiskā krīze, tad sāka parādīties lielāka dažādība.
Radošāks piegājiens. Katrs krīzes momentā meklē auditoriju, ko piesaistīt. Viens ceļš, protams, ir taisīt visu pa lēto un cerēt, ka kaut kas tomēr notiksies, otrs ceļš ir investēt miljonus un cerēt, ka tas tomēr atmaksāsies.
Jaunais klubs ir kaut kas pa vidu?
Šis varētu būt zelta vidusceļš!
Tā būs arī vēl viena koncertvieta Rīgas centrā.
Protams! Aicināsim spēlēt gan savus labus draugus, gan arī kādus pieejamus, garāmbraucošus ārzemniekus. Daudzi varbūt nezina, ka "Labvēlīgā tipa" neredzamā puse ir arī koncertu un pasākumu organizēšana. Ir tāda aģentūra "L. Tips", un mūsu zināmākais brends ir "Diskonakts", ko pašreiz esam iepauzējuši, bet gan tas atjaunosies. Organizējam paši "Labvēlīgā tipa" koncertus, palīdzam organizēt šeit koncertus arī igauņu un lietuviešu kolēģiem. Baigais bizness nesanāk, bet tā ir lieta, kas patīk un interesē.
Taču grupai ir senāka vēsture nekā šim biznesam. Biji viens no tās dibinātājiem.
Es, Fredis un Jakušonoks. Mēs esam no pirmsākumiem saglabājušies puslīdz svaigi. Neizdomājām gluži, ka mums vajag tādu "Labvēlīgo tipu". Bija pasākumi, kuros vajadzēja aizpildīt laiku, tādēļ sadomājām, ka varētu arī kaut ko uzdziedāt. Viss sākās ar raidījuma "1. prognoze" izbraukumiem pa Latviju. Un tad kaut kādā prāta aptumsumā izdomājām, ka varētu uzstartēt festivālā "Bildes" kā grupa. Nācās mobilizēties, un tas process aizgāja.
Nākamgad grupai būs 20 gadu jubileja. Milzu plāni, tūre?
Neesam baigie jubileju svinētāji. Uztaisām vienkārši reizi gadā kādu Kongresu nama lielkoncertu. Šajā gadā arīdzan oktobrī tādi būs. Ja nekļūdos, tad 7., 8., 9. datumā. Bet, tā kā apstākļu sakritība ir tāda, ka pēc tiem mūsu koncertiem Kongresu nams grasās doties lielajā rekonstrukcijā, tad nākamajā gadā paliekam bez tā Kongresu nama. Uz 20 gadu jubileju nāksies vien izdomāt ko lielāku.
Vasarā arī koncertu netrūks?
Iet pat diezgan labi. Gan tā arī būs, ka katru piektdienu un sestdienu brauksim kaut kur uzstāties.
Muzeja eksponāts. Zirgs: "Paši brīnāmies, kur tikai neesam spēlējuši...". Foto: No personīgā arhīva
Ja salīdzina ar situāciju pirms gada, šajā jomā ir kādas pārmaiņas vai jums nekad darba netrūkst?
Pagājusī vasara bija ļoti traka. Labā nozīmē. Katrā veikala atklāšanā gan tagad vairs nenotiek festivāls "Liepājas dzintars", kā tas bija pirms dažiem gadiem, bet ballītes visi rīko. Naudiņas ir mazāk, bet tāpat visi grib priecāties. Galvenais jau ir ne tas, ka uzstāsies desmit grupas, burvju mākslinieki metīs bumbas un ik pēc piecām minūtēm tiks šauts salūts. Atmosfēru izveido publika. Vismaz 80 procentus no tās. Mēs tad pieliekam tos 20 klāt.
Kādreizējais "Prāta vētras" menedžeris Aldis Hofmanis savulaik teica, ka "klients jau nepērk "Labvēlīgo tipu", viņš pērk atmosfēru"...
Starp citu, uz jauno klubu tiks pārvests arī grupas nosacītais muzejs. Kas īsti tā dārgumos atrodams?
Dažādas balvas, godaraksti no nesaprotamiem pasākumiem, plakāti... Skaistāko muzeja sadaļu – krūšturu kolekciju, kas pēdējā laikā koncertos izteikti sākusi papildināties, mēs tomēr nepārvedīsim.
Kāpēc? Varētu taču klubā ierīkot kādu buduāra telpu!
Nu, par to varētu padomāt – varbūt tiešām jāatver kāda speciāla telpa...
Darba pilnas rokas un jaunumu netrūkst! Ir jaunais kultūras nams, arī ģimenē gaidāms pieaugums...
Nu, kā teica Edgars Liepiņš, kādreiz maijā!
Var teikt, ka tādējādi esi uz jauna viļņa?
Tas vilnis drīzāk turpinās jau kādu labu laiku. Bet jaunas lietas neļauj ieslīgt rutīnā. Un man jau patīk tā naktsdzīve un viss, kas ar to saistīts...
