Ja jums uznāk nepārvarama vēlme publiski izģērbties, bet nav, kur to
izdarīt — dodieties uz nūdistu pludmali. Viņi — plikie, trakie,
laimīgie — ir pirmie, kas, sākoties siltajai sezonai, metas sauļoties un
peldēties.
Maldās tie, kas kailā ķermenī saskata kaut ko piedauzīgu, pretstatā, piemēram, bikini, uzskata nūdiste Gundega. Tieši viegli apslēpts ķermenis ar klaji redzamiem jaukumiem rosina seksuālas fantāzijas. Pirtī taču domājam par ķermeni citādi, nekā skatoties uz meiteņu īsajiem svārciņiem, dziļajiem dekoltē vai vīriešu apspīlētajām biksēm. Ar to es negribu teikt, ka skaista ķermeņa demonstrēšana ir kas slikts, jo rada virmojošu enerģiju un prieku (ja vien ar prātiņu viss kārtībā). Erotika ir robežspēle starp kailumu un noslēpumu.
Ārsts ir citās domās
Ir arī pretējs viedoklis, kurā derētu ieklausīties. Par nūdistu sevis pārlieko slavināšanu viegli pavīpsnā sporta medicīnas ārsts ar 30 gadu pieredzi, pedagoģijas maģistrs Visvaldis Bebrišs. Viņaprāt, ja pretējie dzimumi kaili brīvi pastaigājas publiskā vietā, kur daudz ļaužu, ar viņiem kaut kas nav kārtībā.
„Cilvēks nedemonstrē to, kā viņam ir gana, parasti plātās ar to, kā pietrūkst. Iespējams, puisis grib noskūpstīt meiteni, pamīlēties, bet viņam ir kāda problēma to izdarīt, tāpēc viņš ar kailumu demonstrē it kā savu atvērtību pasaulei. Viņi nedzird savu sirdi, kas runā pretim prātam.” Ārsts gan pats ar mīļoto sievieti reizēm pasauļojoties Ādama un Ievas kostīmā, bet vietā, kur viņus neviens nevar redzēt. Nūdisms ir bijis un būs, un principiālu iebildumu ārstam pret to nav — vien, ja cilvēks demonstrē sevi tik ļoti atklāti... „Varbūt labāk atnākt pie ārsta, lai saprastu sevi un savas patiesās vēlmes,” bilst Bebrišs.
Nūdisti paši lepni teic, ka viņu rindās lielākoties ir inteliģences pārstāvji. Nūdistu pludmaļu nerakstītais likums — nekādu saulesbriļļu, lai izvairītos no aizdomām, ka tevi kāds slepus vēro. Otrs likums — promejot aiz sevis visu nokopt.
Lūriķis ar desmaizi
Jelgavnieks Einārs dažādas nūdistu pludmales apmeklē kopš 90. gadu sākuma. Viņš stāsta: „Augu ļoti puritāniskā ģimenē kopā ar vecvecākiem. Ja televīzijā rādīja, ka cilvēki skūpstās, man nekavējoties lika iziet no istabas. Žurnālus ar nevainīgiem kailfoto attēliem aizlīmēja ar baltu lapas strēmeli vai izplēsa, lai es neieraugu. Biju lauku puika, un ilgi erotikas tēma man bija tabu un noslēpums. Paaugos un tad TĀ norāvos, kā no ķēdes... Gribēju izbaudīt visu. Turklāt man tuva ir zaļā domāšana un dabiskums it visā. Kad redzu vīriešus apspīlētās sintētiskās peldbiksēs, man reizēm vienkārši ir skumji. Un sievietes — tik skaistas, bet apslēpušas savu ķermeni. Tik slikti kā Jūrmalas pārpildītajā pludmalē nekur neesmu juties. Tur vīrieši patiešām mēdz neētiski apgulties sievietei pārāk tuvu un bezkaunīgi lūrēt. Piedzērušies uzmācas, klaigā, izsaka rupjus vārdus, bet bērni rotaļājas piegružotās smiltīs.”
Kā nu bez lūriķiem. Kāds dīvains vīrs Eināram ar draudzeni apgūlies pārāk tuvu, skatījies un vienlaikus mielojies ar līdzpaņemto desu maizi (ir nu gan spēja apvienot). Tā kā abiem līdzi bijis suns, tas izsprucis, paķēris desu un aizmucis. Vīrs noskaities, lamājies un meties tam pakaļ, bet kur nu rotveileru panāksi. Reiz bijusi netipiska situācija — netālu nostājusies kāda sieviete un ilgi skatījusies uz saules baudītājiem. Tad gan kļuvis neomulīgi — kā aizrādīsi sievietei. Dzirdēts pat stāsts, ka kāds glūņa ar blīkšķi no koka nokritis.
Jautāju: vai nav bijusi neomulīga sajūta, ka kāds var skatīties uz tavu meiteni? „Nē, visu laiku turējāmies kopā, un mani tas tik ļoti nesatrauca,” viņš vienkārši atbild. Un vai pašam, ieraugot skaistu sievieti, skats pie viņas nepakavējās ilgāk, nekā tas būtu pieklājīgi? „Ir atšķirība starp paskatīties, uzmest labvēlīgu skatu vai nekaunīgi lūrēt.”
Un tomēr, sargājot sevi un ģimeni, daudzi ierodas ar suņiem. Kas pats sevi sargā, to Dievs sargā! Einārs uzskata, ka kopā ar bērniem ierasties nūdistu pludmalē nav nekas peļams. Viņaprāt, šāds bērns paaudzies cienīs cilvēka ķermeni, un piedauzīga uzvedība nākotnē viņam nedraudēs.
Nūdisti stāsta, ka pludmalēs valda zināma hierarhija, pat patriarhāla aizbildniecība. Ja vīrieši jūtas brīvāki, sievietes reizēm pakļautas bezkaunīgiem skatiem. Tad nu vīri nāk talkā un pasaka nekaunīgajam tipam kādu skarbāku vārdu, lūdzot pamest pludmali, ja jau neprot uzvesties.
Negribu pie plikajiem!
Atcerējos kādu netīkamu piedzīvojumu pirms daudziem gadiem, kad kopā ar draudzeni biju devusies uz pludmali Vecāķos. Tur gan ļaudis nesauļojās kaili, bet zināma brīvības un atļaušanās deva vietai piemita. Atradām nomaļāku vietiņu un noņēmām krūšturus. Drīz vien pie mums sāka mīņāties kāds tips, kas jautāja, vai varot te pastāvēt. Draudzene pārskaitusies nabadziņam tā meta ar smailpapēžu kurpi, ka es sarāvos un nodomāju: lai jau labāk skatās nekā uzņemties šito grēku dumiķim dzīvi sabojāt.
Un tomēr, tomēr — vēlreiz kailums un seksualitāte. Cilvēkiem taču piemīt tieksme vērot atkailinātas ķermeņa daļas, un tas nekādā ziņā nav uzskatāms par novirzi. Tomēr bērniem psihoseksuāli attīstoties, ir pārejoša, dažkārt pat zemapziņā apslēpta vēlme pētīt kailu pretējo dzimumu. Un tas ir cieši saistīts ar dzimuma identitāti. Pat neliela tieša vai slēpta seksuāla vardarbība pret bērnu var izraisīt neprognozējamas sekas. Pludmales ir brīvi pieejamas, un tur var iekļūt cilvēki ar seksuālām problēmām, sagādājot citiem emocionālu traumu. Suņa uzrīdīšana tad nepalīdzēs!
Seksopatologs Andis Kalvišķis uzsver, ka nūdisms vienmēr bijis un būs, un kopumā to vērtē pozitīvi, tomēr kā visā vajadzīgs veselīgs balanss. Jautājums ir par robežu, lai bērns attīstītos vesels. Tas atkarīgs no vecāku inteliģences un spējas saskatīt izmaiņas sava bērna uzvedībā.
„Lai bērns attīstītos, viņam vajadzīga sava seksuālā telpa, un tas nozīmē justies brīvi un droši. Tāpat bērnam ir savi noslēpumi, kas zināmi viņam vien. Tas ir pozitīvi un stiprina viņa ego. Nav problēmu, ja mazi bērni smiltīs rotaļājas kaili, bet mazliet vēlāk, piecu sešu gadu vecumā, kad veidojas tā sauktais Edipa komplekss, jābūt uzmanīgākiem. Nereti vecāki līdz noteiktam vecumam ņem līdzi bērnus publiskajā pirtī, bet jau ap sešu gadu vecumu to nevajadzētu darīt, jo bērns kaut kādā ziņā tiek provocēts,” stāsta ārsts.
Savukārt pusaudži mainās ārēji un seksuāli nobriest, līdz ar to viņiem radīsies riebums: „Mammu, es negribu pie plikajiem.” Tas ir pilnīgi normāli, un piespiest noteikti nevajadzētu.
* Inčupe ir vismazāk apdzīvota. Tur gadu no gada pulcējas īstie
nūdisti un uzcēluši sev pat vairākus primitīvus pārģērbšanās un
sauļošanās namiņus kāpās.
* Kalngale — vistīrākā, kur tiem, ar baltajiem dibeniem, neviens nepievērsīs uzmanību.
* Vecāķi — vispopulārākā, pusotru kilometru gara, ap 700 metru aizņem peldvieta. Te iegriežas arī lūriķi.
* vislabākais laiks, kad saule ārstē organismu, ir no marta līdz
jūlijam
* vērts sauļoties pat tad, ja laiks ir apmācies
* tieši agrie rīta saules stari visvērtīgākie
* muguras zona, stāvot saulē, uzņem visvairāk enerģijas
* nav ieteicams ilgstoši gulēt saulē, bet kustēties, peldēties, plunčāties, spēlēt bumbu vai ar bērniem celt smilšu pilis.
Maldās tie, kas kailā ķermenī saskata kaut ko piedauzīgu, pretstatā, piemēram, bikini, uzskata nūdiste Gundega. Tieši viegli apslēpts ķermenis ar klaji redzamiem jaukumiem rosina seksuālas fantāzijas. Pirtī taču domājam par ķermeni citādi, nekā skatoties uz meiteņu īsajiem svārciņiem, dziļajiem dekoltē vai vīriešu apspīlētajām biksēm. Ar to es negribu teikt, ka skaista ķermeņa demonstrēšana ir kas slikts, jo rada virmojošu enerģiju un prieku (ja vien ar prātiņu viss kārtībā). Erotika ir robežspēle starp kailumu un noslēpumu.
Ārsts ir citās domās
Ir arī pretējs viedoklis, kurā derētu ieklausīties. Par nūdistu sevis pārlieko slavināšanu viegli pavīpsnā sporta medicīnas ārsts ar 30 gadu pieredzi, pedagoģijas maģistrs Visvaldis Bebrišs. Viņaprāt, ja pretējie dzimumi kaili brīvi pastaigājas publiskā vietā, kur daudz ļaužu, ar viņiem kaut kas nav kārtībā.
„Cilvēks nedemonstrē to, kā viņam ir gana, parasti plātās ar to, kā pietrūkst. Iespējams, puisis grib noskūpstīt meiteni, pamīlēties, bet viņam ir kāda problēma to izdarīt, tāpēc viņš ar kailumu demonstrē it kā savu atvērtību pasaulei. Viņi nedzird savu sirdi, kas runā pretim prātam.” Ārsts gan pats ar mīļoto sievieti reizēm pasauļojoties Ādama un Ievas kostīmā, bet vietā, kur viņus neviens nevar redzēt. Nūdisms ir bijis un būs, un principiālu iebildumu ārstam pret to nav — vien, ja cilvēks demonstrē sevi tik ļoti atklāti... „Varbūt labāk atnākt pie ārsta, lai saprastu sevi un savas patiesās vēlmes,” bilst Bebrišs.
Nūdisti paši lepni teic, ka viņu rindās lielākoties ir inteliģences pārstāvji. Nūdistu pludmaļu nerakstītais likums — nekādu saulesbriļļu, lai izvairītos no aizdomām, ka tevi kāds slepus vēro. Otrs likums — promejot aiz sevis visu nokopt.
Lūriķis ar desmaizi
Jelgavnieks Einārs dažādas nūdistu pludmales apmeklē kopš 90. gadu sākuma. Viņš stāsta: „Augu ļoti puritāniskā ģimenē kopā ar vecvecākiem. Ja televīzijā rādīja, ka cilvēki skūpstās, man nekavējoties lika iziet no istabas. Žurnālus ar nevainīgiem kailfoto attēliem aizlīmēja ar baltu lapas strēmeli vai izplēsa, lai es neieraugu. Biju lauku puika, un ilgi erotikas tēma man bija tabu un noslēpums. Paaugos un tad TĀ norāvos, kā no ķēdes... Gribēju izbaudīt visu. Turklāt man tuva ir zaļā domāšana un dabiskums it visā. Kad redzu vīriešus apspīlētās sintētiskās peldbiksēs, man reizēm vienkārši ir skumji. Un sievietes — tik skaistas, bet apslēpušas savu ķermeni. Tik slikti kā Jūrmalas pārpildītajā pludmalē nekur neesmu juties. Tur vīrieši patiešām mēdz neētiski apgulties sievietei pārāk tuvu un bezkaunīgi lūrēt. Piedzērušies uzmācas, klaigā, izsaka rupjus vārdus, bet bērni rotaļājas piegružotās smiltīs.”
Kā nu bez lūriķiem. Kāds dīvains vīrs Eināram ar draudzeni apgūlies pārāk tuvu, skatījies un vienlaikus mielojies ar līdzpaņemto desu maizi (ir nu gan spēja apvienot). Tā kā abiem līdzi bijis suns, tas izsprucis, paķēris desu un aizmucis. Vīrs noskaities, lamājies un meties tam pakaļ, bet kur nu rotveileru panāksi. Reiz bijusi netipiska situācija — netālu nostājusies kāda sieviete un ilgi skatījusies uz saules baudītājiem. Tad gan kļuvis neomulīgi — kā aizrādīsi sievietei. Dzirdēts pat stāsts, ka kāds glūņa ar blīkšķi no koka nokritis.
Jautāju: vai nav bijusi neomulīga sajūta, ka kāds var skatīties uz tavu meiteni? „Nē, visu laiku turējāmies kopā, un mani tas tik ļoti nesatrauca,” viņš vienkārši atbild. Un vai pašam, ieraugot skaistu sievieti, skats pie viņas nepakavējās ilgāk, nekā tas būtu pieklājīgi? „Ir atšķirība starp paskatīties, uzmest labvēlīgu skatu vai nekaunīgi lūrēt.”
Un tomēr, sargājot sevi un ģimeni, daudzi ierodas ar suņiem. Kas pats sevi sargā, to Dievs sargā! Einārs uzskata, ka kopā ar bērniem ierasties nūdistu pludmalē nav nekas peļams. Viņaprāt, šāds bērns paaudzies cienīs cilvēka ķermeni, un piedauzīga uzvedība nākotnē viņam nedraudēs.
Nūdisti stāsta, ka pludmalēs valda zināma hierarhija, pat patriarhāla aizbildniecība. Ja vīrieši jūtas brīvāki, sievietes reizēm pakļautas bezkaunīgiem skatiem. Tad nu vīri nāk talkā un pasaka nekaunīgajam tipam kādu skarbāku vārdu, lūdzot pamest pludmali, ja jau neprot uzvesties.
Negribu pie plikajiem!
Atcerējos kādu netīkamu piedzīvojumu pirms daudziem gadiem, kad kopā ar draudzeni biju devusies uz pludmali Vecāķos. Tur gan ļaudis nesauļojās kaili, bet zināma brīvības un atļaušanās deva vietai piemita. Atradām nomaļāku vietiņu un noņēmām krūšturus. Drīz vien pie mums sāka mīņāties kāds tips, kas jautāja, vai varot te pastāvēt. Draudzene pārskaitusies nabadziņam tā meta ar smailpapēžu kurpi, ka es sarāvos un nodomāju: lai jau labāk skatās nekā uzņemties šito grēku dumiķim dzīvi sabojāt.
Un tomēr, tomēr — vēlreiz kailums un seksualitāte. Cilvēkiem taču piemīt tieksme vērot atkailinātas ķermeņa daļas, un tas nekādā ziņā nav uzskatāms par novirzi. Tomēr bērniem psihoseksuāli attīstoties, ir pārejoša, dažkārt pat zemapziņā apslēpta vēlme pētīt kailu pretējo dzimumu. Un tas ir cieši saistīts ar dzimuma identitāti. Pat neliela tieša vai slēpta seksuāla vardarbība pret bērnu var izraisīt neprognozējamas sekas. Pludmales ir brīvi pieejamas, un tur var iekļūt cilvēki ar seksuālām problēmām, sagādājot citiem emocionālu traumu. Suņa uzrīdīšana tad nepalīdzēs!
Seksopatologs Andis Kalvišķis uzsver, ka nūdisms vienmēr bijis un būs, un kopumā to vērtē pozitīvi, tomēr kā visā vajadzīgs veselīgs balanss. Jautājums ir par robežu, lai bērns attīstītos vesels. Tas atkarīgs no vecāku inteliģences un spējas saskatīt izmaiņas sava bērna uzvedībā.
„Lai bērns attīstītos, viņam vajadzīga sava seksuālā telpa, un tas nozīmē justies brīvi un droši. Tāpat bērnam ir savi noslēpumi, kas zināmi viņam vien. Tas ir pozitīvi un stiprina viņa ego. Nav problēmu, ja mazi bērni smiltīs rotaļājas kaili, bet mazliet vēlāk, piecu sešu gadu vecumā, kad veidojas tā sauktais Edipa komplekss, jābūt uzmanīgākiem. Nereti vecāki līdz noteiktam vecumam ņem līdzi bērnus publiskajā pirtī, bet jau ap sešu gadu vecumu to nevajadzētu darīt, jo bērns kaut kādā ziņā tiek provocēts,” stāsta ārsts.
Savukārt pusaudži mainās ārēji un seksuāli nobriest, līdz ar to viņiem radīsies riebums: „Mammu, es negribu pie plikajiem.” Tas ir pilnīgi normāli, un piespiest noteikti nevajadzētu.
Nūdistu pludmales
* Kalngale — vistīrākā, kur tiem, ar baltajiem dibeniem, neviens nepievērsīs uzmanību.
* Vecāķi — vispopulārākā, pusotru kilometru gara, ap 700 metru aizņem peldvieta. Te iegriežas arī lūriķi.
Nūdisti uzskata
* vērts sauļoties pat tad, ja laiks ir apmācies
* tieši agrie rīta saules stari visvērtīgākie
* muguras zona, stāvot saulē, uzņem visvairāk enerģijas
* nav ieteicams ilgstoši gulēt saulē, bet kustēties, peldēties, plunčāties, spēlēt bumbu vai ar bērniem celt smilšu pilis.
